gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-03-23 18:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
by popular request :D
Lai bērniem izceltu svarīgās vietas, kuras konspektēt no Luisa esejas, kuru it kā bērni esot lasījuši (lai gan skaidrs, ka nav), šeit palīgmateriāls palīgskolnieku klasei par īpaši svarīgajām vietām + tl;dr versijas no manis, pazemīgā:

He usually has at the back of his mind the notion that if he throws over traditional judgement of value, he will find something else, something more "real" or "solid" on which to base a new scheme of values. He will say, for example, "We must abandon irrational taboos and base our values on the good of the community" - as if the maxim "Thou shalt promote the good of the community' were anything more than a polysyllabic variant of 'Do as you would be done by' which has itself no other basis than the old universal value judgement that he claims to be rejecting. Or he will endeavor to base his values on biology and tell us that we must act thus and thus for the preservation of our species. Apparently he does not anticipate the question, 'Why should the species be preserved?' He takes it for granted that it should, because he is really relying on traditional judgements of value. If he were starting, as he pretends, with a clean slate, he could never reach this principle. Sometimes he tries to do so by falling back on "instinct." "We have an instinct to preserve our species", he may say. But have we? And if we have, who told us that we must obey our instincts? And why should we obey this instinct in the teeth of many others which conflict with the preservation of the species? The reformer knows that some instincts are to be obeyed more than others only because he is judging instincts by a standard, and the standard is, once more, the traditional morality which he claims to be superseding. The instincts themselves obviously cannot furnish us with grounds for grading the instincts in a hierarchy. If you do not bring a knowledge of their comparative respectability to your study of them, you can never derive it from them.

Tu savus filozofiskos uzskatus, lai kādi tie būtu, vienmēr stādi uz aksiomas. Pat relatīvisms, lai cik tas neizklausītos paradoksāli, ir dogmatisks. Attiecībā uz visādiem humāmnismiem un utilitārismiem moderno Rietumu cilvēku variācijā vienmēr parādās aksiomas, kas jau bija sen zināmas, bet tiek pasniegtas kā kaut kas jauns un ar 'alternatīvu metodi sasniegts'.

The second proposition will bear a little illustration. Ordinary morality tells us to honour our parents and cherish our children. By taking the second precept alone you construct a Futurist Ethic in which the claim of "posterity" are the sole criterion. Ordinary morality tells us to keep promises and also to feed the hungry. By taking the second precept alone you get a Communist Ethic in which "production," and distribution of the products to the people, are the sole criteria. Ordinary morality tells us, ceteris paribus, to love our kindred and fellow citizens more than strangers. By isolating this precept you can get either an Aristocratic Ethic with the claims of our class as sole criterion, or a Racialist Ethic where no claims but those of blood are acknowledged. These monomaniac systems are then used as a ground from which to attack traditional morality; but absurdly, since it is from traditional morality alone that they derive such semblance of validity as they possess. Starting from scratch, with no assumptions about value, we could reach none of them. If reverence for parents or promises is a mere subjective by-product of physical nature, so is reverence for race or posterity. The trunk to whose root the reformer would lay the axe is the only support of the particular branch he wishes to retain.


