Sviesta Ciba |

extranjero (

extranjero) rakstīja,
@ 2022-07-30 12:23:00

Lūk, šis: http://klab.lv/users/zazis/371924.html?thread=3259860#t3259860

Cilvēkiem cibā primārā interese ir par cilvēku attiecībām, nevis zinātniskajiem secinājumiem. Savukārt, mani tas neinteresē. Tieši vakcīnas un izpratne par tām visos aspektos ir mans mērķis, kāpēc es rakstu un dalos ar citiem. Skaidrs, ka ne jau visus es pārliecināšu, tomēr svarīgi ir atstāt ierakstus, lai varētu izsekot, kā šī izpratne progresē.

Neinteresē arī dažādi mīmi vai asprātīga apsaukāšanās. Ir taču filmas un citas izklaides, kur šīs dziņas var apmierināt. Ja kāds ņirgājas par cilvēku viņa uzvārda dēļ, tad es tiešām nesaprotu, kur ir tā fīča? Šeit ir par Džokoviču, kur Novak = no vac. Un daudzi to pieņem ar milzīgu apmierinājumu, ka tā tam tizlenim arī vajadzēja.

Bet kur paliek zinātne? Kāpēc tik maz cilvēku vispār uzdod šo jautājumu, vai iepriekš inficētam vakcinācija ir būtiska? Šobrīd zinātniskā atbilde, ka nav. Jo iepriekšēja infekcija (arī nesimptomātiska) nodrošina daudz labāku imunitāti. Ja vakcīna nodrošina 1/10 no infekcijas sniegtas imunitātes, tad pat 3 vai 4 vakcinācijas nenodrošinās tik labu aizsardzību (tas tā ļoti vienkāršoti).

Savukārt, vakcinētam omikrona infekcija var būtiski uzlabot imunitātes līmeni. Faktiski šajā brīdī Latvijā jau lielākajai daļai (gan nevakcinēto, gan nevakcinēto) vajadzētu būt izslimojušiem. Līdz ar to jebkura turpmāka vakcinācija sabiedrībā ir nebūtiska. Izņemot varbūt tiešām cilvēkiem ar īpašām slimībām, apstākļiem u.tml.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	begemots 2022-07-30 17:31 (saite)
	es domāju tev ir nepamatoti zems viedoklis par pārējiem. jeb tu raksti konkrēti tikai tiem, kuriem "vēl jāapgūst pamatprincipi"? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2022-07-30 17:33 (saite)
	Es rakstu tiem, kam ir interese par tematu. Kā tu konkrēti atbildētu uz plaši pamatotu ideju, ka 1. tipa diabēta pacienti var kontrolēt savu slimību ar diētu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2022-07-31 00:50 (saite)

es ne pārāk gribu šai tēmā iedziļināties, lai arī man nav grūti atbildēt, jo man viņš ir. un man bērnībā tēvs kādu nedēļas nogali, kad māte bija dežūrā, centās manu slimību kontrolēt ar diētu. lieki teikt, ka nekas labs tur nesanāca, jo kāda nahren diēta, kad beta šūnas ir iznīcinātas? insulīna trūkums neļauj šūnām uzņemt glikozi, un ir pilnīgi vienalga, vai tā ir organismā radīta sašķeļot ogļhidrātus, ketoģenēzē vai kā vien vēlies.

bet reāli es nesaprotu joprojām tevi. atsauces ir vispārējs tava ieraksta kvalitātes indikators. tu iepriekš raksti: "Ja cilvēki prasa atsauces lietām, kuras viņi bez īpašas meklēšanas var paši izlasīt vikipēdijā, tad kā viņi vispār spēs atšķirt, ka dotās atsauces ir uzticamas?"

man šķiet, ka gana daudz tu savus ierakstus pamato ar materiāliem, kas kāreiz nav vikipēdijā. Iepriekš kaut kad vienam manam komentāram tu atbildēji aptuveni tā, ka katram savam ierakstam rūpīgi gatavojies, studējot dažādus materiālus. Tas jau arī tad cilvēkus interesē, ne jau atsauces uz, tēlaini izsakoties, Oma likumu vai Faradeja būri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-07-31 01:32 (saite)

>> atsauces ir vispārējs tava ieraksta kvalitātes indikators.

