|
3. Aug 2013|21:15 |
Zinātne dod pieaugošas zināšanas.
Tehnoloģiju attīstība dod pieaugošas iespējas.
Summā šie divi dod akrāziju.
Tātad vajadzīgs vēl trešais saskaitāmais.
Es nepiekrītu, ka ticība ir labi, bet reliģija slikti.
Ticība = slikti. Reliģija (pareiza) = labi.
Kristietība, manuprāt, ir slikta reliģija beyond salvation.
Tātad vajadzīga jauna reliģija.
Konkrētākas domas, kas tiek prasīts no labākas reliģijas - tai jābūt:
* visaptverošai (universālai tās domēnā). Visām sabiedrības grupām vajadzētu būt reprezentētām vienādā mērā. Domēna izmērs var būt dažāds (komūna/valsts/kontinents/pasaule), bet mērķis ir izvairīties no, piemēram, raksturīgās zinātnieku underrepresetation ābrahamiskajās reliģijās.
* ar iespējām specializēties (t.i. iespēja izvēlēties un pildīt sev atbilstošu specifisku lomu reliģijas iekšienē. Vieni ķer kaifu no askētisma, otri no pašaizliedzīgas palīdzēšanas citiem, vēl citi no teoloģijas studēšanas.)
* nebūt mistiskai (pārāk atkarīgai no subjektīvā pārdzīvojuma). Problēma - stabilitātes trūkumus.
* nebūt atkarīgai no zinātnes atklājumiem. Zinātnes viedoklis ir pastāvīgi mainīgs, to nevar izmantot pārlaicīgu patiesību pamatošanā.
* nebūt pretrunā ar zinātnes atklājumiem. Iemesli - tā pati atsevišķo grupu underrepresentation un progresa neiespējamība pretējā gadījumā.
* neturēties pie sola scriptura. Katolicsms > protestantisms, jo pieredzes uzkrāšana tradīcijas pastāvēšanas laikā ir labi, daudzlīmeņu ekseģēze ir labi, pārejas formas (svētie) ir labi, awe inspiring lietas ir vajadzīgas... |
|