Pēdējais Poters ir pilnīga govs kaka. Vēl tikai uz slotaskāta jāuzliek bembera logo, kaklā jāiekar kāds Nokia tālrunis, un dialogos jāiepin: "Poters. Harijs Poters."
Par visām nezinu, bet pirmā bija laba. Visus tos Redklifus, Roulingas un pārējo bandu jāatdod Putinam mērcēšanai mazmājiņā, lai nedomā par sikvelu taisīšanu.
Roulinga noska, kam filmā būt un kam nebūt. Piemēram, Endem arī nepatika "Bezgalīgā stāsta" ekranizācija, bet rezultāts ir laba filma (pirmā daļa) un laba (bet pilnīgi citāda!) grāmata. Roulinga grib iespējami precīzu grāmatas pārstāstu bez izmaiņām (tikai ar īsinājumiem) - un rezultāts ir sūds uz kociņa.
Zināms pluss tur tomēr ir: juniors atzina, ka grāmata esot labāka. Ij ja noticēs manam "Visas grāmatas labākas par ekranizācijām", varbūt vēl kādu lieku grāmatiņu izlasīs:)
Nu, citi bērni VISPĀR nelasa... Manējais kaut vai Roulingu un Asprinu lasa:) Ar labi. P.S. Tu pats kaut vienu HP esi lasījis, ka šita muldies kā pa ķešu?;)P
Es neesmu HP karstākais fans, taču atzīstu to par Ļoti Labu Literatūru bērniem, līdzās Endem, Preisleram, Gvīnai utt. Attīsta fantāziju un sarakstīta ļoti labā valodā.
Jā, kas atšķiras no Tavējā. kāds noziegums, ne? :P Filmas ir grāmatas kvintesence. vai nu grāmatas ir neriktīgas, vai filmas režisore. Katrā gadījumā man, pēc filmu noskatīšanās, neradās vēlme tērēt naudu grāmatas iegādei. Un arī Tīklā nokačātais Дж. К. Роулинг ГАРРИ ПОТТЕР И ПРИНЦ-ПОЛУКРОВКА neatstāja saistošas lasāmvielas iespaidu. Piedod, ja vari.
Nu zini, ja es sāktu ar FILMU "Vējiem līdzi", tad grāmatas nebūtu izlasījusi līdz pat šai dienai! Vai arī, ja sāktu ar amerikāņu kinoversiju "Dvīņu nedarbi", tad paliktu ciešā pārliecībā, ka Kestners ir vienkārši banāls nejēga un viņa "Divas Lotiņas" - sūds galīgais!
Latviešu valodā - da kaut vai "Gredzenu pavēlnieku" (tiesa, tik biezas un sarežģītas grāmatas tik tizlā tulkojumā vairāk pusaudžiem derēs); A bērniem - lai lasa "Vinniju Pūku", "Pepiju Garzeķi", "Karlsonu, kas dzīvo uz jumta", dažādu tautu pasaku krājumus - visu "gaišo" literatūru.
"Gredzenu pavēlnieks" lielākai daļai bērnu ap 10 gadiem būs par smagu. "Pūku", Lindgrēnu un Kesneru var izlasīt gada laikā. Tāpat pasakas, bez tam es, kā daudz lasījis cilvēks, ar pilnu atbildību varu teikt, ka "dažādu tautu pasakās" sižeti tik bieži atkārtojas, ka tas sāk piegriezties. Nevar stagnātiski turēties pie tās literatūras, kas bija mūsu bērnībā, ir ļoti daudz kas jauns nācis klāt. Piedevām - tagad dzīvei ir pilnīgi cits ritms un bērni vienkārši nespēs lasīt apcerīgu literatūru (kā Skalbes pasakas, piemēram), viņiem vajag "ekšenu", lai "kaut kas notiktu", a nevis 5 lappušu garuma lasīt zāles stiebra aprakstu. Ka pašam gāja ar "Zaļo zemi"?;)P
Gredzenu Pavēlnieks kā bērnu grāmata? Mož vēl Karš un Miers arī? Protams, Pepija, Pūks un Karlisons ir Virsotnes. Bet par mērauklu tās pieņemot, viss cits ir jāizmet.
Ar visu augstākminēto iepazinos jau otrajā klasē, Nezinīti uz Mēness izlasījis. Apkārt bija 70-to gadu beigas, nekādas komercijas - a tā grāmata kā reiz bija pārbāzta ar kapitālisma atveidojumu. Nekad dzīvē neesmu pamanījis, ka man tas būtu kaitējis. Par komerciju un reklāmu Karlsonā vispār būtu klusējis - negribi savus kāju īkšķus par piecām eirām kādam notirgot?
Man patīk grāmatas. Sasteigtie tulkojumi gan vietām murgaini, toties grāmatās atšķirībā no filmas ir atstāta vieta iztēlei! Un mana iztēle ir kudī labāka par režisora iztēli un štruntīgu aktieru spējām!!