cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2012-09-24 15:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
hh
No akadēmiķiem, šķiet, filosofi ir tie, kuriem izteiktāk par citiem [ir biežāk novērots] piemīt hubris. Iespējams, aroda specifika. Bet ne vienīgajiem, protams, protams. Un, ja vēl tas ir dažādās kombinācijās ar nekritisku domas provinciālismu utml., kas var izrādīties pamats hubristiskai attieksmei, tāds kā cirkulārisms, tas ir zaudējums un kaitniecība rosinošai akadēmiskai videi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]thel
2012-09-24 18:36 (saite)
Nu, man tomēr šķiet, ka tādu ir mazākums. Lai gan, tiesa, ar atsevišķām izdarībām viņi pievērš sev pietiekami lielu uzmanību.

Mana ātrā hipotēze par šo t.s. hubris. Man šķiet, ka saknes vairāk vai mazāk ir meklējamas padomju pagātnē, kad intelektuāļi tomēr bija vairāk kā skolotāji, kurus jāuzklausa. Kā skolotāji viņi ir ārpus kritikas. Turklāt darbojas ar mūžīgām un nozīmīgām matērijām, kas ierindas pilsonim nav pieejamas. Man šķiet, ka šī tradīcija diemžēl vistiprāk (varbūt) ir saglabājusies dažu filozofu galvās. Man dažkārt rodas iespaids, ka atsevišķi šīs sfēras darboņi joprojām darbojas tā, it kā aiz loga joprojām būtu 80-tie.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

varbūt jāsaņemās
[info]garamgajejs
2012-09-24 20:47 (saite)
Jā, un tādā gadījumā ne tikai viņi pieņem, turpina tradīciju, ka ir ārpus kritikas kā Skolotāji, bet viņu pieņēmums balstās tajā, ka apkārt nav citu skolotāju, kuri varētu pretendēt uz kritisku skatījumu. Nav atbilstošas diskusijas.
Ja nemaldos, kādā intervijā Kūle kaut ko līdzīgu izteicās, ka bez viņiem, attiecinot to uz sevi un svītu, visa LV kultūrvide sašķīstu (bet šo es no neskaidras atmiņas, tāpēc varbūt jaucu).

Visa šī kontekstā man gribētos redzēt jēdzīgu atbildi uz kaut vai šo, pēdejo izgaismoto Kūļa sacerējumu. Jo tas, kas tur ir sarakstīts, ir grūti aptverams un nevar saprast, no kura gala vajadzētu sākt. Zināmā mērā tas ir tik liels stulbums, ka varbūt, ka nav nemaz vērts, jo rodas iespaids, ka būs atbildēts velti (apmēram kā skumjajā sarakstē starp filosofu un amatieri). Un stulbums nevis tāpēc, ka viņam būtu nostāja, arguments, kam oponēt, bet tāpēc, ka tā ir vienkārši konceptuāla biezputra un, šķiet, minimāli nepieciešamas izpratnes trūkums par to teorētisko struktūru, kādā viņš mēģina grozīties.
Piemēram dot mājienus, ka deteritorializācijas diskurss ir radīts, lai kalpotu kaut kādām transnacionālām korporācijām:

"Cik var noprast, noliegt nacionālo identitāti – arī mentalitāti – ir ļoti „progresīvi”. Šādas nostādnes gan īpaši nepārsteidz – transnacionālajām korporācijām nav vajadzīga nacionālā identitāte un kultūra, bet gan patērētājs."

Un ko vispār nozīmē - noliegt? Kas ir mentalitāte?! ai, utt., utjpr.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: varbūt jāsaņemās
[info]thel
2012-09-24 21:33 (saite)
Jā, diemžēl tā ir skumja dilemma. Ja nepievērsīs uzmanību, tad autoram šķitīs, ka viss ir izdarīts godam. Ja pievērsīs un kritizēs, tad nesapratīs.

Tiesa, ja kāds sociālo/politisko teoriju zinātājs pieķertos un publicistikā uzrakstītu jēdzīgas iebildes un viedokli par valsts nozīmes akadēmiska projekta īstenošanas līmeni, tad tas varbūt vēlāk raisīs kaut nelielu šaubu ēnu naudas dalītājiem. Tāpēc es sliecos uz to, ka publiski tomēr vajadzētu kādam izteikties.

Protams, būs jāņem vērā, ka pats kritizētājs uz to skatīsies kā uz kārtējo mūžīgo vērtību noliedzēju atbildes triecienu. Bet - who cares?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?