"Universitātē ir izdevīgāk uzņemt talantīgāko, bet mazāk apmācīto krievu no strādnieku šķiras, nekā viņa vienaudzi no ebreju vidusšķiras, kura vecāki & kopiena vai no piespieduši apgūt zinības, vai arī tās (zinības) šādā tādā veidā pašas asimilējušās, visu bērnību uzturoties starp ne gluži analfabētiem. "

Nesapratu.

(Reply to this) (Thread)

Ko tieši?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt to, kādēļ Tu uzskati šo izteikumu par patiesu, otrkārt to, kādēļ vispāri tiek ieviesta šāda veida dihotomija. Iespējams, ka no pārliecinātu natūristu pozīcijām tas kaut kā meiko sensu, bet man kā nature versus nurture argumenta labās puses pārstāvim tas šķiet visai savādi at best.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ko īsti sūdzies? Kuram no šiem apgalvojumiem nepiekrīti?
Daži cilvēki ir talantīgāki.
Daži cilvēki ir labāk apmācīti.
Univeritātē labāk uzņemt to, kura dzīvē univ. līmeņa izglītība dotu lielāku potenciālo ieguvumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja reiz par selektīvu uzņemšanu pēc jelkādiem citiem kritērjiem, atskaitot iestājeksāmenus, tad universitātē labāk uzņemt to, kurš pēc tās beigšanas visefektīvāk/visproduktīvāk izmantot iegūtās zināšanas. Šādā gaismā nav īsti saprotams, kādēļ manis citētais apgalvojums joprojām ir patiess.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Talantīgais ir spējīgs izdarīt vairāk, doh.

Bet kaut vai tāpēc, ka viens izglītots cilvēks atpalikušā kopienā / etnosā spēj dot lielāku ieguldījumu nekā tikpat izglītots cilvēks attīstītākā vidē. ("make a difference" tipa ieguldījumu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mūsdienu izpratnes par prātu un smadzenēm gaismā, manuprāt, ir nepieciešams pārskatīt, tieši ko mēs apzīmējam ar tādiem īpašības vārdiem, kā "talantīgs". Tādas augsta līmeņa prasmes, kā matemātika vai mūzika, kas balstās uz sistemātiski apgūtām zināšanām, pašsaprotamā kārtā nevar būt necik lielā mērā ģenētiski noteiktas, līdz ar to atliek jautājums, vai un cik lielā mērā ģenētika rada starpindivīdu atšķirības smadzeņu zema līmeņa norisēs.

Ņemot vērā to, ka pieres garozā funkcionalitāte ir lokalizēta nevis eksplicīti, bet gan implicīti (t.i., starp dažādas funkcionalitātes apgabaliem nav nekādu citu atšķirību, kā to savienojumu topoloģija; pieres garozas mikrostruktūra ir homogēna un katra atsevišķā slāņa ietvaros izotropiska), jādomā, ka šādām atšķirībām, ja tādas ir, būtu jābūt visai nelielām.

Par pēdējo rindkopu - viens izglītots cilvēks atpalikušā kopienā, salīdzinot ar to pašu cilvēku attīstītā kopienā, dos lielāku labumu kopienas konteksta ietvaros, taču ievērojami mazāku labumu ārpus konteksta (t.i., attīstītā kopienā indivīdam ir pieejams daudz pamatīgāks iepriekš paveiktā apjoms, uz kā bāzes turpināt attīstību, savukārt atpalikušā lielākā daļa pūļu aizies šīs bāzes kā tādas radīšanas centienos). Līdz ar to, šeit jāskatās, pēc kādas mērauklas gribam mērīt.

(Reply to this) (Parent)

Arī tu, Brut? :)
Es pēdējā laikā tik daudz dzirdu par žīd-mason-brīvmūrniekiem, ka nelabi metas. Cerēju vismaz šeit no tā izvairīties.

Un es tik drosmīgi nevilktu paralēles starp izglītību un inteliģenci.

(Reply to this) (Thread)

Mans blogs - rakstu, ko gribu.

Par žīdmason-brīvmūrniekiem pirmais ieraksts šajā diskusijā ir tavs, starp citu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmais nopietnais vismaz.