Tu vari izraut no vienas mašīnas detālu un mēģināt iebnāzt to citā, vai vēl sliktāk, kā tas notiek mūslaikos, censties zobratu izmantot kā pielūgsmes objektu pašu par sevi. Kā t.s. cargo kulti. Tas ir tas pats, kas mēģināt ar kuvaldu iehujārīt apaļo kluci kvadrātainajā caurumiņā. Var, bet lieta būz salauzta paļubomu.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2018-03-23 19:31 (saite)
1) Tas ko es teicu - Luisam nedarāpo, ka aksiomas ņemas no empīrikas, tb caur redukcionisma ķēdi tas viss novārās uz fiziku + pašaglabāšanos/ turpināšanos. Tātad ``kā labāk saglabāties/ turpināties pie nosacījuma ka esamība = fizika ir tāda, kādu novēro. Pašsaglabāšanās vēl formulējas kā aksioma ``saprāts = vērtība``, tb mēs gribam būt un turpināt būt, mēs esam saprāts => saprāts ir vērtība, pārējais konstruējas izejot no tā.
2) Ir otrs ceļš - atbrīvot sistēmu no liekajām detaļām, kas viņai tikai traucē.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-23 19:56 (saite)
1) uz tā arī balstīta visa tradicionālā morāle - mīlestība pret dzīvību kā pret kaut ko aksiomātisku JEB svētu; tas netiek apspriests, jo pašsaprotams
lūk tev pašsaprotama vērtība
2) ja tāds ceļš pastāv, tad mēs par to pagaidām nezinām, jo kā Luis faktuāli norāda, līdzšinējais track records ir bijis šaušalīgs - piemēram komunisms, kur ar savu no katra pēc spējām, katram pēc iespējām. Rong - no katra pēc spējam, katram pēc spējām + mīli un rūpējies par vecākiem, lai nebūtu tā, ka valstij jābaro nespēcīgie vecāki, jo tiem nav vairs spēju - tradicionālā morāle bija sistēmiska - modernās/postmodernās čerīpiko smukiņus lozungus, nesaprotot to saknes. Nevar izvēlēties "labāko detaļu no mašīnas".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-23 20:02 (saite)
1) Es teiktu nevis pašsaprotams, bet pierādāms no pretējā. Pieņemism pretējo - saprāts nav vērtība. Kas sanāk? Sanāk, ka mani, tevi, utt var nosist. Mums to vajag? Mums no nevajag. Kbj.
2) a) šaušalīgs track rekords ir pilnīgi visām sistēmām, neaizmirsīsim. b) Jā, mēs nezinām, mums nav jēdzīgas šīs padarīšanas teorijas, ir mēģinājumi tādu izveidot.

Tas ko Luiss dara šajā tekstā - pieved virkni neatkarīgu empīrisku normu kuras strādā [ nu tātad bērnus/ vecākus mīlēt/ rūpēties, izsalkušos pabarot, savējos atbalstīt utt] ok, tās ir dažādas detaļas. Strādājošas. Kādu sistēmu tās veido, no kā atvedināmas? Atbildes [vismaz te] nav. Ir kritika pret neveiksmīgiem šāda vispārinājuma meklētājiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-23 20:25 (saite)
Ir tieši otrādi. Tu mēģini atvedināt sistēmu no detaļām, kuras esi pagrābis no jau senāk strādājošām. Luis tikai paskaidro, ka tas tā nestrādā. Pamatā visām modernajām sistēmām iet kādas premisas, kas jau bija integrētas tradiconālajās, bet tikušas kā ar hirurga stangām izvilktas un tādas, asiņojošas noliktas kā pamatpremisa. Tā ir kļūda.
Gribi izgudrot jaunu superīgu sistēmu, sāc no nulles un izdomā savas idejas, nevis lec kukuragā vienai no tradicionālās sistēmas komponentēm un paziņo, ka esi izgudrojis kaut ko jaunu. Tas ir kā muļķis, kas izrauj no pulksteņa zobratu un rāda tautai "re, esmu atklājis jaunu sistēmu".

Būtu ļoti ziņkārīgs ar šādām potenciāli pilnīgi jaunām sistēmām. Ne tu, ne mb līdz šim nav spējuši tādas piedāvāt. Tas man rada zināmu skepsi par to iespējamību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-23 20:35 (saite)
Superīgai jaunai sistēmai ir jādarbojas vismaz tik pat labi kā vecajām. Un vispār tā jau notiek. Evidence paliek/ precizējas. Evidence šajā gadījumā ir tās detaļas kas strādā. Labai teorijai izejā jādod vismaz tās pašas strādājošās detaļas, vēlams arī citas kuru mums pagaidām nav un nav jāgļuko tādos veidos kādos gļuko vecās. Citādos arī ne, pēc iespējas.

Tb es te uzrakstīju kādas ir prasības pret jebkuru teoriju vispār. Domājams ka šite nav izņēmums.