Teiksim īsumā – mana paradigma ir citāda. Viena paradigma ir studentiem, kuriem vajag savā darbā iekļaut, teiksim, 30 atsauces un tad viņš tā meklē, ko vēl varētu iekļaut. Un cits var būt darbs ar 1 vai 2 atsaucēm, bet, kas uztaisa revolūciju nozarē.

Arī no rakstīšanas viedokļa, plašām atsaucēm visvairāk ir jēga dziļi zinātniskā diskursā, kā publikācijās. Blogiem ir cits uzdevums, un lai gan ir labi norādīt, no kurienes noteiktas idejas ir ņemtas, nav katrs izteiciens jāpamato ar atsauci. Ne lasītājs to vēlas, ne arī autoram ir tik daudz laika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2022-07-31 20:27 (saite)
	sākotnējais temats šais komentāros nebija par ierakstiem, kuros tu liec 1-2 atsauces (un tādi, protams, ir), bet gan par šo, kur nav nevienas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-07-31 21:44 (saite)

Tie bez atsaucēm, manuprāt, ir ietekmīgāki ieraksti.

Nekad nav tā – es jau tev varētu ticēt, bet tu neiedevi atsauci, tāpēc atvaino. Kāpēc dažreiz gribas atsauci, ir lai izlasītu kaut ko citu – piemēram, ja es saku, ka Delfi rakstā minēts, ka cilvēks ir apcietināts, tad varbūt kādam gribas izlasīt visu rakstu, kur minēts, ka divi ir miruši un viens apcietināts. Tas ir, ziņkārība par citām lietām, nevis to, ko es pieminēju savā ierakstā. Bet tas jau norāda, ka mans ieraksts ir vājš, lasītājiem tas neinteresē, un arī atsauces došana to nekādi neuzlabos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2022-08-01 11:37 (saite)

Ietekmīgāki kam un kur?

Vismaz man, ja ir ierakstā norāde uz, teiksim, ne-atklāti predatory zinātnisku žurnālu (vai kaut vai uz to rakstu atreferējumu masu mēdijos), būs interese lielāka gan par ierakstu, gan par tēmu, nekā, ja būs vnk uzrakstīts "es domāju tā". Bez atsauces, no kurienes man zināt, vai tu nedomā "tā", tāpēc, ka esi salasījies "Ko ārsti tev nestāsta" vai ņēmis nopietni The Onion?

Bet tava ciba, protams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-08-01 12:52 (saite)

Problēma tāda, ka atsevišķi pētījumi medicīnā neko nenozīmē. Par kovidu ir jau publicēti kādi 2 miljoni pētījumu, kas aptver visu, ko cilvēki var iedomāties. Ivermektīns ārstē kovidu? Lūdzu, kādi 10 pozitīvi RCT. D vitamīns samazina hospitalizācijas risku? Lūdzu, arī desmitiem! Un ja vēl nepieķeramies RCT, tad vispār vāks. Maskas palīdz – simtiem novērojumu pētījumu utt.

Viss ir ļoti skaisti un jauki, tikai problēma, ka neviens no šiem efektiem nav reāls.

Skotam Aleksandram ir pat labāks ieraksts par to, ka savulaik bija ļoti daudzi pētījumi, kas atbalstīja antidepresantu izvēli pēc cilvēka ģenētikas, bet kas viss bija sviests.

Otrs ir tas, ka publikācijas ir sarakstītas smagā stilā. Raksta ideja var būt, ka mēs šo pētījām, pagaidām atradām 0 rezultātu, bet lai rakstu publicētu ielikām pārspriedumu, cik tas varētu būt nozīmīgi, ja pierādīsim, ka efekts ir reāls. Ja kāds ieliek atsauci uz to kā pierādījumu, tad tev ir jāizburas cauri šim rakstam, lai saprastu, kur ir kļūda. 99,99% to nekad nedarīs.

Tāpēc zinātniskā paradigma ir svarīga. Ja lasītājam tā ir, tad atsauces īpaši nav vajadzīgas, jo tāpat sapratīs, cik reāli tas ir vai nav. Bet ja kādam ir cita paradigma, tad atsauces tāpat nepalīdzēs.

