Tādā gadījumā es neesmu pārliecināts, ka mēs abi ar vārdu "reliģija" domājam vienu un to pašu. Feel free to expand your definition.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Palasi Alain de Botton "Religion for Atheists". Viņš min dažādus reliģijas benefitus neticīgajiem, piemēram - īpaša veida sociālā interakcijas, j jēgpilnas attiecības ar sakrālo mākslu, noturīgs brends (krusta zīme)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Patiesībā no šāda kopsavilkuma tas izklausās pārsteidzoši nesimpātiski (piemēram - kāda ir vērtība jelkādām attiecībām, atskaitot tīri estētiskas, ar sakrālo mākslu ārpus ticības sakrālā kā empīriskas kategorijas eksistencei; cik tāls ceļš no "īpaša veida sociālajām interakcijām" ir līdz klasiskajai "in-group support/out-group hostility" dinamikai, kas ir raksturīga burtiski katrai reliģijai; utt.).

Intelektuālā godīguma labad pievienoju grāmatu lasāmajam sarakstam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāda jēga vispār jebkādām attiecībām?

Reliģija (vai arī ticība, bet otra, ja tā ir individuālistiska un nekontrolēta, dos daudz mazākus rezultātus) ir veids, kā nonākt pie uzskatiem par lietām, kuras nav empīriski pamatojamas. Ja A un B ir divi alternatīvi uzskati, no kuriem A ir labāk pamatots ar novērojumiem mūsu pasaulē nekā B, jāizvēlas A. Ja C un D ir divi alternatīvi uzskati, kuriem praktiski vai teorētiski nav iespējams atrast pamatojumu, var būt tikai reliģiski iemesli izvēlēties vienu no tiem. Tātad bez reliģijas vai kā tamlīdzīga neiztikt. Ja C ir (intersubjektīvi) labāks nekā D, labāk ir izvēlēties C. Tātad reliģija ir noderīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vismaz man "sakrālā" māksla ne ar ko neizceļas citas mākslas vidū. Ja tiešām ir daudz ateistu, kuriem šādas kategorijas ir relevantas (par ko es šaubos), varbūt Butonam ir points.

Kas attiecas uz pašu tēmu, tad paliek jautājums, kāda X dēļ būtu jāpatur uzskati, "kuriem praktiski vai teorētiski nav iespējams atrast pamatojumu".

Here is probably where the basic difference is revealed - es mēģinu pēc iespējas atbrīvoties no visiem šāda veida uzskatiem, kas arī ir iemesls, kura dēļ es neredzu jēgu vai vajadzību pēc "sekulāras reliģijas". Again, iracionāliem (kas šajā gadījumā nav "uzbrauciens", bet tikai fakta konstatācija - uzskati, kas nav pamatojami nedz empīriski, nedz loģiski, ir iracionāli) ateistiem varbūt šādā piedāvājumā tiešām ir vairāk simpātisku elementu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Kas attiecas uz pašu tēmu, tad paliek jautājums, kāda X dēļ būtu jāpatur uzskati, "kuriem praktiski vai teorētiski nav iespējams atrast pamatojumu"

Jo uz tiem balstās civilizācija? Morālās jābūtības, kuras mēs pieņemam par granted. Viss, ko tu vari pamatot racionāli, jebkurš cits var atspēkot un tāpēc mēs daudz ko pieņem aksiomātiski, lai nedzīvotu haosā. Racionālisms ir tukšs pēc būtības, tā pat kā loģika. Tajā nav vienojošu vispārcilvēcīgu patiesību. Reliģija šajā sfērā kalpo unitarizējošu lomu. Sabiedrībā, kur šādas vienojošas idejas nav, atomizējas bariņā random hiperindividuālistu, kur vienojošu aksiomu nav, jo jebkurai var ''pretargumentēt''. Sociopātija vienvārdsakot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Morālās jābūtības mēs pieņemam sociālā konsensa (un, nelielā mērā, mūsu bioloģiskās uzbūves) dēļ. Morāles pamats, kā es to saredzu, būtībā ir multilaterāls kontrakts, tikai implicīts, nevis (vismaz lielākajā daļā gadījumu, kuros nav runa par atsevišķu morāles kodeksu) eksplicīts.

(Reply to this) (Parent)

Es uzskatu, ka jūs kļūdāties, uzskatot, ka ir jēga mēģināt izdarīt principā neizdarāmo. Rezultāts sanāk nevis vēlamais, bet tiek iegūts blind spot bias. Tajā paša H+ ir daudz slēpti iracionālu elementu.

(No teiciena "realitāte ir tas daļa, kas nepazūd, kad tai pārstāj ticēt" var izdarīt secinājumu, ka ir arī tāda esamības daļa, kura eksistē tikai tad, ja tai tic. Izdomātās kāpnes, kas var tikt izmantotas, lai pavisam neizdomāti pakāptos nākamajā stāvā. Bet šim pat nav jāpiekrīt, lai piekristu, ka eksistē "labi" un "slikti" nepamatotie uzskati - to zina jebkurš, kurš nav morālais idiots.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas šajā gadījumā ir tas, ko Tu uzskati par principā neizdarāmu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pamatot visu racionāli.
Principā šo vajadzēja pie sākotnējām aksiomām, aizmirsu pierakstīt.

Īpaši slikti tas ir gadījumā, kad C ir... labāks, bet eksistē kaut kāda sīka evidence par labu D. Nonākam pie "britu zinātnieki izpētījuši" scenārija. Kokakola ir veselīga, jo tajā nav holesterīna. Monarhija ir laba, jo prinča piedzimšana stimulē ekonomiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Ja C ir labāks" - pēc kādiem parametriem? Ja par labu C runā daudz evidences, un nedaudz - par labu konfliktējošam D, tad ir izvēle, manuprāt, ir triviāla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par C nerunā nekāda evidence.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad kādā veidā C ir labāks?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izdevīgāks no vispārcilvēciskā viedokļa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nesaprotu, kādā veidā šāds apgalvojums var nenozīmēt, ka ir evidence par labu C.

(Reply to this) (Parent)

BTW, apskati šo: http://www.plosone.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pone.0039048

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ticīgos normas robežās tur tikai biedēšana ar elli? Tas neglaimo dievticībai, un tas iekļaujas visās manās projekcijās. The pattern matches.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādā veidā "believing in hell is good for people" iekļaujas "projekcijās"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Believing in hell keeps believers in check. Nothing of this research applies to non-believers for whom both heaven and hell are metaphors at best.

(Reply to this) (Parent)