uzticēšanās
Viena no lietām, kas rada aizvien lielāku birokrātiju, ir uzticēšanās trūkums starp cilvēkiem. Ja valsts pret cilvēkiem izturas kā tādiem, kuri piešmauks jebkurā brīdī, un otrādi, tad nekas cits neatliek, kā pieprasīt daudzus dokumentus ar dažādu iestāžu apstiprinājumiem, parakstiem, zīmogiem. E-sistēmu ieviešana neko būtiski nemainīs, jo neuzticēšanās pamats paliek tāds pats.

Citi pieņem anarhistu idejas, kur šī neuzticēšanās ir nevis trūkums, bet iezīme. Viņi domā, ka uzticēšanās trūkumu var apiet ar tehnoloģijām, piemēr, blockchain, no kurām bitcoin ir visvairāk pazīstams. Taču par to ir jāmaksā ļoti liela cena – šobrīd bitcoin patērē vairāk elektrības nekā visa Latvija. Tā ir gaisā izkūpināta enerģija, un tas vēl mazāk motivē cilvēkus uzticēties politikām, kas cenšas mazināt globālo sasilšanu.

Spēcīgākas ir kopienas, kurās ir lielāka uzticēšanās – tad ir mazāka birokrātija, mazāk nevajadzīgu izdevumu, un lielāka efektivitāte. Tāpēc arī ebreji kā kopiena visā pasaulē gūst lielākus panākumus, jo viņi vienmēr cenšas atbalstīt viens otru, izjūtot šo kopību, kas vairo uzticēšanos.

Līdzīgas lietas notiek arī citās reliģiskās kopienās – te arī izpaužas reliģiju pozitīvās puses. Tas vairo cilvēku uzticēšanos un palielina šo cilvēku efektivitāti. Ja kāds reliģiskajā kopienā pieviļ šo uzticību, tad viņu izraida, ekskomunicē. Pat šķietami negatīvās reliģijas iezīmes, piemēram, ar zinātni nepamatotas ticības, ļoti labi strādā kā kontroles mehānisms. Tās aizsargā šo kopienu no neuzticamiem cilvēkiem, kas nav nopietni, bet kas gribētu izlikties par kopienas biedru, lai gūtu noteiktus labumus. Ilgtermiņa uzticēšanās ticībā prasa daudz lielāku atdevi no cilvēka nekā ikdienas darījumi, kuriem var būt īstermiņa ietekme. Tāpēc reliģiskās kopienās uzticēšanās ir daudz augstāka nekā vidēji sabiedrībā. Iespējams, tieši tāpēc reliģijas izglābs Eiropas civilizāciju. Lai gan šķiet, ka šoreiz tas būs islāms, jo baltie eiropieši vairs nav nopietni pret savām tradicionālajām reliģijām un nevienam neuzticas :)