Nu, autori jau pamatā cenšas saprast, kāda paradigma ir viņu lasītājiem, tāpēc raksta, to ievērojot. Bet viņu mērķis, kā likums, jau nav šo lasītāju paradigmu mainīt uz labāku. Tā nevar gūt daudz lasītāju. Visvairāk var gūt, ja tu turpini viņus izklaidēt viņu pašu paradigmā – tāpēc tādi Alex Jones u.tml. ir ļoti veiksmīgi. Atnāk cilvēki ar paradigmu, ka valdības melo un krāpj, un tur jau viegli piesaistīt cilvēkus, ka valdības krāpj kādā šokējošā aspektā (tas nekas, ka tas nav reāls).

Bet ja tu mēģini pamatot, ka piespiešana vakcinēties, piedraudot ar atlaišanu no darba, pārkāpj līdzšinējās normas par informētas medicīnas ētiku, tad tas cilvēkus īpaši nepiesaista, jo pamatā ir divas citas paradigmas: 1) vakcīnas ir superlabas, tāpēc dažreiz atkāpes ir pieļaujamas, vai pretēji 2) vakcīnas ir pilnīgs sūds, tāpēc mums vispār nevajag iedrošināt cilvēkus vakcinēties, ka šī piespiešana nav ētikas, bet konspirācijas jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

extranjero
2022-07-30 18:25 (saite)

Varbūt labāk būtu teikt nevis pamatprincipi, bet paradigma.

Ar šo gadījumu, kur cilvēks apgalvo, ka vairums 1. tipa diabēta (1TD) pacientu var iztikt bez insulīna, ja maina diētu, ir skaidrs, ka viņam ir cita paradigma. Reizēm tas pat ir labi pieiet problēmai no citas puses. Tikai šajā gadījumā tā diemžēl pacientiem nepalīdz.

Bet pat šī diskusija citā forumā beigās bija ļoti interesanta. Piemēram, kāds cits tikko iekomentēja, ka pirms insulīna terapijas izgudrošanas bija īpašas sanatorijas 1TD bērniem, kur viņus ārstēja ar gavēšanas diētu. Vislabākajiem ārstiem izdevās uzturēt šos bērnus līdz pat 5 gadus ilgi, bet kopumā tās bija veltīgas pūles, tāpat kā low-carb diētas. Es jau zināju, ka toreiz bez insulīna šie bērni ilgi nenodzīvoja, bet šādas detaļas es vēl nebiju dzirdējis. Zīmīgi, ka šis komentētājs nedeva nekādas atsauces savam apgalvojumam. Tāpēc, ka tas nav vajadzīgs tiem, kam ir jau šī paradigma. Ja mani vairāk interesē šis vēsturiskais aspekts, tad man nav grūti pameklēt pieejamos resursos (ko es arī izdarīju).

Savukārt cilvēkiem, kas nāk ar paradigmu, ka diēta var izārstēt visas kaites, ir ļoti grūti saprast, jo viņi visu redz caur šo paradigmu. Tieši viņi liks atsauces uz atlasīties pētījumiem, kas cildina low-carb diētas, un pat uz kādu pētījumu ar 1TD pacientiem pirmsinsulīna laikos, kuri ar low-carb diētu nodzīvoja (dažus gadus) ilgāk nekā pārējie, tāpēc tas viennozīmīgi pierāda, ka var 1TD pacienti var dzīvot bez insulīna, un ja vēl nedaudz uzlabotu šo diētu, tad varbūt vispār būtu veselīgāki nekā insulīna lietotāji utt. utt.

Es parasti netērēju laiku, lai kaut ko atspēkotu ar atsaucēm, jo es pats nemaz tik labi nesaprotu šo cilvēku paradigmu, tāpēc nezinu, kur tieši ir viņu kļūda. Vai tas, ka viņiem nav precīzu datu, vai teorija vai pārāk lielas cerības uz kādu nepārbaudītu terapiju. Nezinu, bet lai to labāk saprastu, man der dzirdēt, kā šie cilvēki domā, nevis kādas atsauces viņi piedāvā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: