par adaptācijas procesu varēsi spriest pēc 2-4 nedēļām, ne ātrāk.
svarīgi arī ar kādu sajūtu Tu viņu tur ved. Ja Tu esi droša, ka tā ir labi un viņš to redz, tad viņš to pieņems. Ātrāk vai vēlāk. Protams, viņam nav viegli, pārmaiņas nav vieglas nevienam. bet viņš pielāgosies. un pēc dažām nedēļām Tu jau redzēsi, kā tas process virzās, cik veiksmīgi.
Ag pagājšgad uzsāka bd gaitas (pirms tam bija mājdārziņš) un lai arī likās, ka adaptācija laba, pēc mēneša uzzināju, ka audzinātājas domā, ka viņš neprot runāt :D lai gan viņš runāja labi jau tad. tikai neuzticējās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, vai arī viss bija kārtībā, nav ko velti muti dzesēt ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī fakts :D
bet nu viņam ir izteikta neuzticēšanās svešiniekiem. pēc kāda mēneša/pusotra pirmoreiz uzrunāja audzinātāju, pateica kaut ko par zāli vai kkādiem augiem. pirms tam bija ļoti pieklājīgs un izpalīdzīgs, bet iztika ar jā/nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man tieši tāpat - visos bd cik meita gājusi, sākumā visi domā, ka viņa nemāk runāt. Jo iztika pat BEZ jā un nē :D :D Bija audzinātājas/skolotājas, kam žoklis atkrita, kad pamanīja, ka meita ieraugot mani runā un viskautko stāsta, un runā pat ļoti labi, skaidri pilniem teikumiem (tobrīd bija 2,5 gadi), jo ar viņām vnk ne pušplēsta vārda neizdvesa. Šajā bd man viena audzīte domāja, ka viņa (tobrīd jau 3,5 gadi gandrīz bija) ne tikai nerunā, bet arī nedzird, jo pie negribēšanas dzirdēt ieslēdza tik ticamu selektīvo dzirdi, ka ne matiņš nepakustējas, ja viņu sauca vai viņai kaut ko teica, ko negribēja klausīt :D

(Reply to this) (Parent)

manai teiksim var spriest, ka adaptācija beigusies, tad, kad meita sāk prasīt palīdzību. Nevis tikai pieņemt, ja piedāvā.. Un tas notiek krietni vēlāk kā pēc 2-4nedēļām. Drīzāk 6i mēneši es teiktu.. A ja mainās audzītes, tad kā kuru, bet ar dazām viss tā arī sākas no 0...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, tas jau arī kā kuram :)

(Reply to this) (Parent)