Ja tā runā par visu aprunāto kontekstā ar psihodēliķiem. Man bija imho laba analoģija par to kā Patiesība ir fraktālis, kas mūsu acīs ir tikai zūmējams, bet Absolūta acīs redzams visā tā pilnībā. Kaut kas līdzīgs ir ar mūziku zem sēnēm (sen gan neesmu izklaidējies šajā virzienā - šīs nav impuls ieraksts). Ir dažreiz (pīķa laikā) sajūta, ka tas gabals nekad nebeigsies. Un tur nav nekāda reiveriska repetīcija. Bumsā-bumsā. Nop. Tu vienkārši it kā dzirdi gabalu visā tā garumā uzreiz vienā mirklī, visu vienlaikus. Un tas mirklis nebeidz turpināties. Laiks paiet un mati nosirmo.