Comments: |
From: | unpy |
Date: | 25. Maijs 2012 - 00:19 |
---|
| | | (Link) |
|
Mācīties programmēt, mauprāt, ir personības sakropļošana ar bināro lõģiku.
From: | unpy |
Date: | 25. Maijs 2012 - 00:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Vērtējums ir "manuprāt", proti, atvērtais:))
Ahā, skaidrs. (aiziet zem deguna murminādams "does not compute")
Nezinu par programmēšanu, bet tas, ko tu apraksti par valodas mācīšanu, jau pašos pamatos ir nepareiza pieeja. Protams, no vienas puses, valodas apguvējam pašam ir vajadzīga liela motivācija, bet arī mācību metodika, kas nesagatavo cilvēkus reālai valodas lietošanai, ir ļoti vāja un nedod cerēto rezultātu. Bet valodas var mācīt ļoti efektīvi un tā, ka pat ja apguvējs nekļūs par fluent speaker, tad viņš vismaz spēs veiksmīgi sazināties šajā valodā un prakstiski to izmantot. Diemžēl, lielākā daļa valodas kursu nodarbojas ar gramatikas iekalšanu nevis reālās valodas apguvi.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/77815/10694) | From: | brr |
Date: | 25. Maijs 2012 - 12:21 |
---|
| | | (Link) |
|
kāda tad būtu tā labākā metode? Kā reiz vajadzētu vācu valodai beidzot pieķerties.
Man personīgi Pimslera metode ļoti palīdzēja apgūt spēju runāt spāniski. Runāju slikti, gramatiski nepareizi, bet daudz drošāk un ar spēju sekmīgi komunicēt daudz labāk nekā sieva runā franču valoda, lai gan viņa ar labām sekmēm to ir mācījusies 3 gadus koledžā.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/77815/10694) | From: | brr |
Date: | 25. Maijs 2012 - 12:57 |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies par infu. Kad būs laiks notiekti pamēģināšu.
Integrāļi u.c. zināšanas ir fenomeni, kas tiek patstāvīgi izmantoti lai izprastu un aprēķinātu daudzas pamatlietas manā nozarē. Programmēšanas zināšanas tādas nav. To vērtību es neapšaubu, bet tās pat tuvu nav obligāti nepieciešamas. Programmēšanu gan es labprātāk būtu mācījies "Vides" priekšmeta vietā, par ko tā noteikti ir jēdzīgāka.
Ja neviens nezinātu integrāļus, tad arī nesaskatītu pēc tiem vajadzību. Programmēšana savukārt ir rīks, kas ļauj uzrakstīt algoritmus, lai šādus aprēķinus veiktu.
Nenoliedzami, lietotāju ērtībai visiem izplatītākajiem uzdevumiem jau sen ir uzrakstītas gatavas programmas, nu, vismaz Excel funkcijas. Bet reizēm nākas saskarties arī ar uzdevumiem, kuri neietilpst vienā no gatavajām kategorijām. Un vēl, tas ir arī domāšanas veids. Algoritmiskā domāšana ļauj saskatīt risinājumu un atrast vieglāko pieeju tur, kur nezinātājs aplauztos.
Un ja kas, tad tāda tipa atrunas kā "es esmu bērnudārza audzinātāja, man programmēšanu nevajag" nav arguments. Pamatā runa ir tieši par tehniski radošiem cilvēkiem. Zinātnē iesaistītie ir pirmais piemērs, bet ir arī citi (inženieri utt.)
Tu šajā atbildē slavini programmēšanas labumu, bet ne pret to bija manis teiktais. Es, beigu galā, nesaku, ka programmēšana nebūtu vēlama un noderīga, bet ir lietas, kas konkrētajā profesijā ir primāri noderīgākas, bez kurām nesanāks neko izcirst, arī ar programmēšanas zināšanām. Un lai kaut ko ieliktu, kaut kas ir jāizņem ārā, tā kā ir izvēle, kas ir vajadzīgāks, programmēšana, vai tas otrs priekšmets, kas ir mans "points".
Nu jā, bet integrāļus tomēr zina un vajadzību tajos redz. Kaut ko neuztvēru tavā atbildē, jo ja tas ir domāts, ka programmēšanas zināšanas var aizstāt diferenciālrēķinu zināšanas tad vēlu veiksmi palasīt kādu, piemēram, fizikālās ķīmijas (vai tās pašas kvantu mehānikas) grāmatu.
Pieņemu, ka ja visi - gan rakstītāji, gan lasītāji mācētu programmēt, tad dažas lietas tajās pašās "pamatu" grāmatās būtu vieglāk uzrakstīt kā algoritmus.
Ļoti iespējams, man gan pietrūkst zināšanas lai izvērtētu šo pieņēmumu.
Bet jā, starp citu, programmēšana ir viena no lietām, kuru es plānoju vismaz pamatlīmenī apgūt. MIT piedāvā online lekciju kursu paredzētu tieši pašmācībai, varbūt caur to sanāks ko apgrābstīt.
Viedokļa atšķirības rodas tāpēc, ka katrs programmēšanu saprot citā līmenī.
Būtu labi, ka visi cilvēki apgūtu algoritmisku domāšanu un saprastu, ka zem datora neslēpjas nekāda maģija un tas dara tieši to, ko tam ļoti eksplisīti pasaka darīt. Bet tad arī vajag teikt — cilvēkiem vajag loģiski domāt un programmēšana ir viens no veidiem, kā to apgūt, nevis otrādi.
Pirms ~3 dekādēm SQL bija jāapgūst augsta līmeņa vadītājiem, jo tika uzskatīts, ka relāciju datubāzes ir tik vienkāršas, salīdzinājumā ar miskasti, kas bija pirms tam, un tad nu tos programmētājus vairs nevajadzēs. Yaiy. Vadītāji paši rakstīs SQL vaicājumus. Nu.. tas laiks vēl nav pienācis. Tāpat kā ar Mathlabu. Ar vienkāršākiem gadījumiem speciālisti paši tiek galā, bet ko līdz vajag ko grandiozāku, tā jāsauc palīgi.
BTW pagaidām komentāri no ne-draugiem ir paslēpti by default, jo bija uzradies kaut kāds mindbounda ienaidnieks spameris.
Nelasīju visu iepriekšējo, bet kāpēc tu piemēram nemācies mikrobioloģiju un ģeoloģiju?
Pirmkārt, gan mikrobioloģijas pamatus no computational aspekta, gan "Zemes vēsturi" esmu mācījies :P Otrkārt, salīdzinājums nav relevants, šīs lietas nevar kalpot ne kā praktiski pielietojams rīks, ne arī tās dod jaunu domašanas veidu. Izlasi visu iepriekšējo :P
Es tomēr domāju, ka zinātniekam ir primāri jāķimerējas pa savu tiešo sfēru, jo programmistu, ja kaut ko vajag uzkodēt, vienmēr var pieaicināt no malas.
Es domāju, cik lielā mērā uz algoritmiem attiecas tas, ko cilvēks te saka par matemātiku? ROTA: I once naively entertained the thought that biologists could tell me what their mathematical problems were so that I could think of solving them. That's ridiculous. Biologists seldom have the mathematical view that is required to spot problems in the mathematics of biology that maybe right there staring at them. A biologist will go on doing experiments all his lit and never see anything deeper than binomial coefficients. It is not that the problems aren't there; rather, biologists by and large don't have the view that comes only from a solid education in mathematics.
| |