| Comments: |
Judkovskis tur nekļūdās. Otrais skaidrojums, līdzīgi pirmajam, prasa aprakstīt vētru kā fizikālu procesu (jo, vienalga, kāds būtu to cēlonis, meteoroloģiski fenomeni paliek meteoroloģiski fenomeni), taču papildus tas prasa aprakstīt arī maģijas darbības mehānismu, vismaz daļu kognitīvo procesu raganu prātos (kuri šeit ir neizbēgami daļa no vienādojuma)... No tā paša teksta: "If anger seems simple, it's because we don't see all the neural circuitry that's implementing the emotion. [..] The complexity of anger, and indeed the complexity of intelligence, was glossed over by the humans who hypothesized Thor the thunder-agent.
To a human, Maxwell's Equations take much longer to explain than Thor. Humans don't have a built-in vocabulary for calculus the way we have a built-in vocabulary for anger. You've got to explain your language, and the language behind the language, and the very concept of mathematics, before you can start on electricity.
[And yet] it is enormously easier [..] to write a computer program that simulates Maxwell's Equations, compared to a computer program that simulates an intelligent emotional mind like Thor." Tiesa gan, tajā pašā gaismā es piekrītu tēzei par to, ka paļauties uz intuitīvu saprotamību vai estētisku pievilcīgumu morāles (un jelkādu citu) hipotēžu izvērtēšanā ir bīstami - tieši a.m. iemeslu dēļ.
Kļūdās gan, jo jauc pirmkārt procesa aprakstu ar tā skaidrojumu, otrkārt, programmas kodu ar datiem. Procesa apraksti, neskaidrojot tos, abos gadījumos būs vienādi gari. Skaidrojums "raganu" gadījumā būs īsāks, jo mums nav jāsimulē dati no visa Atlantijas okeāna, lai pie tā nonāktu - okeāna darbība pastāv, bet tā gluži vienkārši ir nerelevanta gala iznākumam (vērtai).
Izvērstāk. Ja kognitīvie procesi tīri ir atkarīgi no fizikas procesiem tikai ķermenī (kā mums te idealizēti stāsta) vai pat tikai smadzenēs, tad kognitīvos procesus var simulēt ar tikpat īsu algoritmu kā jebkurus citus fizikas procesus - caur kvantu fizikas vienādojumiem. Tieši tāpat kā molekulu kustību okeānā. Ja savukārt simulējam nevis precīzi, bet aptuveni, tad simulācija kļūst par kārtu sarežģītāka katrā nākošajā abstrakcijas līmenī. Meteoroloģisko procesu aptuvenas simulācijas algoritms būs daudz sarežģītāks, ar daudz vairāk special cases.
Varētu piekrist, ka kognitīvo procesu aptuvena simulēšana tik un un tā būs par kārtu sarežgītāka nekā meteoroloģisko procesu simulēšana. Tomēr konkrētas parādības skaidrojumam vajag ne tikai algoritmu, bet arī datus. Un okeāna molekulu, vai pat vilnīšu stāvokļa aprakstīšanai noteikti vajag vairāk informācijas nekā vienas raganas, vai pat veselas pilsētiņas cilvēku stāvokļa aprakstīšanai.
Ja raganas vēl liekas šaubīgs piemērs (cilvēki tomēr, sarežģīti), tad var apskatīt visādus dēmonus, garus un mazos velniņus, kuriem nekāds intelekts nepiemīt un kuri darbojas pēc dažiem vienkāršiem paterniem. Tādu radīto ietekmi "izrēķināt" vispār nav problēmu.
Pie tam "vajag simulēt kognitīvos procesus" vispār ir strawman. Tas tā ir tikai no fizikālistu perspektīvas. No zemnieka perspektīvas, morāle eksistē objektīvi. Morāle ir likums. Morāli apraksta 10 baušļi. un tie satilpst un vienas lapiņas.
Iespējams, ka no zemnieka perspektīvas arī Saule griežas ap plakanu Zemi. Kāda vērtība ir šādai perspektīvai? Jā, pie "redukcijas uz ignoranci" var redzēt daudz dažādu, hmm, interesantu momentu, taču cēlonis tiem ir viens un kopīgs - the peasants just don't know shit.
Judkovskis, iespējams, ir kļūdījies, dodot piemēru, kur vēsturiski šī "redukcija uz muļķi" tiešām ir bijusi patiesa (stulbi zemnieki, iracionāli spriedumi). Tādēļ no pāķiem var abstrahēties, pieņemot standarta bounded-rational aģentu notāciju.
Zemnieki ir nezinoši, nevis neracionāli.