// Pamatā visām modernajām sistēmām iet kādas premisas, kas jau bija integrētas tradiconālajās, //

emmm, nav īsti taisnība, tieši ar premisām UZ kurām vecajās sistēmās atvedina normas jau arī ir problēmas. Gadās, ka katru normu atvedina uz savu premisu, vispārinājuma nav, tā ir švaka teorija. Švaka tāpēc ka neļauj tikt pie citām vajadzīgām normām un saprast kuras ir liekas. Gadās, ka premisas ir tādas, kuras strīdas ar citu, ārpus ētikas-morāles esošu evidenci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 09:24 (saite)
Tu nepateici nevienu 'intelligible' lietu visā šajā tirādē. Parādi man to jauno sistēmu ar piemēriem un tad varam runāt. Man senāk bija interesanti sporta pēc šķetināt tavu dumjo sofistiku, bet esmu pārāk vecs priekš tā šobrīd. Tas ir kļuvis garlaicīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-03-23 20:48 (saite)
also par jaunām sistēmām:

1) extendēts sekulārais humānisms ir plusmīnus ok [extendējam tādā vaidā ka ``cilvēks`` vietā ieliekam ``saprāts``, priekš visiem praktiskajiem pielietojumiem uz doto momentu sanāk tas pats
2) incanta ir vēlmju teorija, ideja tāda - saprātam ir vēlmes, optimizācijas parametrs - max skaita dažādu vēlmju realizācija, no vienu vēlmju realizācijas atkarājas citu vēlmju realizācija. Līdz ar to vērtīgākas ir tādas vēlmes kuru realizācija dod max citu vēlmju realizāciju. Piemērs: izgudrot lidmašīnu ir laba vēlme, jo citi ar to lidmašīnu darīs citas dažādas lietas. Nosist apkārtējos ir slikta vēlme, jo tad tie nosistie apkārtējie savas vēlmes nerealizēs. Utt. Principā, iespējas [jāpras amatemātiķiem] šito var aprakstīt ar grafu teorijas līdzekļiem, tb sanāk vēlmju koks, optimizācijas parametrs- viņa sazarojums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 09:27 (saite)
1) tātad specializējam no skaidri saprotamā uz obskūru un ambiguous. Check!
2) autistisks onānisms bez kripatas veselā saprāta (kā viss postmodernismā). Check!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 09:42 (saite)
1) [Gnidrologs histēriski - bet man par guuuuudru]
2) apmēram tas pats


a ko ta Gnidrologs gribēja? Interpretatīvās dejas? Figu, es esmu par vecu un resnu :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 10:02 (saite)
Bezjēdzīgi sarežģīt vienkāršas lieta ir what postmodernism is all about. Tas NAV gudrs. Tas ir sarežģīts, self-referential circle jerk, kuru saprot tikai speciāli iesvētītie. Bez maz vai kā kaut kāds 'inner joke' starp korporācijas brālību.
Gudrība nozīmē saprast sarežģītas lietas, nevis sarežģīt jau tā saprotamās. Divas lielas razņicas. Tieši tāpēc man rezonē Krišjāņa bieži paustais uzskats, ka 'zemnieki' nav stulbāki par izglītotajiem. Pat kaut kādā ziņā gudrāki, jo savu gudrību pamatā smeļas no pieredzes, nevis citu cilvēku sacerējumiem, kas studēti 10 gadus no vietas, kamēr zemnieks 10 gadu no vietas cīnījies ar reālām, nevis teorētiskām problēmām pa tiešo.


