gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-04-08 21:14:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Cibas lietotājs [info]gedymin uzskatāmi demonstrē kādā veidā kreisā domāšana bīstami traumē cilvēku smadzenes. Bīstami tādā nozīmē, ka šie indivīdi kļūst bīstami citiem indivīdiem, kas nevēlās totalitāru, noteiktā veidā smadzenes skalojošu valsts aparātu. Lūdzu, biedri, uzmanieties no tādiem kā viņš un uzraugiet savu valsti!

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2018-04-09 23:38 (saite)
Tam kurš nav idiots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-04-09 23:50 (saite)
situācija: abi nav idioti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-04-09 23:57 (saite)
Tam kurš ir mazāk idiotisks. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-04-10 00:00 (saite)
Parādās jauns uzdevums: noskaidrot kurš mazāk idiotisks. Kā? [formālie grādi neder, piekrītu]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-04-10 00:03 (saite)
Tas nav diskursīvi noskaidrojams. Tu vienkārši to zini vai nē. Tas ir kaut kas abstrakts, nevis verbāls. Apziņa un sapratne, ka Bēthovens ir labāks par Bīberu rodas no inteliģenta aģenta spējas aptvert pilnīgi abstraktu lietu (mūziku), saprast tās kvalitāti. Tas nav verbalizējams vai izklājams uz papīra. Tu prosta rubī fišku (vai arī nerubī).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-04-10 00:10 (saite)
Nu jā bet ir 2 fiškas rubītāji un viens saka vienu, otrs otru.

also. Bēthovens vs Bībers nav labs piemērs tādā ziņā, ka arī man kā galīgam analfabētam jomā var nodemonstrēt kāpēc bēthovens > bībers, vienkārši vizuāli paskatoties uz to mūzikas darbu struktūru, pierakstītā veidā, bēthovenam smalkāka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-04-10 00:25 (saite)
Bēthovena krutumam nav nekāda sakara ar viņa mūzikas struktūru. Formai nav nozīmes. Ģēnijs var izpausties visdažādākajās formās. Ģēnija pazīme nav nedz formas izsmalcinātība, nedz sofisticētība. Tas ir tieši tas netveramai, kas nav paskaidrojams. Tas dao, kurš nav izsakāms un yada yada.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-04-10 00:28 (saite)
Tad mēs atgriežamies pie problēmas kas minēta zemāk - ko darīt iesācējam? Sākt ar to par ko atsaucas labi visvairāk cilvēku? Laikam arī nav okej jo daudziem cilvēkie patiks prastas lietas. Sākt ar to kas ir sens bet joprojām daudziem patīk? Labi, bet tad kā atšķirt kas ir labs un kas nav labs no jaunām lietām?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-04-10 00:47 (saite)
Man tīk, ka tu pārmaiņas pēc iesaisties godīgā dialogā, nevis troļļo vai provocē. Paldies Tev par to.

Labs jautājums. Man nav drošas atbildes, īpaši par jauno laiku mūziku. Par senu mūziku man šķiet atbilde ir vienkāršāka. Tas, kas ir izturējis 'the test of time' ir vismaz uzmanības vērts. Tev nav obligāti jāmīl Baha mūzika, bet, ja tu patiesi interesējies par skaistumu, mūzikas/mākslas vispār vēsturi, vēlies atrast kaut ko baudāmu, tev obligāti kā iesācējam būt jāpaklausās vismaz populārākas lietas no viņa. Pēc tam jau, ja rodas patika un interese var rakties dziļāk. Ja esi vēss pret viņa mūziku, var iet pie nākamās slavenības. Protams, kvalitāti nenosaka popular vote, bet mākslas gadījumā tu pārsvarā tomēr konsultēsies ar cilvēkiem, kas to ir pētījuši un baudījuši, tātad ir gana pieredzējuši, tāpēc, ja 2/3 no šiem melomāniem saka, ka Bahs ir kruc un pat atlikusī trešdaļa atzīst, ka viņu ir vērts vismaz notestēt, tad jā, uzskatu, ka tev derētu uzticēties šim kopējam atzinumam.

Jaunā mūzika ir mazāk testēta, nav test of time. Es personīgi lietoju savu čuju, ņuhu un poņu, lai saprastu kas ir labs. Negribu baigi lielīties, bet pārsvarā cilvēkiem patīk mani ieteikumi vai paštaisītās izlases no mūsdienu vai pavecākas mūzikas, pie tam tā bieži ir obskūra, priekš viņiem līdz šim pilnīgi nedzirdēta. No tā varbūt esmu nedaudz iedomīgs, bet tas kaut kādā zinā apstiprina to, ka saprast ģēniju/kvalitāti nenozīmē analītisku un verbalizējamu lietu. Tas vienmēr ir experience un dažreiz to expu var nodot citam ar namjokiem vai vienkārši iepazīstinot ar ko skaistu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-04-10 00:57 (saite)
Cik tālu es varu spriest, tāda pieeja meiko sensu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-04-10 00:11 (saite)
vot also pēc Gnidrologa domām var būt situācija:

Cilvēks X

a) razbirajetsja mūzikā
b) viņam ļoti patīk tas Bībers


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-04-10 00:26 (saite)
Nē nevar. Ja vien patika pret Bīberu nav seksuāla.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-04-10 00:14 (saite)
Un vēl tāds jautājums

Dunduks X (piemēram es) grib izprast kādu mākslas veidu

viens mākslas pazinējs viņam teiks kko vienu, otr kko otru, kā dunduks (kurš lietas nezina bet grib uzzināt) var izlemt kura padomus ņemt ausīs? Kurš ir pazinējs, kurš tikai tēlo?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-04-10 00:32 (saite)
Ja tiesām ir interese eksplōrēt tēmu, kaut ko par to iemācīties, saprast, tad ir vērts ņemt vērā visus viedokļus, jo īpaši no cilvēkiem, kas apēduši pudu sāls šajā jomā, bet galējā sapratne nekad nepienāks no kāda cita cilvēka uzklausīšanas. Tikai no tiešas pieredzes. Tas jau pat nav tikai mūzikas vai mākslas jomā, bet par dzīvi kā tādu. Tu nevari aprakstīt vai ielikt konkrētos rāmīšos savu dzīves pieredzi. Tā ir kā atklāsme, vīzija, aptuvens tēls, uz kā tu balsties. Ja sāksi to aprakstīt, tev tas neizdosies. Būs virkne nenozīmīgu faktu stenogrāfija, bet ne tas ko mēs saucam par 'pieredzi'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?