Pirmkārt to, kādēļ Tu uzskati šo izteikumu par patiesu, otrkārt to, kādēļ vispāri tiek ieviesta šāda veida dihotomija. Iespējams, ka no pārliecinātu natūristu pozīcijām tas kaut kā meiko sensu, bet man kā nature versus nurture argumenta labās puses pārstāvim tas šķiet visai savādi at best.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ko īsti sūdzies? Kuram no šiem apgalvojumiem nepiekrīti?
Daži cilvēki ir talantīgāki.
Daži cilvēki ir labāk apmācīti.
Univeritātē labāk uzņemt to, kura dzīvē univ. līmeņa izglītība dotu lielāku potenciālo ieguvumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja reiz par selektīvu uzņemšanu pēc jelkādiem citiem kritērjiem, atskaitot iestājeksāmenus, tad universitātē labāk uzņemt to, kurš pēc tās beigšanas visefektīvāk/visproduktīvāk izmantot iegūtās zināšanas. Šādā gaismā nav īsti saprotams, kādēļ manis citētais apgalvojums joprojām ir patiess.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Talantīgais ir spējīgs izdarīt vairāk, doh.

Bet kaut vai tāpēc, ka viens izglītots cilvēks atpalikušā kopienā / etnosā spēj dot lielāku ieguldījumu nekā tikpat izglītots cilvēks attīstītākā vidē. ("make a difference" tipa ieguldījumu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mūsdienu izpratnes par prātu un smadzenēm gaismā, manuprāt, ir nepieciešams pārskatīt, tieši ko mēs apzīmējam ar tādiem īpašības vārdiem, kā "talantīgs". Tādas augsta līmeņa prasmes, kā matemātika vai mūzika, kas balstās uz sistemātiski apgūtām zināšanām, pašsaprotamā kārtā nevar būt necik lielā mērā ģenētiski noteiktas, līdz ar to atliek jautājums, vai un cik lielā mērā ģenētika rada starpindivīdu atšķirības smadzeņu zema līmeņa norisēs.

Ņemot vērā to, ka pieres garozā funkcionalitāte ir lokalizēta nevis eksplicīti, bet gan implicīti (t.i., starp dažādas funkcionalitātes apgabaliem nav nekādu citu atšķirību, kā to savienojumu topoloģija; pieres garozas mikrostruktūra ir homogēna un katra atsevišķā slāņa ietvaros izotropiska), jādomā, ka šādām atšķirībām, ja tādas ir, būtu jābūt visai nelielām.

Par pēdējo rindkopu - viens izglītots cilvēks atpalikušā kopienā, salīdzinot ar to pašu cilvēku attīstītā kopienā, dos lielāku labumu kopienas konteksta ietvaros, taču ievērojami mazāku labumu ārpus konteksta (t.i., attīstītā kopienā indivīdam ir pieejams daudz pamatīgāks iepriekš paveiktā apjoms, uz kā bāzes turpināt attīstību, savukārt atpalikušā lielākā daļa pūļu aizies šīs bāzes kā tādas radīšanas centienos). Līdz ar to, šeit jāskatās, pēc kādas mērauklas gribam mērīt.

(Reply to this) (Parent)