Jap. Sevis nonāvēšana ir kaut kas pretdabisks. Un ar 'dabu' es nedomāju bioloģiju/zooloģiju.
Man šis jautājums radās sakarā ar dilemmu veciem/slimiem cilvēkiem un visu to eitanāzijas herņu. Es zinu nevienu vien prominentu personāžu, kas sevi nogalēja tā, tīri racionāli, jo saprata ka nebūs viņam 'dignified death'. Labs piemērs Hanters Tompsōns, kas prosta ņēma un nošāvās vēl samērā nesliktā stāvokli (tomēr bija ex sporcmens). Viņa izpratne bija tāda, ka ko nahuj darīt vecam kverplim, kas neko vairs nevar.
Jautājumi par 'ak man ir tik slikti, gribu griezzt veenazz' jau ir citi. Tie ir situatīvi. Vienmēr dzīve var izmainīties uz gaišo pusi. Varbūt nē, bet labāk velta cerība, nekā nāve.