gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-05-03 21:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Te sikbojs caur savu apziņas plūsmu izpirda, ka alkoholiķi esot laimīgāki par high success cilvēkiem. Tas protams ir vienkāršots un pastulbs skatījums, jo korelanti ir absolūti ortognāli. Var būt gan laimīgi alkāni kā Afoņa santehniķis, gan nelaimīgi high end ačīveri aļa Maksis Peins slavenajā spēlē. Labi, Maksis ir over the top čars kā jau vairums datorspēļu protagonistu, bet principā pēc intensitātes un neraugoties uz success/fail ratio viņš jeb kurā gadījumā ir liels ačīveris, taču laimi no to neiegūst. Viņa feilotie uzdevumi, viņa pazaudētā ģimene un mūžīgā vainas sajūta par to visu garantē viņa depresīvo dabu. Tajā pašā laikā sīks skrimslis santeh nodaļā, kas mīl iedzert, būs pamatā okej ar sevi, jo viņu nekremt nekādi iekšēji pārdzīvojumi.
Nezinu nahren es to rakstu. Laikam, lai apstiprinātu, ka jo cilvēkam vienkāršāks prāts un mazāk par ko reflektēt, jo tas laimīgāks. Tas tā, apgāžot uzburto pašvērtību - prāts un zināšanas kā pašmērķis. Tas pilnīgi noteikti iet pretrunā ar 'laimīgumu', kas arī parasti ir šo pašu cilvēku idejiskajās korteksā. Gorje ot uma un experience nevar apkarot ar prātu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2018-05-03 23:47 (saite)
Nja, laikam esmu pārāk ietekmējies no Makša tēla. Tāds dusmīgs, bet pravednijs depresivņaks, kas izraisa simpātiju.
Anyhow, man punkts bija par to, ka pat cilvēki, kas sasniedz sevis uzstādītos mērķus, ne obligāti būs laimīgi. Bagātie arī raud n sheeeit.
Kā bija dziesmā:
На мгновенье стало тихо
И в этой тишине
Позволь мне передать тебе то,
Что было передано мне

Можно выйти одному в поле
И знать, что ты вооружен
Можно идти по пути,
В конце которого стоит Престер Джон
Можно возвысить себя
Выше Озиманда - Царя Царей
Можно учиться смирению
У стертых ногами придорожных камней

Но куда бы ты ни шел
До самого конца своих дней
Обещай, что будешь помнить одно -
Господу видней.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2018-05-04 01:37 (saite)
Eh, man viņš allaž licies tāds pārāk vienkāršs. Tāds piejaucēts urbānais Rembo, tikai Stallones nopērtā suņa skatiena vietā tekstuāli izstāstītā dziļā sāpe. Īsi pēc Peina kino industrija vispār uzkāpa uz "sāpju sagrauztā personīgās taisnības cīnītāja" jājamzirdziņa, un nospārdīja šamo beigtu. Meh.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-05-04 01:53 (saite)
Vai tad nebija otrādi? Ka Peins bija impersonēts noir mūviju arhetips + action hero. Badass antivaronis ar sliktu pagātni un daudz grēkiem aiz krāgas tomēr izdara labo lietu un visu laiku žēlojas aiz kadra. Kad spēlēju pirmo spēli, neilgi pēc iznākšanas, man uzreiz bija kaut kādas dežavū impresijas no filmām un seriāliem, kas bija absorbēti iepriekš.
Katrā ziņā lieliska sērija, retā no spēlēm, kur man netraucē uzmācīgie sinemātiskie momenti, kas padara geimpleju bezmaz vai sekundāru. Pie tam trešais bija traki grūts priekš manis. Katscēnas bija kā velkamēti atslodzes momenti.):

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2018-05-04 15:08 (saite)
Varbūt bišku kļūdos ar tiem laikiem. Kad bija kaut kāda interese par Peinu, tad filmas un seriālus īpaši daudz neskatījos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?