making sense - Coding honor [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

Coding honor [24. Maijs 2012|22:40]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nesen disertācijas vajadzībām veicu nelielu pētījumu. Ielīdu LUIS un izpētīju eksakto zinātņu studiju programmas, lai noskaidrotu, cik liela ir varbūtība, ka nejauši paņemts zinātnieks māk ir apmācīts programmēt. Bez mazākās ironijas - rezultāti mani pārsteidza.

Izrādās, programmēšanu obligātajā daļā māca tikai matemātikas studentiem, bet brīvprātīgi obligātajā - fizikas. Viss. Bioloģijā, ķīmijā, ekonomikā - nav paredzēts.

Hipotētiskie iemesli:
a) uzskats, ka tā vai nu nav vajadzīga;
Vai arī vajadzīga, bet nav iemācāma:
b) jo labāk to mācīties patstāvīgi un pēc vajadzības (on the fly - ja būs problēma, tad zinātnieks iemācīsies)
c) available only to geeks selected few

Vēl varētu vainot inertu pasniedzēju sastāvu vai inertu studiju programmu (lekciju sarakstu). Taču tā nav tikai LU īpatnība - pētījums ASV uzrāda līdzīgus rezultātus [PDF].

Ņemot vērā, ka man pazīstami zinātnē strādājošie iedalās divās grupās: tie, kuri domā, ka māk, un tie , kuri gribētu iemācīties, (a) ir muļķīgi. (c) ir mazliet atbilstošāk, jo neprogrammēšanas studiju programmā tai pietrūks laika. No otras, tas nekavē mācīt integrāļus u.c. kas nav vienkāršāk. Paliek (b), kas ir reizēm patiess, reizēm ne.


Tēmu izvilku laukā, jo izrādās, ka visiem 2012. gadā vajag mācīties kodēt, par ko daži programmētāji no Coding Horror ir sašutuši.

Manuprāt, lieki. Mācīties programmēt ir līdzīgi kā mācīties svešvalodas. Neviens svešvalodu kursu organizētājs nesagaida, ka visi to apmeklētāji kļūs par fluent speakers vai diplomētiem filologiem. Visticamāk jau - mazliet pamācīsies un tad atmetīs ar roku; pasākuma praktiskā vērtība tālākajā dzīvē tieksies uz nulli. Tomēr tas nekavē tautu mācīties, bet kursu organizētājus - mācīt. Pašas valodas popularizēšana ir tikai viens no ieguvumiem; disciplīnas (valodu mācīšanās) popularizēšana ir cits. Sak, ja ne es, tad vismaz mani bērni vai radinieki. Tas pats, manuprāt, attiecas uz šādu "programmēšana visiem" pieeju.
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
From:[info]unpy
Date:25. Maijs 2012 - 00:19
(Link)
Mācīties programmēt, mauprāt, ir personības sakropļošana ar bināro lõģiku.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:25. Maijs 2012 - 00:24
(Link)
Vērtējums ir 0 vai 1? :)
From:[info]unpy
Date:25. Maijs 2012 - 00:27
(Link)
Vērtējums ir "manuprāt", proti, atvērtais:))
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:25. Maijs 2012 - 00:38
(Link)
Ahā, skaidrs. (aiziet zem deguna murminādams "does not compute")
[User Picture]
From:[info]mtcarlo
Date:25. Maijs 2012 - 05:01
(Link)
Trāpīgi.
From:[info]karuna
Date:25. Maijs 2012 - 12:01
(Link)
Nezinu par programmēšanu, bet tas, ko tu apraksti par valodas mācīšanu, jau pašos pamatos ir nepareiza pieeja. Protams, no vienas puses, valodas apguvējam pašam ir vajadzīga liela motivācija, bet arī mācību metodika, kas nesagatavo cilvēkus reālai valodas lietošanai, ir ļoti vāja un nedod cerēto rezultātu. Bet valodas var mācīt ļoti efektīvi un tā, ka pat ja apguvējs nekļūs par fluent speaker, tad viņš vismaz spēs veiksmīgi sazināties šajā valodā un prakstiski to izmantot. Diemžēl, lielākā daļa valodas kursu nodarbojas ar gramatikas iekalšanu nevis reālās valodas apguvi.
[User Picture]
From:[info]brr
Date:25. Maijs 2012 - 12:21
(Link)
kāda tad būtu tā labākā metode? Kā reiz vajadzētu vācu valodai beidzot pieķerties.
From:[info]karuna
Date:25. Maijs 2012 - 12:27
(Link)
Man personīgi Pimslera metode ļoti palīdzēja apgūt spēju runāt spāniski. Runāju slikti, gramatiski nepareizi, bet daudz drošāk un ar spēju sekmīgi komunicēt daudz labāk nekā sieva runā franču valoda, lai gan viņa ar labām sekmēm to ir mācījusies 3 gadus koledžā.
[User Picture]
From:[info]brr
Date:25. Maijs 2012 - 12:57
(Link)
Paldies par infu. Kad būs laiks notiekti pamēģināšu.
[User Picture]
From:[info]chrono
Date:25. Maijs 2012 - 16:42
(Link)
Integrāļi u.c. zināšanas ir fenomeni, kas tiek patstāvīgi izmantoti lai izprastu un aprēķinātu daudzas pamatlietas manā nozarē. Programmēšanas zināšanas tādas nav. To vērtību es neapšaubu, bet tās pat tuvu nav obligāti nepieciešamas. Programmēšanu gan es labprātāk būtu mācījies "Vides" priekšmeta vietā, par ko tā noteikti ir jēdzīgāka.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:25. Maijs 2012 - 22:53
(Link)
Ja neviens nezinātu integrāļus, tad arī nesaskatītu pēc tiem vajadzību. Programmēšana savukārt ir rīks, kas ļauj uzrakstīt algoritmus, lai šādus aprēķinus veiktu.