(Reply to this) (Parent)

Ironiski, ka žīdu baisā tiekšanās pēc top noch izglītības un vēlāk, pēc varas (politikā vai mēdiju/finanšu laukos, nav svarīgi; otrie faktiski ietekmē vairāk nekā pirmie) notiek tieši pateicoties viņu ''us vs the others'' mentalitātei. Tb jēlam rasismam, nacismam un etnocentrismam, kas izpaužas totālā izolacionismā no host nācijām (sevis pavairošanas/neasimilācijas ziņā) un savstarpējā nepotismā. Protams, standarta ''anti-rasists'' ir pārāk stulbs, lai detektētu to kā kaut ko politnekorektu.

Anyway, žīdu apņēmība un kolektīvā pašdisciplīna ir apskaušanas vērta. Ne velti viņi kā etniski pašnoteikusies grupa pastāv jau n tūkstošus gadu, kamēr visas citas tautas izmirst, sajaucās un aizmirstās.

(Reply to this) (Thread)

Visa labā dēļ, pacenties vismaz savākties savos argumentos. Nacisms, really? Es šeit neapgalvošu, ka vispāri neeksistē ebreju nacionālsociālisti vai neonacisti (gan jau, ka paradoksālā kārtā tādi tiešām ir), bet es tiešām nespēju saredzēt, kā nacisms attiektos uz ebreju uzskatiem vai politiku kopumā.

Un, protams, tēze "ebreji [acīmredzot kopumā] tiecas pēc izglītības lai vēlāk sagrābtu varas pozīcijas" nāk taisnā ceļā no lielās etnisko stereotipu mašīnas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Apmēram šādu butthurt postu no tevis arī gaidīju. Enjoy yourself.

Runājot par garo tirādi nurture/nature gadījumā. Tā arī neesmu sapratis kur ir naturālā loma nurtures tapšanā. Mēs taču esam materiālisti, vai ne? Kādi fiziski faktori RADA nurturi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pakāpeniskas smadzeņu informatīvā satura/neirālo tīklu savienojumu izmaiņas mācīšanās un pieredzes iespaidā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad kāpēc vienas tautas mācās labāk un ātrāk, kamēr citas dzīvo akmens laikmetā un atpaliek par dažiem tūkstošiem gadu no avangarda?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lielākoties tādēļ, ka šīs "atpalikušās" kopienas (es nedomāju, ka vārds "tautas" šeit ir īsti vietā) ir daļēji vai pilnīgi atrautas no "attīstītajām" kopienām pieejamās izglītības. Šai atrautībai var būt dažādi iemesli - reliģiskie priekšraksti, ģeogrāfiska vai sociāla izolācija utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To, ka runa ir tieši par izglītības un kvalitatīvas informācijas pieejamību, nevis par iekšējām šīm kopienām piederošo īpatņu atšķirībām, uzsver kaut vai fakts, ka šo kopienu pārstāvji ārpus sava sākotnējā konteksta uzrāda vispārīgi tādu pašu mācību rezultātu zvana līkni, kā no "attīstītajām" kopienām nākušie.

(Reply to this) (Parent)

+ tie nav ''fiziski'' faktori. Pieredze un mācīšanās notiek tur, kur ir pieredzējuši un mācīti ļaudis. Kāpēc viņi tur ir? Jo viņiem labāki gēni. Ja ne tas, tad kas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Lielākoties tādēļ, ka šīs "atpalikušās" kopienas (es nedomāju, ka vārds "tautas" šeit ir īsti vietā) ir daļēji vai pilnīgi atrautas no "attīstītajām" kopienām pieejamās izglītības.''

Nu pareizi. Tautas, kas ir ''atrautas'' no Rietumu superiorās kultūras ir mazāk attīstītas. Par to jau visa runa. Visas pārējās kultūras ir inferior. Un inferior viņas ir tāpēc, ka ļaudis tur ir inferior. Vai ne tā? Ja viņi nebūtu, tad viņu kultūra būtu tik pat kruta, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un reizē ar šādiem tekstiem Tu pamanies noliegt, ka esi rasists un white supremacy fans. Iespaidīgi.

(Reply to this) (Parent)

Pieredzējuši un mācīti ļaudis var būt tikai tur, kur ļaudīm kopumā ir iespēja mācīties atbilstošā līmenī. Zināšanas un prasme tās pielietot ir kumulatīvas, tās uzkrājas no paaudzes uz paaudzi, un metaeiropejisko (t.i., Eiropas un no tās atvasinājušamies) kopienu priekšrocība ir tieši šī uzkrājusies bāze, kura aizsākas ar hellēnisko civilizāciju.

Savukārt viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ grieķi (un ķīnieši, indieši, persieši) aizsāka šādu zināšanu bāzu veidošanos un ilgstošu attīstību, manuprāt, ir strauja pāreja no nomadiska uz nometniecisku dzīvesveidu un tam sekojoša strauja un plaša urbanizācija, radot kontekstu, kurā vismaz daļai kopienas locekļu ir pietiekami daudz laika, ko veltīt domāšanai, apcerei un mācībām, un kurš ir pietiekami stabils, lai uzkrātās zināšanas būtu iespējams kvalitatīvi saglabāt un nodot tālāk.

Ja palūkojamies uz t.s. "primitīvajām" kopienām, tad lielākā to daļa vispāri nav veikuši vai nu pašu pirmo būtisko pāreju no mednieku-vācēju dzīvesveida uz zemkopju-lopkopju dzīvesveidu, vai arī otro pāreju no nomadiska uz stabilu nometniecisku dzīvesveidu, kas varētu radīt nepieciešamos priekšnosacījumus augstāk minētajam.

My 2%.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tev piekrītu. Viss, ko tu teici ir fakts, bet jautājums ir KĀPĒC vienas kopienas spēja pāriet no primitīvas dzīves uz ko advancētāku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tā lieta, ka nometniecisks dzīvesveids pats par sevi nav ne ar ko īpašu advancētāks par nomadisku. Ir tikai tā, ka ilgtermiņā tas rada ļoti masīvus, advancētus bonusus memētiskās evolūcijas un apstākļu optimizācijas gaitā, BET pašai kopienai tas, protams, iepriekš nav un nevar būt zināms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad pats fakts, ka mednieki/vācēji pārstāja dzīvot jo rokas mutē, bet sāka daudz sofisticētāku dzīvesveidu ar industrializētu darbarīku ražošanu/lietošanu un advancētām loģistikas shēmām neliecina, ka ŠIE cilvēki ir inherenti advancētāki? Vieniem random primitīviem medniekiem pēkšņi randomizētā kārtā pieleca fiška, ka varētu sākt darboties citādāk, kamēr citiem nē, un viss? Tas ir tavs ''zinātniskais'' skaidrojums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, neliecina.

Pirmkārt, kā Tev, cerams, ir labi zināms, industrija un advancētā loģistika attīstījās n-to paaudžu ilgumā, pakāpeniski un no primitīvākām, izejas kondīcijai tuvākām formām.

Otrkārt, pāreja no nomadiska uz nometniecisku dzīvesveidu ir evolucionārs process, darviniskas izmaiņas kopienas mēmu komplektā. To saprotot, kļūst skaidrs, ka šī advancētība ir sekas, nevis cēlonis; izdevīgs, priekšrocības radošs memētiskās mutācijas blakusefekts. Sākotnējais iemesls šai pārejai, visticamāk, ir meklējams attiecīgo kopienu dzīves telpas apstākļu īpatnībās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un kādas tad bija ''apstākļu īpatnības'', kas veicināja vienu kopienu advancēšanos un citu atpalikšanu? Ja tās nebija inherenti determiniskas, tad grūti saredzēt cēloni no materiālisma viedokļa. Cēlonis būtu metafizisks?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka nē. Apstākļu īpatnības, visticamāk, ir bijušas galvenokārt ģeogrāfiskas un ģeobioloģiskas - ne velti pirmās advancētās kultūras (šumeru, babiloniešu, vēlāk asīriešu, feniķiešu, persiešu) rodas un attīstās t.s. "Auglīgā pusmēness" teritorijā, un tieši tās arī rada pirmo (un, iespējams, galveno) katalizējošo vektoru tālāko klasisko kultūru un, by extension, visas "Rietumu" civilizācijas attīstībai.

Vidusjūras un Tigras-Eifratas sistēmas klimatiskie apstākļi un faunas/floras uzstādījums rada ļoti izdevīgu, lokālam optimumam tuvu kontekstu minētajai pārejai uz nometniecisku zemkopju-lopkopju sabiedrību; tas pats ar nelielām variācijām attiecas uz Jandzi-Huanhe sistēmu Ķīnā un Gangas-Indas ielejas sistēmu Indijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tajā pašā ne mazāk auglīgos reģionos cilvēki vēl arvien medī pērtiķus un dzīvo salmu būdās. One must wonder.

(Reply to this) (Parent)

Un ko Tu domā ar "tie nav fiziski faktori"? Kopš kura laika pieredze un mijiedarbība ar apkārtējo vidi nav fizisks faktors?

(Reply to this) (Parent)

Nepatika, kā esmu uzrakstījis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Žēl, ka neredzēju.

(Reply to this) (Parent)