Sci-fi kā ticības mierinājums
Pirms pāris dienām vienā diskusijā pamanīju zazis komentāru, kurš diemžēl palicis norakts zem kolapsējušiem komentāriem. Ar autora atļauju pārpublicēju šeit:

par kādām tehnoloģiskajām inovācijām tu runā? var kādu piemēru?
fermas ir patogēnu šūpulis, cūku mēri, putnu gripas utt. multirezistantas baktērijas. covid arī mums atnāca pateicoties tieksmēm ēst visu, kas kustās.

nestāsti man, ka kaut kas tiek risināts. cilvēku pasaulē, kuri grib piekopt izteikti neveselīgo tā saucamo rietumu diētu, kur gaļa ir 3x dienā, kļūst aizvien vairāk (āzija āfrika). jau tagad biodiversitāte ir samazinās mežonīgos tempos, tieši pateicoties lopkopībai, kas prasa milzīgas lauksaimniecības zemju platības un citus resursus, pretī dodot patogēnus un citas slimības (sirds asinsvadu).
beidziet lūdzu abi ar savu cīņu biedru murgot par lietām, kuras jādara, bet netiek darītas un nekad netiks. pietiek dzīvot ilūzijās, labi?

zazis tur aizķer vienu domas līniju, kura arī man jau ilgāku laiku formulējas, tādēļ paturpināšu šeit.


Sākšu ar disklaimeri, ka es entuziastiski atbalstu jebkādas tehnoloģiskās inovācijas, kuras var uzlabot gan cilvēku dzīvi, gan arī mazināt cilvēka radīto ekoloģisko spriedzi. T.i., es noteikti neesmu no tiem, kas aicinātu atgriezties pagātnē naturālajā saimniecībā vai kā tamlīdzīgi.

Taču ir viena lieta, kur šo nākotnes tehnoloģiju apsolījums mani dara skeptisku, un tas ir - mums iespējams nepietiks laika. Es šeit cibas diskusijās jau vairākus gadus lasu par šo nākotnes utopiju ar ētiski (bez dzīvnieku ciešanām) radītiem gaļas produktiem un/vai industriālās lopkopības atdalīšanu no vides, kas līdz ar to piesārņojumu un ekoloģisko stresu pietuvinātu nullei. Un ne tikai vegānisma vs. lopkopības kontekstā parādās šis arguments. Tas pats tiek teikts par atkritumu pārstrādi un savākšanu no vides (būs tehnoloģijas, kas pat mikroplasmasu savāks viens-divi!), par siltumnīcas gāzēm (būs sistēmas, kas nostabilizēs atmosfēru!), par enerģijas ieguvi (šas visiem pa kompaktai AES, un viss būs atrisināts!), utt. Un tas viss izklausās ļoti jauki, bet - kad? Un vai vispār? Tas, ka kaut kur laboratorijas apstākļos kaut ko ir izdevies realizēt, vai pat tikai digitāli modelēt, nenozīmē, ka to būs iespējams realizēt planetārā apjomā reālistiski tuvā laikā. Var nepietikt laika, lai šos zinātniskās fantastikas projektus realizētu, ja sāksies globālas klimatiskās problēmas katastrofālos apmēros.

Un tad ir lieta, ko es ilgi nespēju saprast. Kādēļ paralēli šo lielisko ideju un tehnoloģisko risinājumu atbalstīšanai, nepieciešams tik naidīgi apkarot jebkādas zaļo idejas, kuras risinājumus meklē tehnoloģiski piezemētākos, bet tuvā laikā realizējamos risinājumos. Vegānisms tiek pielīdzināts totalitārismam un "tie idioti zaļie" tiek pieņemts kā a priori. Es neredzu iemeslus, kādēļ nevarētu pārstāvēt abu ideju apvienojumu - ar šobrīd pieejamiem zaļajiem risinājumiem tiekam galā ar akūtām problēmām, lai paildzinātu laiku un vēlāk pēc 50, 100, 200 gadiem varētu pāriet uz jaunu tehnoloģisko līmeni. Jā, jā, es zinu argumentu - ka zaļie aktīvisti nereti nav pietiekoši izglītoti tehniskajās zinātnēs, tādēļ mēdz izdomāt visādas muļķības. Ok, bet ir taču opcija argumentēt tieši pret šīm konkrētajām muļķībām, nevis vērsties pret visu ideju kopumu un kustību kā tādu.

Kādēļ tik ass un automātisks noliegums pret vegānismu, pret zero-waste, pret zaļās enerģijas opcijām, utt. Vairākkārt esmu sastapusi arī argumentu, ka zaļie risinājumi paģēr zināmu atsacīšanos no pierastā komforta līmeņa, kamēr utopiskie sci-fi scenāriji sola iztikt bez atsacīšanās. Un man šķiet, ka tieši te ir tā sāls. Nākotnes tehnoloģijas visu atrisinās. Tādēļ mēs varam turpināt dzīvot kā līdz šim. Atnāk vegāni un zaļie, un maitas atgādina, ka, dzīvojot kā līdz šim, tūlīt būs galīgā dirsā. Tādēļ vajag viņiem aizvērt muti, lai netraucē mierīgi baudīt dzīvošanu kā līdz šim. Kuš, kuš, nākotnes tehnoloģijas visu atrisinās.

Secinājums man ir tāds. Es turpmāk vairs neuztveršu nopietni "nākotnes tehnoloģiju" argumentu šādās diskusijās, ja vien nav runa par tādiem projektiem, kas reālistiski jau tiek vai tiks realizēti tuvāko gadu laikā. Jo citādāk es to redzu tikai kā ticības mierinājumu, lai varētu bez sirdsapziņas pārmetumiem turpināt piedalīties planētas aizdiršanā.

P.S. Komenti skrīnoti tiem, kas nav manā freidlistē. Ja tavs izcilais koments netiek atskrīnots uzreiz un tūlīt, neķer kreņķi - tas automātiski nenozīmē, ka nenovērtēju tavu ieguldījumu. Tas visticamāk nozīmē, ka man ir dzīve ārpus internetiem.