Pai. Manas atmiņas par bd ir ļoti spilgtas. Gauži raudāju rītā ejot (jo negribēju iet uz) un tikpat gauži mājā nākot (jo negribēju iet prom)
Raud visi. Nu, varbūt kāds baltais zvirbulis neraud. Diemžēl tas piederas pie lietas

(Reply to this) (Thread)

pilnīgi apskaužu par tik spilgtām atmiņām. vīra kungs pat atcerējās, ka viņam, tāpat kā tagad E., uz skapīša bija ķirsis!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Galvenais neielaist sevī to sliktās mātes sajūtu. Ja salīdzinās vienmēr kāds būs gudrāks labāks skaistāks, svarīgi lai ir puslīdz ok lielākoties un tad jau augšā lejā var pieciest. Ir lietas, kas mums nesanāk, bet ir lietas, kas sanāk reāli super. Tikai grūti atcerēties, ka īstā dzīve ir kaut kur aiz instagrammu filtriem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā jau ir, kā tu saki. tik man vienīgās bailes sakņojas domā, ka gadījumā, ja ar bērnu viņiem dārziņā par grūtu, tad man pateiks - lai sēž mājās, neņems.

domāju, varbūt nelaist gluži piecas dienas nedēļā. moš trīs dienas nedēļā? vai tā būs mierīgāk viņam? vai arī tas būs lāča pakalpojums? nezinu. skaļi domāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja pašvaldības, tad, ja galīgi nav gatavs un ir rindas, var izņemt ārsta zīmi uz pusgadu, ka bērns vēl nav gatavs. Mums šito neirologs teica, precīzi neatceros kā to noformulē

Katrs bērns jau ir citādāks, to tu redzēsi procesā kas jums der. Iespējams tikai retrospektīvā

(Reply to this) (Parent)

Es vnk domāju nespried pēc vienas dienas vēl ne par ko. Arī par tām dienām nedēļa. Cik h viņš tev tur sanāk, kad ej uz darbu? varbūt ome var izņemt ātrāk? Imho ar tām brīvdienām adaptācijai iegriež, jo nu tad iestājas "kāpēc vienu dienu jāiet, otru - nav jāiet? Labāk varbūt katru dienu bet nu ne gluži 11-12h? Es savu vedu visos bd pēc brokastīm (vai uz broastu beigās, kad visi ir paēduši brokastis) uz/pirms 9iem, tad viņiem nodarbības, ārā iešana, ēšana, gulēšana, tad atkal nodarbības&ēšana, atkal iet ārā. .Nu un tad ari skatījos, kā kuru dienu centos savākt. Ap 17iem jau, ja kkur dodamies jau uzreiz pie ārā iešanas. Vēlākais līdz 17:30-18:00. Jau šobrīd manai kurai patīk bd, ir tā, ka a, ja atnāku pēc 18iem, tadir "kāpēc tu tik ilgi biji"? Un tas ir no 9iem. Tās ir 9h. Ja atstāj katru dienu 11-12h, tur jau skaidrs, ka tas bērns ir izbesījies, jo kkādi aktīvie actioni ir beigušies.. :/ Un jo mazāks, jo vairāk fiziski pietrūkst mammas, jo vēl īsti nespēlējas kopā ar citiem bērniem un tie citi bērni tādā vecumā īsti vēl vajadzīgi nav. Reku, mūsu 4ā diena: http://klab.lv/users/polija/2017/12/14/. Kad abi vecāki pieejami esmu mūsu bd redzējusi, ka atved tētis, aizved mamma vai otrādi, atkarībā no tā, kuram darbs ātrāk/vēlāk sākas/beidzas, lai bērna bd sanāktu pēc iespējas īsāks tas laiks.
Runā ar viņu, pajautā, kāpēc viņš negribēja nekur iet. Labi, vēl baigi neko neatbildēs, bet vari tak pastāstīt, ka visi bērni nezinu uz smilšukasti, laukumiņu vai tml.. :)
Ar ēšanu mūsmājās bija/ir tas pats, ka vislaik viens ēdiens. apliešanās utt. ir rihtīga norma sakumā. Mums ir bijis, ka iziet pa divi rezerves krekli/bikses dienā, ja vēl WC šmuce sanāk, tad maiss ar drēbēm jau.
Knupis gan imho nav ok, kaut vai pati iedomājies no higiēnas viedokļa, viņš tur nomet tīšām/netīšām, kāds cits pienāk paķer, iebāž mutē, tava atkal paņem.. Nu skaidrs, ka viņi tur tai vecumā tāpat visi vienas mantas laiza, bet nu tomēr :D VISU audzītes vnk nevar pagūt izkontrolēt un pamanīt. Bet nu jā - pie jūsu rasklada un esošajām pārmaiņām vēl knupi paņemt nost.. :/
forši, ka pie audzītes nomierinās, sanāk, ka vismaz tik daudz drošības sajūtas tas pieagušais sniedz. Tas JAU ir labi, trakāk, ja der TIKAI mamma..

