Man tīk, ka tu pārmaiņas pēc iesaisties godīgā dialogā, nevis troļļo vai provocē. Paldies Tev par to.

Labs jautājums. Man nav drošas atbildes, īpaši par jauno laiku mūziku. Par senu mūziku man šķiet atbilde ir vienkāršāka. Tas, kas ir izturējis 'the test of time' ir vismaz uzmanības vērts. Tev nav obligāti jāmīl Baha mūzika, bet, ja tu patiesi interesējies par skaistumu, mūzikas/mākslas vispār vēsturi, vēlies atrast kaut ko baudāmu, tev obligāti kā iesācējam būt jāpaklausās vismaz populārākas lietas no viņa. Pēc tam jau, ja rodas patika un interese var rakties dziļāk. Ja esi vēss pret viņa mūziku, var iet pie nākamās slavenības. Protams, kvalitāti nenosaka popular vote, bet mākslas gadījumā tu pārsvarā tomēr konsultēsies ar cilvēkiem, kas to ir pētījuši un baudījuši, tātad ir gana pieredzējuši, tāpēc, ja 2/3 no šiem melomāniem saka, ka Bahs ir kruc un pat atlikusī trešdaļa atzīst, ka viņu ir vērts vismaz notestēt, tad jā, uzskatu, ka tev derētu uzticēties šim kopējam atzinumam.

Jaunā mūzika ir mazāk testēta, nav test of time. Es personīgi lietoju savu čuju, ņuhu un poņu, lai saprastu kas ir labs. Negribu baigi lielīties, bet pārsvarā cilvēkiem patīk mani ieteikumi vai paštaisītās izlases no mūsdienu vai pavecākas mūzikas, pie tam tā bieži ir obskūra, priekš viņiem līdz šim pilnīgi nedzirdēta. No tā varbūt esmu nedaudz iedomīgs, bet tas kaut kādā zinā apstiprina to, ka saprast ģēniju/kvalitāti nenozīmē analītisku un verbalizējamu lietu. Tas vienmēr ir experience un dažreiz to expu var nodot citam ar namjokiem vai vienkārši iepazīstinot ar ko skaistu.