gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-03-23 18:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
by popular request :D
Lai bērniem izceltu svarīgās vietas, kuras konspektēt no Luisa esejas, kuru it kā bērni esot lasījuši (lai gan skaidrs, ka nav), šeit palīgmateriāls palīgskolnieku klasei par īpaši svarīgajām vietām + tl;dr versijas no manis, pazemīgā:

He usually has at the back of his mind the notion that if he throws over traditional judgement of value, he will find something else, something more "real" or "solid" on which to base a new scheme of values. He will say, for example, "We must abandon irrational taboos and base our values on the good of the community" - as if the maxim "Thou shalt promote the good of the community' were anything more than a polysyllabic variant of 'Do as you would be done by' which has itself no other basis than the old universal value judgement that he claims to be rejecting. Or he will endeavor to base his values on biology and tell us that we must act thus and thus for the preservation of our species. Apparently he does not anticipate the question, 'Why should the species be preserved?' He takes it for granted that it should, because he is really relying on traditional judgements of value. If he were starting, as he pretends, with a clean slate, he could never reach this principle. Sometimes he tries to do so by falling back on "instinct." "We have an instinct to preserve our species", he may say. But have we? And if we have, who told us that we must obey our instincts? And why should we obey this instinct in the teeth of many others which conflict with the preservation of the species? The reformer knows that some instincts are to be obeyed more than others only because he is judging instincts by a standard, and the standard is, once more, the traditional morality which he claims to be superseding. The instincts themselves obviously cannot furnish us with grounds for grading the instincts in a hierarchy. If you do not bring a knowledge of their comparative respectability to your study of them, you can never derive it from them.

Tu savus filozofiskos uzskatus, lai kādi tie būtu, vienmēr stādi uz aksiomas. Pat relatīvisms, lai cik tas neizklausītos paradoksāli, ir dogmatisks. Attiecībā uz visādiem humāmnismiem un utilitārismiem moderno Rietumu cilvēku variācijā vienmēr parādās aksiomas, kas jau bija sen zināmas, bet tiek pasniegtas kā kaut kas jauns un ar 'alternatīvu metodi sasniegts'.

The second proposition will bear a little illustration. Ordinary morality tells us to honour our parents and cherish our children. By taking the second precept alone you construct a Futurist Ethic in which the claim of "posterity" are the sole criterion. Ordinary morality tells us to keep promises and also to feed the hungry. By taking the second precept alone you get a Communist Ethic in which "production," and distribution of the products to the people, are the sole criteria. Ordinary morality tells us, ceteris paribus, to love our kindred and fellow citizens more than strangers. By isolating this precept you can get either an Aristocratic Ethic with the claims of our class as sole criterion, or a Racialist Ethic where no claims but those of blood are acknowledged. These monomaniac systems are then used as a ground from which to attack traditional morality; but absurdly, since it is from traditional morality alone that they derive such semblance of validity as they possess. Starting from scratch, with no assumptions about value, we could reach none of them. If reverence for parents or promises is a mere subjective by-product of physical nature, so is reverence for race or posterity. The trunk to whose root the reformer would lay the axe is the only support of the particular branch he wishes to retain.


Tu vari izraut no vienas mašīnas detālu un mēģināt iebnāzt to citā, vai vēl sliktāk, kā tas notiek mūslaikos, censties zobratu izmantot kā pielūgsmes objektu pašu par sevi. Kā t.s. cargo kulti. Tas ir tas pats, kas mēģināt ar kuvaldu iehujārīt apaļo kluci kvadrātainajā caurumiņā. Var, bet lieta būz salauzta paļubomu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2018-03-24 08:26 (saite)
Atradu eseju (būtu bijis ok ielikt linku jau pašā sākumā, nav jau tā, ka visi seko līdzi visam), konstatēju, ka laba (t.i., diezgan loģiska un izrietoša)

Beeet ko tu saki par šo?

"And yet it will be said, I have just admitted that our ideas of good may improve. How is this to be reconciled with the view that "traditional morality" is a depositum fidei which cannot be deserted? The answer can be understood if we compare a real moral advance with a mere innovation. From the Stoic and Confucian, "Do not do to others what you would not like them to do to you"; to the Christian, "Do as you would be done by" is a real advance. The morality of Nietzsche is a mere innovation. The first is an advance because no one who did not admit the validity of the old maxim could see reason for accepting the new one, and anyone who accepted the old would at once recognize the new as an extension of the same principle. If he rejected it, he would have to reject it as a superfluity, something that went too far, not as something simply heterogeneous from his own ideas of value."