Arī tavas smadzenes ir par vecu un resnu. Arī bārdainu droši vien. Takšo pārtrauc te tēlot, ka ir kaut mazākā ideja galvā.;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 11:29 (saite)
Siet man klāt postmodernismu ir garām. Es uz viņu neparakstos :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-03-24 11:32 (saite)
Also man kāreiz liekas par sarežģītu/ grūti pārskatāmu liels saraksts ar izolētām normām, kuras esot tipa ``pašsaprotamas``. Tā vietā labāk ir vienkārša sistēma no kuras viņas izsecinās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 11:40 (saite)
Tur jau tā lieta, ka pašsaprotamās formas nav izolētas. Šī vienkāršā sistēma jau bijusi in memoriam. Tu, kā daudzi citi mūsdienu cilvēki, kas apmāti ar muļķību, vienkārši esi par to aizmirsis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 11:44 (saite)
Ja nav izolētas - tad uz ko atvedinās? Nē nu praksē - uz pieredzi, bet tad tur starpība ir tāda pati kā kuģa būvēšana uz čuju/ meistara pieredzi (var jau) un hidrodinamikas teoriju, kas ļauj viņu izrēķināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 11:48 (saite)
Nu tieši tā, uz abiem kopā. Ilglaicīga kompetence pamazām izraisa kvalitatīvu "čuju". Neticēt un smieties par ilglaicīgi kompetentajiem tikai tāpēc, ka viņi ir veci, ir viena no Luisa esejā norādītajām kļūdām. Tu neesi labāks tāpēc, ka jaunāks un spriganāks. Tā ir tipiska tīneidžera (īpaši puikām) problēma. Augsts pašvērtējums, nenoklāts ar reālas kompetences demonstrējumu dzīvē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 11:51 (saite)
Tā visa ir lirika. Labi, kompetence. Kā mēs atšķiram kompetenci? Pēc viņa rīcības sekām? Bet tas ir konsekvenciālisms kurš tev nepatika. Jeb kā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 11:57 (saite)
Pēc spējas veidot kvalitatīvu un ilglaicīgu kultūru. Viena no tradicionālās kultūras kompetencēm, kas ir jūtama mūsu uzvedībā vēl ar vien, jo pat gudrību ir grūti atmest.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 12:03 (saite)
Ar to ilglaicīgumu ir interesanti: Visilglaicīgākā tad sanāk paleolīta kultūra, visstabilākā arī, ibo tur 1 gadsimts pārmaiņu ziņā vispār praktiski neko nenozīmēja. Vai tā ir kaut kāda tāda gudrība kuras mums ir mazāk/ vairs nav?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 13:04 (saite)
Kuras tad ir tās paleolīta civilizācijas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 13:35 (saite)
āfrikā lokalizētās pārsvarā

https://en.wikipedia.org/wiki/Paleolithic

pēc tam atrod arī citās vietās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 17:48 (saite)
Tās varbūt bija 'civilizācijas' izmantojot nēģeru standartus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 21:53 (saite)
Nu abet citādas jau nebija visus tos daudzos Kgadu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 22:23 (saite)
Nevis nebija citādu, bet nebija vispār.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 22:36 (saite)
aha, nebija nebija un tad - hops - uzradās. Okej, tātad ko Gnidrologs uzskata par vēsturiski pirmo zināmo kultūru?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 23:03 (saite)
Kultūra un civilizācija nav viens un tas pats. Arī mednieki-vācēji ir kultūra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 23:11 (saite)
Okej, tātad vispirms rodas kultūras un pēc tam no tām - civilizācijas. Par civilizācijām tad mēs uzskatām ko? Pirmās zināmās pilsētas/ pilsētvalstis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-03-24 13:40 (saite)
Tb kur ir points- ja mēs vērtējam kultūras pēc ilglaicīguma, tad sanāk auzas, ibo vislilglaicīgākās no bijušajām ir arī visvienkāršākās, nekāda bēthovena saproties, tikai ļoti shematiski alu zīmējumi un rupji kaula/ akmens griezumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mako
2018-03-23 21:37 (saite)
"extendēts sekulārais humānisms ir plusmīnus ok" - tēti, tu ar ko nupat runāji?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-24 02:34 (saite)
???

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2018-03-24 08:26 (saite)
Atradu eseju (būtu bijis ok ielikt linku jau pašā sākumā, nav jau tā, ka visi seko līdzi visam), konstatēju, ka laba (t.i., diezgan loģiska un izrietoša)

Beeet ko tu saki par šo?

"And yet it will be said, I have just admitted that our ideas of good may improve. How is this to be reconciled with the view that "traditional morality" is a depositum fidei which cannot be deserted? The answer can be understood if we compare a real moral advance with a mere innovation. From the Stoic and Confucian, "Do not do to others what you would not like them to do to you"; to the Christian, "Do as you would be done by" is a real advance. The morality of Nietzsche is a mere innovation. The first is an advance because no one who did not admit the validity of the old maxim could see reason for accepting the new one, and anyone who accepted the old would at once recognize the new as an extension of the same principle. If he rejected it, he would have to reject it as a superfluity, something that went too far, not as something simply heterogeneous from his own ideas of value."

