gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-05-05 02:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ja tā runā par visu aprunāto kontekstā ar psihodēliķiem. Man bija imho laba analoģija par to kā Patiesība ir fraktālis, kas mūsu acīs ir tikai zūmējams, bet Absolūta acīs redzams visā tā pilnībā. Kaut kas līdzīgs ir ar mūziku zem sēnēm (sen gan neesmu izklaidējies šajā virzienā - šīs nav impuls ieraksts). Ir dažreiz (pīķa laikā) sajūta, ka tas gabals nekad nebeigsies. Un tur nav nekāda reiveriska repetīcija. Bumsā-bumsā. Nop. Tu vienkārši it kā dzirdi gabalu visā tā garumā uzreiz vienā mirklī, visu vienlaikus. Un tas mirklis nebeidz turpināties. Laiks paiet un mati nosirmo.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ulvs
2018-05-05 15:05 (saite)
Zem sēnēm IR jāklausās pārpasaulīgā mūzika. Bahs, nēģeru mūzikas grandi, world music, etc. Visi tie psy-žanri sucks zem psihodēliķiem, vismaz man. Labs postroks ir dievīgs. Īpaši dzīvajā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]khosmos
2018-05-05 15:37 (saite)
Hmm, es neklausos mūziku zem sēnēm, kopš piedzīvoju patiesi intensīvu tripu. Tur pat nav jācenšas radīt atmosfēru, vajag vienkārši ļauties. Lūcija Dimanta gan ir kā radīta labai, daudzslāņainai elektroniskajai mūzikai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2018-05-06 02:10 (saite)
Labs psybients gan ir labs vai kaut kāds vecais hipijroks. 'Labs postroks' ir oksimorōns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?