Man šķiet, ka tas, ko viņš sauc par "subjektīvismu" (vai "relatīvismu") mūsdienās ir drīzāk novedis pie nākamās morālās aksiomas, apmēram "Pirms dari otram kaut ko, ieklausies un izproti, vai tas viņam būs labi", kas, manuprāt, kategorizējas nevis kā "viss iepriekšējais slikts, fuckoff" inovācija, bet gan kā attīstība. Pagājušā gadsimta ~60tajos, kad šī eseja tika rakstīta, cilvēki točna nebija līdz tam dadomājušies, attiecīgi viņa "subjektīvisms" nav mūsdienu "subjektīvisms".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-24 09:22 (saite)
Pardon, neliku linku jo pieņemu, ka cibā visi ir internet savy tāpat.

Man liekas, kas citētais teksts nevar būt atraujams no tālāk tajā pašā rindkopā sacītā:

"It is the difference between a man who says to us: "You like your vegetables moderately fresh; why not grow your own and have them perfectly fresh?" and a man who says, "Throw away that loaf and try eating bricks and centipedes instead." Real moral advances, in fine, are made from within the existing moral tradition and in the spirit of that tradition and can be understood only in the light of that tradition. The outsider who has rejected the tradition cannot judge them. He has, as Aristotle said, no arche, no premises.
"

Ctulhu variantā tiek izmests viss vecais, bet tā kā jaunu ideju nav, tad kaut kāda viena vai divas premisas no vecā tiek paņemtas, apsmērētas ar līmi un nobārstītas ar dūnām, lai izklausītos pēc 'jaunas' idejas. Neteiktu, ka tā pat būtu "mere innovation", tas ir vēl švakāk. Utilitārisms/konsekvenciālsms pat neinovē, tas ir intelektuāls un morāls bankrots apliets ar smaržīgu, spīdīgu glazūru.

Attiecībā uz taviem secinājumiem. Pilnīgi noteikti mēs kā krituši cilvēciņi nekad neesam ideālā ekvlibrumā ar Dieva likumiem un Absolūtu Labumu, tāpēc, tik tiešām, varam kļūt labāki daudzās dažādas finesēs, saprast vēl lavāk daudzas lietas. Nezinu cik šī robeža tāla, jo manuprāt tik pat daudz cik mēs varbūt izprotam jauna un uzlabojam jau esošās idejas, mēs tajā pašā laikā tiecamies aizmirst vecās un velties atpakaļ muļķībā. Tas, par ko tu runā, tieši man izraisīja domu par to kā mūsu 'civil rights movement', kas manuprāt ir tikai loģisks kristīgās morāles turpinājums demokrātiskā, pilsoniskā sabiedrībā ir deģenerējies līdz punitīviem ietniekvārdu likumiem CUZ U NEED TIO BE NICE OR ELSE. Tā, lūk, ir deģenerācija, kad tiek paņemta viena jauka ideja kā būt jaukam pret citiem un novesta līdz absurdam, neņemot vērā visu iepriekšējo morālās tradīcijas bāzi.
Ceru, ka saprotami izklāstīju savu versiju un patīkami, ka izlasīji un iekomentēji pēc būtības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2018-03-25 10:35 (saite)
Atteikties no iepriekšējiem pieņēmumiem, lai mēģinātu tos uzkonstruēt atpakaļ tipa no nulles, ir normāls pasākums filozofijā, Dekarts šito darīja un viņam var pārmest daaaudz ko, bet šī metode nebūtu pirmā. Protams, ka tajā brīdī, kad notiek šī pārkārtošanās, cilvēks nav nekāds labais spriedējs (nu tipa ienāk pie Dekarta sieva ar siltām pusdienām, un viņš saka "a kā es zinu ka tu neesi ļaunais dēmons"), bet pēc tam jau spriest visnotaļ var. Pagājušā gs. 60tie bija laiks, kad subjektīvisms un empīriska spriešana par to, kas ir labi un slikti, bija pilnīgi citā formā nekā tagad (un varēja radīt iespaidu "wtf cilvēki pilnīgi sapisušies prātā"), bet tas nenozīmē, ka CS Lewis būtu rakstījis to pašu par mūsdienām. Varbūt būtu, varbūt nebūtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?