Pēdējā laikā mani pārsteidz, cik daudz nepatiesas informācijas var parādīties pat nopietnos mēdijos. Vēl dīvaināk ir tas, cik nekritiski cilvēki to pieņem.

Šeit droši vien darbojas Kānemana teorijas par 1. (ātro) un 2. (lēno) sistēmu. Arī es, kad es lasu ziņas vai pat cibu, es visbiežāk to daru, lai relaksētos no nogurdinoša darba. Man negribas īpaši iedziļināties, un ja ziņa liekas tūlītēji ticama, es to uzreiz pieņemu. Tā ir 1. sistēma, kas ir izdevīga ātrai lēmumu pieņemšanai, lai izvairītos no tūlītējām briesmām, pa ja bieži tā būs kļūdaina. Žurnālisti šo sistēmu izmanto, un pamatā raksta tieši šādam uztveres līmenim. Mēdiju raksti kļūst aizvien vairāk balstīti uz emocijām, pat virsraksti ir klikšķbaiti, un šķiet, ka ar to pietiek.

Tomēr tā ilgtermiņā ir nepareiza stratēģija. Kad ir vairāk laika, tad daļa cilvēku sāk iedziļināties rakstītajā, un sāk saskatīt pretrunas. Piemēram, paziņojums: Nepērciet maskas, jo tās nepalīdz, bet ja izpirksiet, tad ārstiem tās pietrūks. Domājot ar 2. sistēmu, uzreiz rodas jautājums – ja nepalīdz, tad kāpēc ārsti tās lieto? Atbilde ir sarežģītāka par tās nepalīdz. Tās noteikti palīdz kaut kādā mērā. Iespējams, ka iemesls, kāpēc tās nav ieteiktas, ir tas, ka cilvēki nepratīs tās pareizi lietot, vai arī tas, ka, pārāk paļaujoties uz maskām, uzmanība tiek novērsta no svarīgākām lietām ar lielāku ietekmi, utt. Un visbeidzot, patiešām deficīta apstākļos ārstiem vai slimnieku kopējiem tās vajag vairāk nekā pārējiem.

Apgalvojums “tās nepalīdz” ir nepatiess, un šeit rodas problēma. Pat ja tas ir teikts ar labiem nodomiem, ilgtermiņā tas atspēlēsies, jo cilvēki zaudēs ticību veselības autoritātēm. Tas nav tikai teorētisks pieņēmums, jo šīs tendences ir pamanītas ar pieaugošo pretestību vakcinācijai. Kalifornijā vairums vecāku, kas atsakās no vakcīnām, nav nabadzīgi vai neizglītoti zinātnes pretinieki. Tie ir labi izglītoti un pelnoši profesionāļi savās jomās. Acīmredzot, viņiem neliekas uzticami standarta mediķu apgalvojumi, ka vakcīnas ir pilnīgi drošas un ļoti nepieciešamas, citādi jūsu bērni nomirs. Tā ir iebiedēšanas taktika, kas strādā uz emocijām, bet uz izglītotiem cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar skaitļiem, vairs īstī nestrādā un ir jāmeklē jauna pieeja.

Es atzīstu, ka pasniegt skaidrojumu šādā līmenī, kas domāts medicīnas jomas nespeciālistiem, bet citādi erudītiem un gudriem cilvēkiem, nav viegli. Un tomēr ir jācenšas to darīt. Es nekad neesmu dzirdējis, ka vakcīnu aizstāvis būtu labi atbildējis uz jautājumu, ka mirstību no infekcijas slimībām novērsa laba higiēna un labāki dzīves apstākļi, nevis vakcīnas?

Mūsdienās aizvien vairāk ir pieprasījums speciālistiem domātu informāciju pārtulkot nespeciālistu valodā. Ar to netiek domāta vieglā valoda – ar nespeciālistiem šeit tiek domāti arī augstskolu beidzēji, kuri vienkārši darbojas citā jomā, nevis tajā, kādā ir veikts sākotnējais pētījums vai ziņojums. Šādie tulkojumiem ir jāsatur precīza statistika, vislabāk grafiskā veidā attēlota, un tehniski pareizs pamatojums, tomēr ir jābūt brīviem no sarežģītiem terminiem vai speciālistu žargona. Acīmredzami, šī pieeja ir pretēja masu mēdiju pieejai, kas cenšas izvairīties no pārāk daudziem skaitļiem un lielāku uzsvaru liek tieši emocionālai pārliecināšanai.