Comments: |
Mēs joprojām dzīvotu monarhijā pie jūsu "status quo" attieksmes.
Interesanti, kādu reakciju tu no manis sagaidi šī apgalvojuma sakarā.
Viņš laikam māj uz to, ka šie protesti ir spontāns tautas nemiers pret kaut kādu netaisnību vai tirāniju, kura jāizlabo, kas, protams, nav tiesa.
Neņemšos analizēt to, cik un kas tur ir vai nav spontāns, bet manā grāmatā pat lielā franču revolūcija ierakstās vismaz ailē "ļoti neviennozīmīgi vērtējami", nerunājot par 1905. g. un tamlīdzīgām revolūcijām (skatoties tīri konsekvenciālistiski, "no viņu augļiem jums tos būs pazīt" līmenī) un pavisam nerunājot par pašreizējiem hair-trigger izlēcieniem. Pēc manām domām, spontaneitāte un grassroots arī nav universāls attaisnojums šādām izdarībām.
Mani tas neizbrīna. Mums ir atšķirīgas vērtības un politiskie uzskati. Es esmu demokrāts, tu ne - tas nav domāts kā uzbrauciens, vienkārši fakta konstatēšana.
Vai es pareizi sapratu ka tas nozīmē ka tev ir pieņemama destrukcija, progresa apstāšanās, dzīves līmeņa krišanās, zināšanu un vērtību zaudēšana ja vairākums tā vēlas? Tas ir - ja tas notiek demokrātiski?
Āha, tautā iemīļotu vadoņu - kāds neapšaubāmi ir Čērčils - vandalizēšana no mazas, izlutinātu un priviliģētu fringe trako puses ir ļoti demokrātiski.
Tu neesi demokrāts, tu esi kriesais autoritārists/totalitrārists.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/127103/24) | From: | artis |
Date: | 10. Jūnijs 2020 - 13:13 |
---|
| | | (Link) |
|
Pareizi. Latvijā okupantu pieminekļi pazuda tikai pēc LR likumiskās varas—ministru padomes lēmuma: izslēgt šādus pieminekļus no kultūras pieminekļu saraksta. LR ministru padomes lēmumam sekoja katras pašvaldības ievēlēto pārstāvju—pilsētas valdes lēmumi par demontāžu. Tas bija demokrātiski. Spontāns vandālisms, ko piedāvā gedymin, nav leģitīms.
"Neņemšos analizēt to, cik un kas tur ir vai nav spontāns, bet manā grāmatā pat lielā franču revolūcija ierakstās vismaz ailē "ļoti neviennozīmīgi vērtējami", nerunājot par 1905. g. un tamlīdzīgām revolūcijām.."
Lūk, tā tas patiešām ir. Visas nozīmīgās pagātnes revolūcijas parasti izpaudās kā grautiņi, slepkavības un izvarošanas. Tai pat laikā, nevar arī noliegt, ka politiskās sekas dažos gadījumos ir bijušas pozitīvas. Tiesa, es nedomāju, ka 5. gadā, kad dega muižas, laikabiedri spēja paredzēt, kādas pārmaiņas tas radīs.
hot take: vērojot, kāda kaluma cilvēkus demokrātiskās valstīs ievēl par prezidentiem un armiju virspavēlniekiem, gandrīz vai paliek žēl par hereditāro monarhiju gāšanu :)
Izlasīšu, paldies.
Bet par to, ka Tevi "nepārliecina"... Aristotels IV gs. p.m.ē. bija *pilnīgi pārliecināts*, ka monarhijas ir arhaiska valdīšanas forma, no kuras cilvēki ir izauguši, un viņš sprieda apmēram tāpat, kā mēs šeit komentāros varētu spriest (cilvēki kļuvuši izglītotāki, ar lielāku pašvērtības sajūtu, viņi nepieļaus, ka pār viņiem tā valda). Oh how wrong he was... (Viņa skolēns Aleksandrs, Filipa dēls, no mazās purvainās Makedonijas, ko visa tālaika brīvo polisu pasaule uzskatīja par doomed place, kas pati sevi tūlīt noslaucīs no kartes, šīs lekcijas rūpīgi noklausījies...)
| |