Programmas kodu var ļoti konkrētā veidā apskatīt kā ekvivalentu tās datiem (un otrādi). The code is the math is the data, and there is no relevant separation between the reasoning and the execution, no meaningful difference between the language of mathematics and the language of computing. But I digress.
Kas attiecas uz meteoroloģiskajām simulācijām, tad to pamatā esošie vienādojumi arī praktiskā, aptuvenā, ne-kvantu līmenī ir visai vienkārši. Meteosimulācijas par gigantisku skaitļošanas darbu padara to gigantiskais apjoms un underlying matemātikas perturbatīvā iedaba (kā visās kompleksās sistēmās), taču uzrakstīt pseidokodu ciklona veidošanās procesam ir daudz vienkāršāks uzdevums, nekā uzrakstīt to pašu, teiksim, smadzenēs notiekošai izvēlei starp trim dažādiem virzieniem.
Savukārt, ja mēs saskaņā ar Tavu ieteikumu pārslēdzamies uz piemēru, kur ir spēkā vāji saprātīgi aģenti, tad atklājam, ka tas ir redundants - šie `mazie velniņi` (pie nosacījuma, ka nepieminam ontoloģiski fundamentālas mentālas īpašības, kas citādi atvērtu nākamo milzīgo pieprasījumu pēc skaidrojuma) ne ar ko neatšķiras no reālām entitātēm - molekulām, atomiem u.c.
Es domāju, ka Judkovskis arī tieši tāpēc "aizmirst" pieskaitīt datus šim vienādojumam, ka datorā programmas kods un dati parasti ir stingri nodalīti. Computational perspektīvas mīnusi.
Jā, meteoroloģijas vienādojumi vienkāršāki par kognitīvo procesu "vienādojumiem". Kurš saka citādi?
Molekulas un atomi darbojas pavisam citā abstrakcijas līmenī kā gari un velni. Tā pati kvantu fizika. Jau ūdeņraža atomam Šrēdingera vienādojums ir netriviāls. Atomam ar kādiem 10 nukleotīdiem to izrēķināt nav iespējams vispār. Krītošu ķieģeli apraksta daži vienkārši likumi, bet nav iespējams izrēķināt kur tas nokritīs, izmantojot tikai kvantu mehāniku. Jaudas nepietiks.
Manuprāt, Judkovskis tieši pieskaita datus kodam, as per Kolmogorov - "cik gara ir īsākā Tjūringa mašīna, kas atgriež doto bitu virkni". Un jā, nepietiks jaudas, bet tas jau vairs nekādi neattiecas uz programmas formālo sarežģītību. Un, ja pieņemam garus un velnus kā ontoloģiski nereducējamus aģentus, tad apskatāmās hipotēzes garums atkal eksplodē - because explanation of how that could even work. P.S. Nukleoniem, nevis nukleotīdiem. ;>
Nu, tātad, racionalitātē jāņem vērā ne tikai Kolmogorova sarežģītība, bet arī algoritmiskā sarežģītība (izmantotā laika un atmiņas daudzums). Un tā jau vairs nekādā veidā nav Okama vispārinājums.
Neeksplodē, ja morāle ir vienkārša, ontoloģiska substance.
Arī ar "prime cause" arguments ir līdzīgi. Naturālismā cēloņu virkne ir bezgalīga. Ieviešot radītāju (radītājs =def= kāds, kam nav vajadzīgs cēlonis), viss vienkāršojas līdz galīgam apraksta garumam.
Pirmkārt, algoritmiskā sarežģītība ir no svara tikai pie konkrētu implementāciju apsvērumiem. No tīra hipotēžu sarežģītības salīdzinājuma pozīcijas to nav nepieciešams ņemt vērā.
Otrkārt, naturālismā cēloņu virkne nav nepieciešami bezgalīga; pieņēmums, ka cēloņu virknes galā ir jābūt radītājam, ir nepamatots.
Treškārt, morāle nav empīriski novērojama kā ontoloģiska substance. Neaizmirsīsim, ka racionalitāte nav tikai matemātika, tā ir matemātika + evidence.
No hipotēžu salīdzināšana ne. Bet ja racionalitāte kopumā nozīmē spēju pieņemt lēmumus, tad racionalitātei kopumā ir svarīga.
Var jau out of the ass postulēt, ka Visums radās pats no sevis vai citu tikpat dīvainu hipotēzi, bet tai nebūs nekādas evidences.
Ir novērojama. Nemaz ne tik reti ir cilvēki, kas pa tiešo komunicē ar dievu :P
Jā, kopumā efektivitāte, protams, ir neignorējams lielums. Then again, that's already offtopic.
Un out-of-arse hipotēzes arī ir visas apskatāmas caur to pašu prizmu, vienalga, reliģiskas, pseidozinātniskas vai pseidofilosofiskas.
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}