Nenoliedzami, lietotāju ērtībai visiem izplatītākajiem uzdevumiem jau sen ir uzrakstītas gatavas programmas, nu, vismaz Excel funkcijas. Bet reizēm nākas saskarties arī ar uzdevumiem, kuri neietilpst vienā no gatavajām kategorijām. Un vēl, tas ir arī domāšanas veids. Algoritmiskā domāšana ļauj saskatīt risinājumu un atrast vieglāko pieeju tur, kur nezinātājs aplauztos.

Un ja kas, tad tāda tipa atrunas kā "es esmu bērnudārza audzinātāja, man programmēšanu nevajag" nav arguments. Pamatā runa ir tieši par tehniski radošiem cilvēkiem. Zinātnē iesaistītie ir pirmais piemērs, bet ir arī citi (inženieri utt.)
[User Picture]
From:[info]chrono
Date:4. Jūnijs 2012 - 18:00
(Link)
Tu šajā atbildē slavini programmēšanas labumu, bet ne pret to bija manis teiktais. Es, beigu galā, nesaku, ka programmēšana nebūtu vēlama un noderīga, bet ir lietas, kas konkrētajā profesijā ir primāri noderīgākas, bez kurām nesanāks neko izcirst, arī ar programmēšanas zināšanām. Un lai kaut ko ieliktu, kaut kas ir jāizņem ārā, tā kā ir izvēle, kas ir vajadzīgāks, programmēšana, vai tas otrs priekšmets, kas ir mans "points".

Nu jā, bet integrāļus tomēr zina un vajadzību tajos redz. Kaut ko neuztvēru tavā atbildē, jo ja tas ir domāts, ka programmēšanas zināšanas var aizstāt diferenciālrēķinu zināšanas tad vēlu veiksmi palasīt kādu, piemēram, fizikālās ķīmijas (vai tās pašas kvantu mehānikas) grāmatu.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:10. Jūnijs 2012 - 23:03
(Link)
Pieņemu, ka ja visi - gan rakstītāji, gan lasītāji mācētu programmēt, tad dažas lietas tajās pašās "pamatu" grāmatās būtu vieglāk uzrakstīt kā algoritmus.
[User Picture]
From:[info]chrono
Date:12. Jūnijs 2012 - 23:40
(Link)
Ļoti iespējams, man gan pietrūkst zināšanas lai izvērtētu šo pieņēmumu.

Bet jā, starp citu, programmēšana ir viena no lietām, kuru es plānoju vismaz pamatlīmenī apgūt. MIT piedāvā online lekciju kursu paredzētu tieši pašmācībai, varbūt caur to sanāks ko apgrābstīt.
From:[info]hessin
Date:26. Maijs 2012 - 02:37
(Link)
Viedokļa atšķirības rodas tāpēc, ka katrs programmēšanu saprot citā līmenī.

Būtu labi, ka visi cilvēki apgūtu algoritmisku domāšanu un saprastu, ka zem datora neslēpjas nekāda maģija un tas dara tieši to, ko tam ļoti eksplisīti pasaka darīt. Bet tad arī vajag teikt — cilvēkiem vajag loģiski domāt un programmēšana ir viens no veidiem, kā to apgūt, nevis otrādi.

Pirms ~3 dekādēm SQL bija jāapgūst augsta līmeņa vadītājiem, jo tika uzskatīts, ka relāciju datubāzes ir tik vienkāršas, salīdzinājumā ar miskasti, kas bija pirms tam, un tad nu tos programmētājus vairs nevajadzēs. Yaiy. Vadītāji paši rakstīs SQL vaicājumus. Nu.. tas laiks vēl nav pienācis.
Tāpat kā ar Mathlabu. Ar vienkāršākiem gadījumiem speciālisti paši tiek galā, bet ko līdz vajag ko grandiozāku, tā jāsauc palīgi.

[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:26. Maijs 2012 - 20:52
(Link)
Mhm.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:26. Maijs 2012 - 20:54
(Link)
BTW pagaidām komentāri no ne-draugiem ir paslēpti by default, jo bija uzradies kaut kāds mindbounda ienaidnieks spameris.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:27. Maijs 2012 - 13:01
(Link)
Nelasīju visu iepriekšējo, bet kāpēc tu piemēram nemācies mikrobioloģiju un ģeoloģiju?
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:27. Maijs 2012 - 15:40
(Link)
Pirmkārt, gan mikrobioloģijas pamatus no computational aspekta, gan "Zemes vēsturi" esmu mācījies :P
Otrkārt, salīdzinājums nav relevants, šīs lietas nevar kalpot ne kā praktiski pielietojams rīks, ne arī tās dod jaunu domašanas veidu. Izlasi visu iepriekšējo :P
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:27. Maijs 2012 - 20:31
(Link)
Es tomēr domāju, ka zinātniekam ir primāri jāķimerējas pa savu tiešo sfēru, jo programmistu, ja kaut ko vajag uzkodēt, vienmēr var pieaicināt no malas.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:27. Maijs 2012 - 22:17
(Link)
Es domāju, cik lielā mērā uz algoritmiem attiecas tas, ko cilvēks
te saka par matemātiku?

ROTA: I once naively entertained the thought that biologists could tell me what their mathematical problems were so that I could think of solving them. That's ridiculous. Biologists seldom have the mathematical view that is required to spot problems in the mathematics of biology that maybe right there staring at them. A biologist will go on doing experiments all his lit and never see anything deeper than binomial coefficients. It is not that the problems aren't there; rather, biologists by and large don't have the view that comes only from a solid education in mathematics.