extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2017-11-18 12:29:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
uzticēšanās
Viena no lietām, kas rada aizvien lielāku birokrātiju, ir uzticēšanās trūkums starp cilvēkiem. Ja valsts pret cilvēkiem izturas kā tādiem, kuri piešmauks jebkurā brīdī, un otrādi, tad nekas cits neatliek, kā pieprasīt daudzus dokumentus ar dažādu iestāžu apstiprinājumiem, parakstiem, zīmogiem. E-sistēmu ieviešana neko būtiski nemainīs, jo neuzticēšanās pamats paliek tāds pats.

Citi pieņem anarhistu idejas, kur šī neuzticēšanās ir nevis trūkums, bet iezīme. Viņi domā, ka uzticēšanās trūkumu var apiet ar tehnoloģijām, piemēr, blockchain, no kurām bitcoin ir visvairāk pazīstams. Taču par to ir jāmaksā ļoti liela cena – šobrīd bitcoin patērē vairāk elektrības nekā visa Latvija. Tā ir gaisā izkūpināta enerģija, un tas vēl mazāk motivē cilvēkus uzticēties politikām, kas cenšas mazināt globālo sasilšanu.

Spēcīgākas ir kopienas, kurās ir lielāka uzticēšanās – tad ir mazāka birokrātija, mazāk nevajadzīgu izdevumu, un lielāka efektivitāte. Tāpēc arī ebreji kā kopiena visā pasaulē gūst lielākus panākumus, jo viņi vienmēr cenšas atbalstīt viens otru, izjūtot šo kopību, kas vairo uzticēšanos.

Līdzīgas lietas notiek arī citās reliģiskās kopienās – te arī izpaužas reliģiju pozitīvās puses. Tas vairo cilvēku uzticēšanos un palielina šo cilvēku efektivitāti. Ja kāds reliģiskajā kopienā pieviļ šo uzticību, tad viņu izraida, ekskomunicē. Pat šķietami negatīvās reliģijas iezīmes, piemēram, ar zinātni nepamatotas ticības, ļoti labi strādā kā kontroles mehānisms. Tās aizsargā šo kopienu no neuzticamiem cilvēkiem, kas nav nopietni, bet kas gribētu izlikties par kopienas biedru, lai gūtu noteiktus labumus. Ilgtermiņa uzticēšanās ticībā prasa daudz lielāku atdevi no cilvēka nekā ikdienas darījumi, kuriem var būt īstermiņa ietekme. Tāpēc reliģiskās kopienās uzticēšanās ir daudz augstāka nekā vidēji sabiedrībā. Iespējams, tieši tāpēc reliģijas izglābs Eiropas civilizāciju. Lai gan šķiet, ka šoreiz tas būs islāms, jo baltie eiropieši vairs nav nopietni pret savām tradicionālajām reliģijām un nevienam neuzticas :)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mansgan
2017-11-18 20:03 (saite)
kāds tam vispār sakars ar reliģiju?
to nosaka 'kopienas' izmērs. loģiski, ka uz salas 50 cilvēki viens otram uzticas. kaimiņu Jānis aizdeva Pēterim pret godavārdu. Jo Pēteris vairs neatgrieztos kopienā, ja piekrāptu. Ja kāds kopienā gribētu cūkoties, viņš tur zemē tika/-tu ierakts.
pirms simts gadiem Londonā bija simti džentelmeņu, un viņu vārdam varēja uzticēties.tagad tur ir miljons finansistu, kuri pārstāv bezsejas firmu (I'd buy anything with 'enhanced' --- https://www.youtube.com/watch?v=kEL0g3As2vE)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]begemots
2017-11-18 23:06 (saite)
Nunu.

Izmērs nenosaka visu.

Mani te nesen uzrunāja dāņu piemērs. Dāniju, kā zināms, Vācija nosauca par savu "protektorātu" un iebāza tur savu armiju jau 1940-ajā. 1943ajā viņi to oficiāli militāri okupēja. Un uzreiz gribēja tikt galā ar Dānijas ebrejiem.

Dānija un Bulgārija ir vienīgās 2 nacistu okupētās valstis, kur nacistiem tas neizdevās.

The Danes knew long before the war that their army could not resist a German invasion. Instead of overtly criticizing Hitler, the Social Democratic governments of the 1930s sought to inoculate their populations against the racist ideology next door. It was in those ominous years that the shared identity of all Danes as democratic citizens was drummed into the political culture, just in time to render most Danes deeply resistant to the Nazi claim that there existed a “Jewish problem” in Denmark. Lidegaard’s central insight is that human solidarity in crisis depended on the prior consolidation of a decent politics, on the creation of a shared political imagination. Some Danes did harbor anti-Semitic feelings, but even they understood the Jews to be members of a political community, and so any attack on them was an attack on the Danish nation as such.
// https://newrepublic.com/article/115670/denmark-holocaust-bo-lidegaards-countrymen-reviewed

Iespējams, nedaudz vienpusīgs skatījums, bet fakts paliek fakts: 95% no Dānijas ebrejiem izglābās. Ar pārējo dāņu atbalstu, protams.

Un Dānijā uz 1940. gadu bija 3,8 miljoni iedzīvotāju. Ne gluži neapdzīvotas salas kopiena.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mansgan
2017-11-18 23:34 (saite)
1943. ... Slaktēšanas fenomens ir ārpus šī tomēr. kaut kā ekstrēmi. Tolaik bija tas pats - pagasti un pilsētas. lai vai kā, kāds tam sakars ar nahero sludināto reliģiju???

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2017-11-19 01:20 (saite)
Tam ir sakars ar to, ka komūnas sajūtu var audzēt arī lielāka izmēra komūnās, līdz ar to tas nav komentārs extranjero, bet tev. Un ja "slaktēšanas fenomens" būtu tik "ekstrēms", tad Dānija nebūtu tieši izņēmums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mansgan
2017-11-21 23:32 (saite)
joprojām neredzu sakaru ar reliģiju?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2017-11-22 13:00 (saite)
joprojām neredzu, ka tavs komentārs adresētu tikai reliģiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?