Tam tā kā nebūtu jābūt pārsteigumam. Ne jau kaut kādu atklāsmi nāku tavos tekstos meklēt - šajā ziņā esmu tevi norakstījis apmēram tikpat lielā mērā, kā tu mani/ctulhu/mb/ko tur vēl.

Piekritu, pie kam, tikai sākotnējam vērtējumam, ka tur nav korelācijas.

Tātad, vienīgais ačīvments - atteicās pacelt ķepiņas un nogrimt sūdu straumē. Baigi zema latiņa. Gana daudzi depresīvie arī cīnās - cenšas sevi savest kārtībā, rij ripas, iet pie šrinkiem, utt. Sure, viņi neņem rokās šaujamo un nenobliež čupu ar sliktajiem, then again, viņi nav datorspēļu varoņi, tā kā būs nu šitais viņiem jāpiedod. :P

Un bišku pārspīlē par to dzīvesziņu un principiem. Pirms nariki piebeidza viņa ģimeni, šamais bija detektīvs vulgaris kriminālā rajonā, pēc tam - tas pats, tikai ar sāpi, kuru alka izlikt pār sliktajiem vai noslāpēt ar substancēm, un tikpat klišejisko bojeviku attieksmi, ka "now it's personal". No arhetipiska "labā varoņa" ar attiecīgajiem principiem viņam bija patālu, tāpēc arī tāds interesants (priekš tā laika) tēls vispār, un tieši datorspēļu kontekstā, retajam attiecīgajā žanrā tolaik bija tik nopietni izstrādāts storylains ar visu to emocionālo pusi.