-Kopš es iestājos anonīmajos alkoholiķos, viss manā dzīvē ir mainījies!
- Ja?
- Jā, tagad es dzeru ar izdomātu vārdu!

Es gribu būt akal patīkami anonīma, tikpat anonīma, kāda es bij pirms 3 gadiem. Neneotveramais Džo, tā teikt.

Papī ir viena izteikti nelāga īpašība, kas visspilgtāk izpaužas, atrodoties ar viņu kopā sabiedrībā, nu, tur tusiņš kaukāds vai balle. Pirmāmkārtām, viņam nepatīk, ka kāds smejas par jokiem, kas nav nākuši no viņa vai kāds cits ir vakara nagla un kādam citam, visi sēd riņķī pavērtām mutēm, medību stāstus klausoties. Vārdsakot, sevišķi tas attiecināms uz ģimenes locekļiem. Atminos, bērnības, viesības, vienmēr pienāca tāds brīdis, kad maman gāja vannasistabā raudāt. Šo viņas tendenci es vēljoprojām nespēju saprast, jo kamdēļ gan tu nevarētu uzšaut pa muti vai iegāzt klēpī kādu nieku rosola vai atbildēt , tādiem pašiem paņēmieniem, ja tevi, galu galā, publiski noniecina un tava stāja sāk locīties, citu acu priekšā, kas nav mazsvarīgi. Bet tas atsevišķs stāsts. Pate, dura. Jo, raugi, cilvēkam jau kāpj uz galvas, tik tad, kad viš to pac ļauj un tā ir tikai tā ļāvēja vaina.

Vārdsakot, nujā, šoriez Taurupes sanākšanā, papī uznāca tāds iekāriens, nedaudz pamēdīties un izteikt dzēlīgas piezīmes, katram teikumam, ko centos izrunāt es. Kamēr skaidrā, tikmēr valdījos. Tak vienā brīdi, ko neatminos, jo biju viegli ierēbuse vīna ietekmē, slūžas, tā teikt, atvērās. Ko tās slūžas no sevis izlaida, neatminos, vien tas, ka vārījos un vārījos un viš apklusa pavisam.
Galarezultāts ir tāds, ka tagad viš ar mani vairs nerunā, bet kaukādā ziņā, es ar sevi lepojos un ceru, ka runāju prātīgi. Tāpat jau pēc tam apgalvos, ka man dzēruma murgi bij uznākuši un es galīgi debīli cilvēkos uzvedos. īss tas prieciņš akal būs.

Tagad sēdu un domāju atbildi uz jautājumu :"Kas,tavuprāt, ir vīrietis". Sasosīts, kas tas par jautājumu, es nezinu atbildes. Savukārt, ja man jautātu, kas ira "lielisks vīrietis", ta es teiktu, ka tas ir tāds vīrietis, kuram, arī bezgala lepnai mamzelei esmot, gribētos rātni sēdēt pie kājām kā uzticamam sargsunim.

vai arī būt zaļganzilai ķirzakai un dzīvot viņa žaķetes atlokā. un ik pa brīdim, apsēsties uz pleca ar mazu, smuku vijolīti, šūpināt kājeles un dziedāt ausī skumjas dziesmiņas. Tā dara tikai lieliskiem vīriešim, atļaušos atzīmēt.

Laidieviņšnogrābstās, nevaru saprast, ko man vairāk gribas sist ar slapu lupatu, iedomīgus vīrišķus jebšu akal iedomīgus sievišķus. Bet tie Maskavas biroja perdõ, šķiet, pāršpļauj visus spiegu kroga dakterus hausus. Jo mazāks priekšnieks, jo dirsīgāks, tāc mans secinājums.

Atminos, vienā no pirmajām darbarvietām, man bij tāds jestrs priekšnieks, tāc mīļš un maigs lāčveidīgais, tik žūpīgs bezgala(tas pac, kuram es, savas atvadu balles laikā sēdēju opā, vicināju kājas un dziedāju līdzi grupas "Ļeņingrad" dziesmām, skats pa rubli, godīgi sakot, bet, nu, toties- jūtos godam atvadījusēs)
Vienā reizē, atnāk tāds, smaržīgs un fufciku kabatā, saķņūp krēslā un saka :
-"Menja žena brosjila!"
Es saku pretī- kauko apmēram :"Usji-sjusji. Vai nu ir tik traki?"
A šis par atbildi, žēli novelk:"Daaaaā.... zabrasala menja - pomidorami da agurcami!"

Vārdsakot tā, teikšu tagad- no kuras grāmatas katrs virtuālais draudziņš ira, pirmais upuris- kinskis - no šitās.

hamish , lora_beary - Trūmens Kapote, "Pļavas arfa", tāpēc, ka - wīī
svens - Ilfs un Petrovs "Divpadsmit krēsli", tāpēc, ka ragi un nagi un viš uzvedas kā Benders
begemonts - Aksels Munte "Stāsts par Sanmikelu", tāpēc, ka Meistars un Margarita būtu banāli
degeneralis - Jāņa Ziemeļnieka dzejas krājumiņš, kas man mājās
mako  - Jerns Rīls, Vēsā jaunava un citi blēņu stāsti
unpy - visas Heriota grāmatas ar dzīviapliecinošamību  unē, unē Bells Heinrihs, ar savu, savu, savu, nu
rasbainieks  - Vinnijs Pūks, neklausies zālē, klausies trusītī
laboratorija - Ekziperī "Lidojums naktī", vai ta nē?
markizs - labots, "Gulivera piedzīvojumi" un "Bīstamās spēles"
krii  - Faulzs, Franču leitinanta draudzene
kuminjsh - Sagāna, Esiet sveicinātas skumjas un Trīs draugi, tapē, ka viņa klostera dārzā sper rozes
sirdna  - labots, ilgi domāju, kurš stāstnieks var stāstīt jokus, pie kam viņa sejā nepakustas ne vaibsts, značit- Džeroms, Trīs vīri laivā.