(Reply to this) (Parent)

Paraud visi.Cits pirmajā dienā,cits trešajā, cits visus piecus gadus.:)
Tas ir labi,ka pats ēda!Lieliski!
Un raudāšana Tevi sagaidot ir pilnīgi dabīga!Tu esi vinja komforta zona!Ieraugot Tevi emocijas krātās sprūk valjā!:))
Protams ja ejot staigāt raud!Tu tak vinju atstāji grupā! Ar šo vietu bērns saista,ka te tā mamma arī vinju atradīs.Un arī stress..mēs tak tos kjiparus izgrūžam no komforta zonas.

(Reply to this)

es ĻOTI skaidri atceros pirmo bd dienu. bija ziema, mamma atveda, es noģērbos un viņa aizgāja. es ĻOTI negribēju lai viņa iet prom. bija bail. briesmīgi raudāju. man šķiet, es raudāju ļoti ilgi. raudāju arī zupu ēdot. atceros kā ēdu zupu un raudu. un tad bija jāguļ diendusa un grupiņā bija divi mazie papagailīši, kam ļāva lidināties apkārt, kamēr bērni guļ. un es atceros kā es sērīgu guļu gultiņā un domāju - ja jau te ir tik jauki putniņi, varbūt te nav nemaz tik briesmīgi. :D

(Reply to this) (Thread)

par adaptācijas procesu varēsi spriest pēc 2-4 nedēļām, ne ātrāk.
svarīgi arī ar kādu sajūtu Tu viņu tur ved. Ja Tu esi droša, ka tā ir labi un viņš to redz, tad viņš to pieņems. Ātrāk vai vēlāk. Protams, viņam nav viegli, pārmaiņas nav vieglas nevienam. bet viņš pielāgosies. un pēc dažām nedēļām Tu jau redzēsi, kā tas process virzās, cik veiksmīgi.
Ag pagājšgad uzsāka bd gaitas (pirms tam bija mājdārziņš) un lai arī likās, ka adaptācija laba, pēc mēneša uzzināju, ka audzinātājas domā, ka viņš neprot runāt :D lai gan viņš runāja labi jau tad. tikai neuzticējās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, vai arī viss bija kārtībā, nav ko velti muti dzesēt ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī fakts :D
bet nu viņam ir izteikta neuzticēšanās svešiniekiem. pēc kāda mēneša/pusotra pirmoreiz uzrunāja audzinātāju, pateica kaut ko par zāli vai kkādiem augiem. pirms tam bija ļoti pieklājīgs un izpalīdzīgs, bet iztika ar jā/nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man tieši tāpat - visos bd cik meita gājusi, sākumā visi domā, ka viņa nemāk runāt. Jo iztika pat BEZ jā un nē :D :D Bija audzinātājas/skolotājas, kam žoklis atkrita, kad pamanīja, ka meita ieraugot mani runā un viskautko stāsta, un runā pat ļoti labi, skaidri pilniem teikumiem (tobrīd bija 2,5 gadi), jo ar viņām vnk ne pušplēsta vārda neizdvesa. Šajā bd man viena audzīte domāja, ka viņa (tobrīd jau 3,5 gadi gandrīz bija) ne tikai nerunā, bet arī nedzird, jo pie negribēšanas dzirdēt ieslēdza tik ticamu selektīvo dzirdi, ka ne matiņš nepakustējas, ja viņu sauca vai viņai kaut ko teica, ko negribēja klausīt :D

(Reply to this) (Parent)

manai teiksim var spriest, ka adaptācija beigusies, tad, kad meita sāk prasīt palīdzību. Nevis tikai pieņemt, ja piedāvā.. Un tas notiek krietni vēlāk kā pēc 2-4nedēļām. Drīzāk 6i mēneši es teiktu.. A ja mainās audzītes, tad kā kuru, bet ar dazām viss tā arī sākas no 0...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, tas jau arī kā kuram :)

(Reply to this) (Parent)

audzīte gan izklausās reti sakarīga, apsveicu :)

man šķiet, ka šāda bērna uzvedība pirmajā laikā pilnīgi normāla, būtu jāuztraucas, ja viņam būtu vienalga. to, ka ir slikti, drīzāk var redzēt pēc tā, ka bērns ļoti izteikti "atkrīt" iepriekšējā attīstības fāzē (nu, pēkšņi nemāk runāt, ģērbties, ēst), sākas nakts trauksme vai slapināšana gultā (ja pirms tam gāja uz podiņa) utml - tad ir vērts rūpīgāk pasekot līdzi labsajūtai.

un rēķinies, ka šitie domīgie un klusie bērnudārznieki var būt no tiem, kas mājās pastiprināti aiziet pa pieskari un uzvedas kā monstri; tipa visu dienu savācas un vakarā vairs nav spēka būt savāktam.

(Reply to this)