Pieņemu, ka esmu
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 5 most recent journal entries recorded in versatile's LiveJournal:

    Wednesday, October 18th, 2017
    2:57 pm
    Rudens lapu zelts
    No mana kabineta paveras skats uz kādu rudenīgi dzeltenu kļavu. Jau trešo dienu vēroju, kā šī kļava lēnām mirst. Tas ir, vēroju, kā tai nokrīt lapas. Labs skats vispār - uzpūš mērens vējš, un vesels lēvenis lapu lēnām nolaižas pār teritoriju, padarot garlaicīgi pelēko asfaltu interesanti dzeltenu.
    Māksla gan prasa upurus. Proti, sētnieks jau trešo dienu staigā saskābušu ģīmi. Nesen man palika viņa nedaudz žēl, un es nokāpu lejā pateikt viņam savu fikso ideju. Proti, lai viņš uz rudens sezonu paņem bezalgas atvaļinājumu, atstājot lapas tur, kur tām pienākas būt. Sētnieks man atbildēja ar "ņepoņal, čivo".
    Nu neko, es vismaz mēģināju. :)

    Current Mood: priecīgs
    Saturday, October 7th, 2017
    9:38 am
    Izdomāju sporta disciplīnu - sarunbiedrisms. Ideja ir tāda, ka vienam dalībniekam ir jāveic sarunas ar konkrētu skaitu cilvēku, un pēc tam neatkarīga ekspertu komisija izvērtē viņu sniegumu.
    Sunday, September 17th, 2017
    12:19 am
    Tu esi tas, uz ko vērs uzmanību
    Pamazām empīriskā ceļā nonāku pie slēdziena, ka visas t.s. garīgās kaites (visādas tur depresijas, krīzes un tamlīdzīgi) rodas no tā, ka intelekts netiek izmantots tā sākotnējam, evolucionāri paredzētajam, mērķim. Proti, piemēroties videi, vai - piemērot vidi sev.
    Arī es pats vēl nesen sēdēju, dzēru, un domāju, ka manā dzīvē viss ir nepareizi, jēgas nav, agrāk bija labāk, un gribas nedaudz nosprāgt. Brīvā laika bija daudz, vēlmes darīt kaut ko ārpus tiešajiem darba pienākumiem - nekādas. Tā nu arī sēdēju, un domāju muļķības. Kad prātam nav ko darīt (nav impulsu no ārienes), tas apstrādā vienīgo pieejamo informāciju:atmiņas.

    Tad, vēl nesenāk, uz pāris dienām nokļuvu vidē ar daudziem mainīgajiem, kuri prasa nepārtrauktu uzmanību. Tagad nedz kaut kādas muļķības galvā, nedz alkoholus gribas, un pat smēķēt kaut kā nevelk. Ir pat otrādi - smaids pa visu ģīmi, un pašpārliecinātība debesīs.

    Vārdu sakot, ja ir skumji, palūdz kādam sev sāpīgi iespert.
    Tuesday, August 22nd, 2017
    11:28 am
    Par naudas dabu
    Strādāju vienā no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Mums te ir izsenis ir vairākas problemātiskas vakances, kurās ir liela darbinieku mainība. Jo, maz maksā. Protams, ka par 3.50 stundā neviens normāls cilvēks nestrādās. Atnāk vienīgi visādi dekadenti personāži, kuri , labākajā gadījumā, nostrādā līdz pirmajai algai.
    Lūk. Nesen bija apspriede, ko tad ar šo visu darīt. Tika nolemts nevis palielināt algas attiecīgajos posteņos, bet gan "importēt" šeit ukraiņu viesstrādniekus, kuriem apmaksās kopmītnes, un maksās kapeikas.
    Sēžu un domāju: mūsu jaunieši, nevēloties strādāt par kapeikām, brauc prom. Viņu vietā iebrauc viesstrādnieki. Rezultātā, cilvēka cienīga dzīve nav iespējama nedz vieniem, nedz otriem. Jo, pie UK minimālās algas nevar atļauties nedz normālu dzīvokli, nedz ēdienu. Tāpat, arī ukraiņi , nonākuši šeit, dzīvos kaut kādā pakaļā, un pārtiks no Optima Līnijas produkcijas.
    Kaut kas šajā visā nav kārtībā, jums tā nešķiet?
    Monday, July 24th, 2017
    8:41 am
    Origo Rimi sarkanmatainā pārdevēja izskatās tik izmisusi un skumja, ka uz brīdi nokaunējos - par savu iepirkšanos tajā žīdu iestādē.
    Tiesa, neba es to pārdevēju aiz tās kases noliku. Ja viņai būtu mazliet vairāk saprāta, viņa tur vienkārši nestrādātu. Un, ja nebūtu kas strādā, Rimi žīdi fiksi piedomātu par uzlabojumiem visās jomās.

    Current Mood: Всё будет так. Исхода нет.
About Sviesta Ciba