extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2016-03-02 18:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ADHD ...
jeb uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, kas ASV tiek noteikti pēc DSM-4 parametriem apmēram 5-6% bērnu, bet Eiropā pēc ICD-10 tikai 1-2% bērnu. Šis fakts jau vien liek aizdomāties, cik lielā mērā šī problēma ir uzpūsta un nevajadzīgi ārstēta ar zālēm noteiktās valstīs.

Salīdzinājumā šizofrēnija, kuru ir vislielākais pamats uzskatīt par smadzeņu bojājuma slimību un kura skar līdz pat 1% cilvēku dzīves laikā, uzrāda apmēram vienādu izplatību visās valstīs un kultūrās. Zīmīgi, ka pēc PVO datiem šizofrēnijas ārstēšanas rezultāti ir labāki mazattīstītās valstīs, nekā rietumos. Tā ka sabiedrības attieksme, plašākas ģimenes atbalsts, mazāk konkurējoša sabiedrība, lielāka reliģijas ietekme utt. var vairāk palīdzēt pat šādu slimību gadījumā nekā tikai zāļu lietošana.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]_zirgs
2016-03-02 22:18 (saite)
Pag, pag, šizofrēnijai ir konkrēti simptomi, pēc kuriem to diagnosticē.
Domāju, jauc paranoju ar psihozi (kas ir viens no galvenajiem simptomiem), kas nav viens un tas pats. Var būt psihoze ar paranoju, bet psihoze var būt arī bez paranojas.
Vispār jau ir arī šizofrēnijas neiroloģiskie simptomi, piemēram, kognitīvo simptomu daļa vai motoro spēju izmaiņas.
Nepiekrītu, ka šizofrēnijas diagnoze ir pilnībā izslēgšanas diagnoze, jo par diagnostisko pamatu kalpo raksturīgo simptomu kopums.
Turklāt šizofrēnija var būt vienlaikus ar depresiju, vienlaikus ar traumu, vienlaikus ar hormonāliem traucējumiem (jo arī bez medikamentu lietošanas, šizofrēnijas pacientiem biežāk ir diabēts).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-03-02 22:25 (saite)
Nav noteiktu konkrētu simptomu, ar to saprotot, ka diviem cilvēkiem var būt pilnīgi atšķirīgi simptomi, bet abiem uzstādīta diagnoze šizofrēnija. Tātad neviens no taviem nosauktajiem simptomiem nav obligāts diagnosticēšanā.

Interesanti, ka šizofrēnija būtībā varētu būt tā pati slimība kas bipolārā depresija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_zirgs
2016-03-02 22:58 (saite)
Tātad, pēc tavas loģikas sanāk, ka tad, ja vienam cilvēkam nav klepus un nav temperatūra, bet otram cilvēkam ir klepus un ir temperatūra, tiem abiem nevar būt pneimonija. :D Pat ja tiem abiem ir atrodams viens un tas pats izraisītājs un RTG ir pneimonija. Kas, ja kas, var būt.
Šizofrēnija ir sindroms, kam izdala 4 simptomu grupas. Tātad, katrā grupa ir KONKRĒTI simptomi, kas ir NOTEIKTI, bet indivīdiem var atšķirties vadošie simptomi un to grupas.
Turklāt. Ir t.s. 'pirmā ranga' simptomi, kas ir ļoti patognomi šizofrēnijai.

Nē, šizofrēnija nav bipolāri afektīvie traucējumi. Kaut pašlaik, šķiet, strādā pie jaunas klasifikācijas vai varētu teikt izpratnes, kur runā par patoloģiju spektru. Jā, bipolāri afektīvajiem traucējumiem ir psihozes komponente un līdz depresijas manifestācijai var būt kā dif.dg, bet ārstēšanas pieeja abām atšķiras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-03-02 23:15 (saite)
Pneimonijas gadījumā abiem cilvēkiem ir kāds slimības izraisītājs – vīruss vai baktērija, ko var laboratorijā izolēt un parādīt, ka lūk te viņš ir. Tas, ka ne vienmēr to dara praktiski iemeslu dēļ, ir cits jautājums.

Lūk, šizofrēnijai nav šāda absolūta izraisītāja un objektīva testa.

Kāds, piemēram, varētu notēlot, ka viņam ir šizofrēnija, un nav iespējams pierādīt, ka viņš tikai tēlo.

Lai gan es apmēram sāku saprast, kā tu domā – ja reiz vadlīnijās tā ierakstīts, tad tā ir. Par to jau ir runa, ka klasifikācija neatspoguļo realitāti. Attiecībā uz šizofrēnija pret bipolārā depresija nav pierādījumu, ka noteiktas diagnozes piešķiršana uzlabo ārstēšanas iznākumu. Es ceru, ka tu saproti, ka tā ir diezgan nopietna kritika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_zirgs
2016-03-02 23:38 (saite)
Bet vai tad psihiatrijā vispār ir runa par absolūti objektīviem testiem?
Tā jau ir gadiem ilga psihiatrisko slimību diagnostikas problēma.

Nevajadzētu gan piešķirt sev visziņa un cilvēku 'lasītāja' spējas un apgalvot lietas, ko nezini. Jo nē, es nerunāju par vadlīnijām, bet par realitāti.
Nezinu (bet atļaušos apgalvot), ka neesi redzējis klīniskā kontekstā ne dažādus šizofrēnijas pacientus, ne bipolāri afektīvo traucējumu pacientus, un visticamāk neesi aicināts tos salīdzināt tieši simptomu ziņā. Es gan esmu. Un ir atšķirība starp vieniem un otriem.
Neārstē jau diagnozi, bet cilvēku un tā simptomus. Ceru, ka saproti, ka tas nav viens un tas pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-03-02 23:47 (saite)
LOL, es jau tieši arī saku, ka mēs nezinām daudzas lietas. :D Bet tu iebilsti – nē, viss ir skaidrs, iedalīts, klasificēts. Es atļaušos to apšaubīt, jo neviens vēl nav atklājis šizofrēnijas cēloni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_zirgs
2016-03-02 23:42 (saite)
Bet vispār.
Neiešu neauglīgi diskutēt ar kādu, kam, šķiet, viss jau ir zināms un skaidrs.
Es teiktu, ka psihiatrijā ir gana daudz neatrisinātā un problemātiskā. Teiktu, ka ir pozitīva psihiatru vēlme pārkārtot izpratni par psihiatriskajām slimībām jeb jau minētā spektra izpratne, jo tāda pieeja, iespējams, dotu labākus rezultātus.
bet tas arī viss, ko teikšu.
Jauku vakaru!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-03-02 23:50 (saite)
Jauku vakaru! Un man prieks, ka tu piekrīti, ka pašreizējā izpratne nav diez ko pilnīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?