Mūsdienu izpratnes par prātu un smadzenēm gaismā, manuprāt, ir nepieciešams pārskatīt, tieši ko mēs apzīmējam ar tādiem īpašības vārdiem, kā "talantīgs". Tādas augsta līmeņa prasmes, kā matemātika vai mūzika, kas balstās uz sistemātiski apgūtām zināšanām, pašsaprotamā kārtā nevar būt necik lielā mērā ģenētiski noteiktas, līdz ar to atliek jautājums, vai un cik lielā mērā ģenētika rada starpindivīdu atšķirības smadzeņu zema līmeņa norisēs.

Ņemot vērā to, ka pieres garozā funkcionalitāte ir lokalizēta nevis eksplicīti, bet gan implicīti (t.i., starp dažādas funkcionalitātes apgabaliem nav nekādu citu atšķirību, kā to savienojumu topoloģija; pieres garozas mikrostruktūra ir homogēna un katra atsevišķā slāņa ietvaros izotropiska), jādomā, ka šādām atšķirībām, ja tādas ir, būtu jābūt visai nelielām.

Par pēdējo rindkopu - viens izglītots cilvēks atpalikušā kopienā, salīdzinot ar to pašu cilvēku attīstītā kopienā, dos lielāku labumu kopienas konteksta ietvaros, taču ievērojami mazāku labumu ārpus konteksta (t.i., attīstītā kopienā indivīdam ir pieejams daudz pamatīgāks iepriekš paveiktā apjoms, uz kā bāzes turpināt attīstību, savukārt atpalikušā lielākā daļa pūļu aizies šīs bāzes kā tādas radīšanas centienos). Līdz ar to, šeit jāskatās, pēc kādas mērauklas gribam mērīt.

(Reply to this) (Parent)