Programmas kodu var ļoti konkrētā veidā apskatīt kā ekvivalentu tās datiem (un otrādi). The code is the math is the data, and there is no relevant separation between the reasoning and the execution, no meaningful difference between the language of mathematics and the language of computing. But I digress.

Kas attiecas uz meteoroloģiskajām simulācijām, tad to pamatā esošie vienādojumi arī praktiskā, aptuvenā, ne-kvantu līmenī ir visai vienkārši. Meteosimulācijas par gigantisku skaitļošanas darbu padara to gigantiskais apjoms un underlying matemātikas perturbatīvā iedaba (kā visās kompleksās sistēmās), taču uzrakstīt pseidokodu ciklona veidošanās procesam ir daudz vienkāršāks uzdevums, nekā uzrakstīt to pašu, teiksim, smadzenēs notiekošai izvēlei starp trim dažādiem virzieniem.

Savukārt, ja mēs saskaņā ar Tavu ieteikumu pārslēdzamies uz piemēru, kur ir spēkā vāji saprātīgi aģenti, tad atklājam, ka tas ir redundants - šie `mazie velniņi` (pie nosacījuma, ka nepieminam ontoloģiski fundamentālas mentālas īpašības, kas citādi atvērtu nākamo milzīgo pieprasījumu pēc skaidrojuma) ne ar ko neatšķiras no reālām entitātēm - molekulām, atomiem u.c.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka Judkovskis arī tieši tāpēc "aizmirst" pieskaitīt datus šim vienādojumam, ka datorā programmas kods un dati parasti ir stingri nodalīti. Computational perspektīvas mīnusi.

Jā, meteoroloģijas vienādojumi vienkāršāki par kognitīvo procesu "vienādojumiem". Kurš saka citādi?

Molekulas un atomi darbojas pavisam citā abstrakcijas līmenī kā gari un velni. Tā pati kvantu fizika. Jau ūdeņraža atomam Šrēdingera vienādojums ir netriviāls. Atomam ar kādiem 10 nukleotīdiem to izrēķināt nav iespējams vispār. Krītošu ķieģeli apraksta daži vienkārši likumi, bet nav iespējams izrēķināt kur tas nokritīs, izmantojot tikai kvantu mehāniku. Jaudas nepietiks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, Judkovskis tieši pieskaita datus kodam, as per Kolmogorov - "cik gara ir īsākā Tjūringa mašīna, kas atgriež doto bitu virkni". Un jā, nepietiks jaudas, bet tas jau vairs nekādi neattiecas uz programmas formālo sarežģītību.

Un, ja pieņemam garus un velnus kā ontoloģiski nereducējamus aģentus, tad apskatāmās hipotēzes garums atkal eksplodē - because explanation of how that could even work.

P.S. Nukleoniem, nevis nukleotīdiem. ;>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tātad, racionalitātē jāņem vērā ne tikai Kolmogorova sarežģītība, bet arī algoritmiskā sarežģītība (izmantotā laika un atmiņas daudzums). Un tā jau vairs nekādā veidā nav Okama vispārinājums.

Neeksplodē, ja morāle ir vienkārša, ontoloģiska substance.

Arī ar "prime cause" arguments ir līdzīgi. Naturālismā cēloņu virkne ir bezgalīga. Ieviešot radītāju (radītājs =def= kāds, kam nav vajadzīgs cēlonis), viss vienkāršojas līdz galīgam apraksta garumam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt, algoritmiskā sarežģītība ir no svara tikai pie konkrētu implementāciju apsvērumiem. No tīra hipotēžu sarežģītības salīdzinājuma pozīcijas to nav nepieciešams ņemt vērā.

Otrkārt, naturālismā cēloņu virkne nav nepieciešami bezgalīga; pieņēmums, ka cēloņu virknes galā ir jābūt radītājam, ir nepamatots.

Treškārt, morāle nav empīriski novērojama kā ontoloģiska substance. Neaizmirsīsim, ka racionalitāte nav tikai matemātika, tā ir matemātika + evidence.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No hipotēžu salīdzināšana ne. Bet ja racionalitāte kopumā nozīmē spēju pieņemt lēmumus, tad racionalitātei kopumā ir svarīga.

Var jau out of the ass postulēt, ka Visums radās pats no sevis vai citu tikpat dīvainu hipotēzi, bet tai nebūs nekādas evidences.

Ir novērojama. Nemaz ne tik reti ir cilvēki, kas pa tiešo komunicē ar dievu :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, kopumā efektivitāte, protams, ir neignorējams lielums. Then again, that's already offtopic.

Un out-of-arse hipotēzes arī ir visas apskatāmas caur to pašu prizmu, vienalga, reliģiskas, pseidozinātniskas vai pseidofilosofiskas.

(Reply to this) (Parent)