Frendlistes iespaidā
Kad viesojāmies Rēzeknē pie māksliniekiem brāļiem, Meistara un Margaritas cienīgā puspagrabiņā, viņi bija tik laipni un dalījās savā Rēzeknes pamatskolas dzīves anekdotu krājumā.

Viens no tiem bija par ģeogrāfijas skolotāju, kas aiz smagas žestikulēšanas un stāstāmā jūsmības, kāpdamās apakaļ, izbiruse pa pirmā stāva logu, tieši pojenēs. Kad skolnieki piegājuši pie loga viņu aplūkot, to skatam atklājusēs sekojoša aina- visapkārt izšķīdušas pojenes, un tam pa virsu-  kājas tirinoša ģeogrāfe, vēkšpēdus, vienā rokā- vēljoprojām krīts, otrā-grāmata un bļāvuse:"Nu, smejieties, smejieties, to jau jūs vien gribējāt!". 

Otrs bij stāsts par jauniešiem, kas pēc sporta stundas, kedām par plecu, devušies caur dārzu uz informātikas kabinetu,  pa ceļam satikuši matemātikas un informātikas pedagogus, kas kolektīvi un draudzīgi rāpojuši pa mauriņu. Matemātikas skolotājs, viņus ieraugot, esot viszinīgi izstiepis pirkstu kosmosā un paziņojis:" Šodien informātikas nebūs!" un turpinājis savu pirmatnīgo kustību.

Nu, vēl bij stāsts par klases audzinātāju, kas izlaidumā dejojuse pa galdu, plikiem pupiem un vicinājusi džemperi virs galvas. Bet tas tā, arī Rīgā var gadīties.