Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-05-24 19:17:00

Vai nenogalināt sevi ir vis racionālākais solis? Kādā veidā iespējams efektīvi racionalizēt pašnāvību? Es te neietveru metafiziskos momentus. Vot čista tā. pragmatiski.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	krii 2018-05-24 21:06 (saite)
	https://www.jumava.lv/katalogs/praktisk%C4%81-literat%C5%ABra/ezot%C4%93rika/item/138-m%C4%ABts-par-s%C4%ABsifu.html (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	gnidrologs 2018-05-25 03:24 (saite)
	Čota nevestos lasīt komunista grāmatu. Vai tad neviens cits nav zelējis šo tēmu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krii 2018-05-25 11:30 (saite)
	Kamī - komunists? Nu, nu... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

krii
2018-05-25 11:34 (saite)

Neliels wiki citātiņš:
"Camus's well-known falling out with Sartre is linked to his opposition to authoritarian communism. Camus detected a reflexive totalitarianism in the mass politics espoused by Sartre in the name of Marxism. This was apparent in his work L'Homme Révolté (The Rebel) which not only was an assault on the Soviet police state, but also questioned the very nature of mass revolutionary politics and ideas. Camus continued to speak out against the atrocities of the Soviet Union, a sentiment captured in his 1957 speech The Blood of the Hungarians, commemorating the anniversary of the 1956 Hungarian Revolution, an uprising crushed in a bloody assault by the Red Army."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2018-05-25 12:12 (saite)
	Paldies par apgaismošanu. Savā laikā lasīju viņa 'Mēri', kas bija pamatā eksistenciāls daiļdarbs. Viņa ciešā asociācija ar Sartru man aizmiglojusi acis. Lai gan no otras puses, es neesmu pētījis viņa vecumdienu darbus/izteikumus. Nešaubos, ka daudzi uz vecumu spēj atkāpties no kreisuma slimības, tāpēc noteiktu dodu viņam šaubu ēnu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	heda 2018-05-25 10:29 (saite)
	Kādā brīdī var šķist racionāls, bet nav. Tu zini... (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

gnidrologs
2018-05-25 11:06 (saite)

Jap. Sevis nonāvēšana ir kaut kas pretdabisks. Un ar 'dabu' es nedomāju bioloģiju/zooloģiju.
Man šis jautājums radās sakarā ar dilemmu veciem/slimiem cilvēkiem un visu to eitanāzijas herņu. Es zinu nevienu vien prominentu personāžu, kas sevi nogalēja tā, tīri racionāli, jo saprata ka nebūs viņam 'dignified death'. Labs piemērs Hanters Tompsōns, kas prosta ņēma un nošāvās vēl samērā nesliktā stāvokli (tomēr bija ex sporcmens). Viņa izpratne bija tāda, ka ko nahuj darīt vecam kverplim, kas neko vairs nevar.
Jautājumi par 'ak man ir tik slikti, gribu griezzt veenazz' jau ir citi. Tie ir situatīvi. Vienmēr dzīve var izmainīties uz gaišo pusi. Varbūt nē, bet labāk velta cerība, nekā nāve.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	heda 2018-05-25 12:13 (saite)
	Jā, piekrītu, ka eitanāzija var būt racionāla (tavu jautājumu kļūdaini nolasīju kā jautājumu tikai par "viss-ir-slikti"). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2018-05-25 14:15 (saite)
	Tad labāk krionika nekā eitanāzija? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: