Te sikbojs caur savu apziņas plūsmu izpirda, ka alkoholiķi esot laimīgāki par high success cilvēkiem. Tas protams ir vienkāršots un pastulbs skatījums, jo korelanti ir absolūti ortognāli. Var būt gan laimīgi alkāni kā Afoņa santehniķis, gan nelaimīgi high end ačīveri aļa Maksis Peins slavenajā spēlē. Labi, Maksis ir over the top čars kā jau vairums datorspēļu protagonistu, bet principā pēc intensitātes un neraugoties uz success/fail ratio viņš jeb kurā gadījumā ir liels ačīveris, taču laimi no to neiegūst. Viņa feilotie uzdevumi, viņa pazaudētā ģimene un mūžīgā vainas sajūta par to visu garantē viņa depresīvo dabu. Tajā pašā laikā sīks skrimslis santeh nodaļā, kas mīl iedzert, būs pamatā okej ar sevi, jo viņu nekremt nekādi iekšēji pārdzīvojumi.
Nezinu nahren es to rakstu. Laikam, lai apstiprinātu, ka jo cilvēkam vienkāršāks prāts un mazāk par ko reflektēt, jo tas laimīgāks. Tas tā, apgāžot uzburto pašvērtību - prāts un zināšanas kā pašmērķis. Tas pilnīgi noteikti iet pretrunā ar 'laimīgumu', kas arī parasti ir šo pašu cilvēku idejiskajās korteksā. Gorje ot uma un experience nevar apkarot ar prātu.