|
19. Jun 2013|01:30 |
Okama asmens un raganas.
Šis nav komentārs Judkovska tekstam, tikai iedvesmojies no tā.
Mums ir situācija. Uznāk vētra un Vācijas zemniekiem iznīcina visu ražu. Zemnieki neapmierināti un meklē vainīgo. Visiem kopīgi apspriežoties, izkristalizējas divi iespējamie skaidrojumi notikušajam:
1) virs Atlantijas okeāna zema spiediena dēļ izveidojās ciklons, kas eventuāli radīja vētru;
2) vietējās raganas izsauca vētru, jo gribēja godīgajiem zemniekiem ieriebt.
Kurš skaidrojums ir "īsāks" pēc Okamas asmens? (Precīzāk sakot, pēc tā vispārinājuma, minimālā apraksta principa?)
Judkovskis saka, ka pirmais, un te viņš kļūdās. Ok, ir pilnīgi iespējams, ka fizikālo procesu apraksta sarežģītība ir ļoti maza. Ir visai iespējams, ka Visums sākumā ir bijis kaut kas ļoti vienkāršs, un mazāk, bet iespējams, ka zinot šo sākotnējo stāvokli un visus fizikas likumus, mēs varētu izsecināt, ka Visuma evolūcijas gaitā tas neizbēgami nonāks pie situācijas, kad šāda vētra iznīcinās ražu. Tomēr tas darbojas tikai perfektas informācijas gadījumā. Reāli mums nav informācijas par katru atomu Atlantijas okeānā. Un tādā gadījumā prognozēšana kļūst sarežģīta un neprecīza. Kā jau visi zina, laika ziņām nevar ticēt, kaut arī prognozes sastāda ar jaudīgiem datoriem.
Otra hipotēze paceļ šo skaidrojumu pavisam citā, morālā līmenī. Un padara to ļoti vienkāršu (as in: īsi aprakstāmu). Raganas dara sliktu, jo ir sliktas. Nav jēga tālāk jautāt par motīviem. Šāds skaidrojums velk aiz sevis tradicionālo misticismu - uzskatu, ka morāle ir kaut kas objektīvi eksistējošs, kaut kāda paralēla Visuma plāksne, kas eksistē paralēli matērijai. Tieši tāpēc tas ir tik pievilcīgs, ka atļauj šādus, pēc Okama asmens īsākus skaidrojumus. Morālais skaidrojums daudzas reizes pārspēj fizikālo gan apraksta īsumā, gan precizitātē.
Nav nekāds noslēpums, ka cilvēka smadzenes preferē kompaktus aprakstus. E=mc^2 mums liekas iespaidīga formula, jo tā izsaka ļoti universālu patiesību. Simetrija attēlos mums liekas pievilcīgāka nekā asimetriski objekti. Melodiska mūzika mums liekas pievilcīgāka nekā troksnis. Dzeja mums liekas pievilcīgāka nekā nejauši vārdu savienojumi, jo tai ir ritms. Tāpēc arī raganu teorija mums liekas intuitīvi ESTĒTISKI pievilcīga. Tāpat kā "pēcnāves valstībā katrs saņems pēc nopelniem" teorija. Vienkāršāks ir Visums, kurā eventuāli viss tiek izlīdzināts (ja domājam morāles kategorijās - un tieši to ikdienā mēs daram).
Secinājumi - pirmais, paļauties uz estētiku morālē ir bīstami. Otrais, ar Okamu nepietiek, lai noraidītu raganu eksistenci. (Šķiet, ka to var izdarīt ar Beijesu. Ja raganas eksistētu, varbūtība, ka tās var zinātniski novērot būtu lielāka par nulli.) |
|