extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2024-04-08 08:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kāpēc antidepresanti nav lobotomija
Vispārīgi apgalvojums, ka antidepresantiem ir vāja efektivitāte, kas tikai nedaudz pārsniedz placebo rezultātus, nav kontroversiāls un ir vispārīgi atzīts. Taču nav pierādījumi, ka antidepresanti ir līdzīgi lobotomijai, kas šķiet ir zaža centrālais apgalvojums.

Uzlabojums šajā kontekstā ir tas pats, kas mazināt simptomus.

Pieņemsim, kādam gribas iet pakārties. Tas ir simptoms. Viņš saņēma palīdzību un varbūt vēl nejūtas septītajās debesīs, bet vairs tik ļoti pakārties negrib. Viņam palika labāk, jo simptoms ir mazinājies.

Šajā gadījumā ir bezjēdzīgi skatīt vienu atsevišķu pētījumu vai metapētījumu. Tādu ir simtiem un tiem visiem ir ļoti dažādi rezultāti. Skaidrs, ka efekts nevienai metodei nav pārāk liels, tāpēc jau ir tāda neskaidrība par labāko terapiju. Psihoterapija ir tikai nedaudz labāka par antidepresantiem 42% pret 30% ar uzlabojumiem nav liela atšķirība, turklāt nav garantēts, ka tā kopa ar 30% precīzi iekļaujas kopā ar 42%.

Šeit ir sīkāk par pierādījumu stiprumu: https://www.nice.org.uk/guidance/ng222/evidence/b-treatment-of-a-new-episode-of-depression-pdf-11131004415

Vispārīgi vadlīnijas ir, ka jāsāk ar psihoterapiju, un prakse, ka ģimenes ārsti automātiski visiem paraksta antidepresantus, nav atbalstāma. Tomēr realitāte ir arī tā, ka psihoterapija vienmēr būs dārgāka, jo izglītotu cilvēku darbs maksā tik, cik tas maksā, kamēr zāles, kurām beidzies patents, pa lēto Indijā var saražot tonnām. Naudas trūkst visiem, tāpēc arī antidepresantus paraksta biežāk nekā cilvēki apmeklē psihoterapeitus.

Arguments, ka insulīnu neieteiktu, ja tam būtu 30% efektivitātes, arī nav īsti pamatots, jo pat ar vislabāko diabēta kontroli, cilvēki ar diabētu nodzīvo vidēji par 10 gadiem mazāk. Tāpēc visu laiku tiek pētītas iespējas uzlabot diabēta kontroli.

Ironiski, ka pēc datiem joga un meditācija pārsit visas psihoterapijas. Nē, es tam neticu, tas visdrīzāk ir pētījumu biass, bet kāpēc gan nepamēģināt, ja izmaksas par to nav lielas?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2024-04-08 21:24 (saite)
Cik atceros, tricikliskie antidepresanti ir efektīvāki par seratonīna atpakaļpiesaistes inhibitoriem, bet tiem ir arī vairāk blakusparādību, tāpēc tos lieto mazāk.

Praksē tricikliskos antidepresantus daudz biežāk izmanto neiropātisko sāpju remdēšanai un kā miega zāles. Amitriptilīns UK ir vienas no visbiežāk parakstītajām pretsāpju zālēm pēc paracetamola.

Būtu neloģiski teikt, ka ir problēma, ka šīs zāles paraksta kā antidepresantus, bet nav problēma, ja paraksta kā pretsāpju līdzekli. Blakusparādības abos gadījumos ir identiskas (jo vienas un tās pašas zāles, ha). Blakusparādības ir galvenokārt antiholīnerģiskās (var radīt urīna aizturi, aizcietējumu, sausu muti utml.), bet nekas tāds īpašs. Tās nerada ne atkarību, ne arī nopietnas veselības problēmas.

Arī kā pretsāpju līdzeklis tās nepalīdz visiem. Daudzi izmēģina un atsakās neefektivitātes vai blakusparādību dēļ. Varbūt būt tie paši 30%, kam tās palīdz.

Galu galā, sāpju remdēšana ir tikai simptomu mazināšana. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem, kuri sāpju dēļ pat nevar pagulēt, tas nebūtu dzīvē ārkārtīgi būtiski. Ar depresiju ir kaut kas līdzīgs. Tās nav kā fiziskas sāpes, bet tā var padarīt dzīvi par elli. Saprotams, ka smagos gadījumos jebkurš simptomu mazinājums ir ļoti svarīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2024-04-08 21:32 (saite)
Man liekas ļoti interesants jautājums par fizisko/morālo sāpju analoģiju. Atceros kaut kur lasījis, ka daudzi preparāti, kas palīdz vienām, palīdz arī otrām (obv. opioīdi, bet ne tikai).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?