Vēl kaut kur cibā izskanēja doma, ka cilvēktiesības ir balstītas uz cilvēku racionalitāti. Bet nedrīkst aizmirst, ka cilvēktiesības ir balstītas arī uz cilvēku iracionalitāti. Kad pēc PSRS sabrukumu Kubā sāka trūkt pārtikas un degvielas, cilvēku veselība uzlabojās un dzīves ilgums pieauga. Cilvēki bija spiesti vairāk kustēties, ēst veselīgāk, mazāk slimoja ar diabētu un sirds slimībām.

Cilvēki ir iracionāli savās izvēlēs un vēlas ēst vairāk nekā vajadzētu. Šīs tiesības rīt cik gribas cilvēkiem nav ierobežojamas. Kas gan tā būtu par brīvu sabiedrību, ja mēs nedrīkstētu darīt visādas pašdestruktīvas darbības? Cilvēkiem noteikti šādi ierobežojumi būt neracionāliem nepatīk.