Man šķiet, ka tas, ko viņš sauc par "subjektīvismu" (vai "relatīvismu") mūsdienās ir drīzāk novedis pie nākamās morālās aksiomas, apmēram "Pirms dari otram kaut ko, ieklausies un izproti, vai tas viņam būs labi", kas, manuprāt, kategorizējas nevis kā "viss iepriekšējais slikts, fuckoff" inovācija, bet gan kā attīstība. Pagājušā gadsimta ~60tajos, kad šī eseja tika rakstīta, cilvēki točna nebija līdz tam dadomājušies, attiecīgi viņa "subjektīvisms" nav mūsdienu "subjektīvisms".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 09:22 (saite)
Pardon, neliku linku jo pieņemu, ka cibā visi ir internet savy tāpat.

Man liekas, kas citētais teksts nevar būt atraujams no tālāk tajā pašā rindkopā sacītā:

"It is the difference between a man who says to us: "You like your vegetables moderately fresh; why not grow your own and have them perfectly fresh?" and a man who says, "Throw away that loaf and try eating bricks and centipedes instead." Real moral advances, in fine, are made from within the existing moral tradition and in the spirit of that tradition and can be understood only in the light of that tradition. The outsider who has rejected the tradition cannot judge them. He has, as Aristotle said, no arche, no premises.
"

Ctulhu variantā tiek izmests viss vecais, bet tā kā jaunu ideju nav, tad kaut kāda viena vai divas premisas no vecā tiek paņemtas, apsmērētas ar līmi un nobārstītas ar dūnām, lai izklausītos pēc 'jaunas' idejas. Neteiktu, ka tā pat būtu "mere innovation", tas ir vēl švakāk. Utilitārisms/konsekvenciālsms pat neinovē, tas ir intelektuāls un morāls bankrots apliets ar smaržīgu, spīdīgu glazūru.

Attiecībā uz taviem secinājumiem. Pilnīgi noteikti mēs kā krituši cilvēciņi nekad neesam ideālā ekvlibrumā ar Dieva likumiem un Absolūtu Labumu, tāpēc, tik tiešām, varam kļūt labāki daudzās dažādas finesēs, saprast vēl lavāk daudzas lietas. Nezinu cik šī robeža tāla, jo manuprāt tik pat daudz cik mēs varbūt izprotam jauna un uzlabojam jau esošās idejas, mēs tajā pašā laikā tiecamies aizmirst vecās un velties atpakaļ muļķībā. Tas, par ko tu runā, tieši man izraisīja domu par to kā mūsu 'civil rights movement', kas manuprāt ir tikai loģisks kristīgās morāles turpinājums demokrātiskā, pilsoniskā sabiedrībā ir deģenerējies līdz punitīviem ietniekvārdu likumiem CUZ U NEED TIO BE NICE OR ELSE. Tā, lūk, ir deģenerācija, kad tiek paņemta viena jauka ideja kā būt jaukam pret citiem un novesta līdz absurdam, neņemot vērā visu iepriekšējo morālās tradīcijas bāzi.
Ceru, ka saprotami izklāstīju savu versiju un patīkami, ka izlasīji un iekomentēji pēc būtības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2018-03-25 10:35 (saite)
Atteikties no iepriekšējiem pieņēmumiem, lai mēģinātu tos uzkonstruēt atpakaļ tipa no nulles, ir normāls pasākums filozofijā, Dekarts šito darīja un viņam var pārmest daaaudz ko, bet šī metode nebūtu pirmā. Protams, ka tajā brīdī, kad notiek šī pārkārtošanās, cilvēks nav nekāds labais spriedējs (nu tipa ienāk pie Dekarta sieva ar siltām pusdienām, un viņš saka "a kā es zinu ka tu neesi ļaunais dēmons"), bet pēc tam jau spriest visnotaļ var. Pagājušā gs. 60tie bija laiks, kad subjektīvisms un empīriska spriešana par to, kas ir labi un slikti, bija pilnīgi citā formā nekā tagad (un varēja radīt iespaidu "wtf cilvēki pilnīgi sapisušies prātā"), bet tas nenozīmē, ka CS Lewis būtu rakstījis to pašu par mūsdienām. Varbūt būtu, varbūt nebūtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?