extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2016-03-02 18:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ADHD ...
jeb uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, kas ASV tiek noteikti pēc DSM-4 parametriem apmēram 5-6% bērnu, bet Eiropā pēc ICD-10 tikai 1-2% bērnu. Šis fakts jau vien liek aizdomāties, cik lielā mērā šī problēma ir uzpūsta un nevajadzīgi ārstēta ar zālēm noteiktās valstīs.

Salīdzinājumā šizofrēnija, kuru ir vislielākais pamats uzskatīt par smadzeņu bojājuma slimību un kura skar līdz pat 1% cilvēku dzīves laikā, uzrāda apmēram vienādu izplatību visās valstīs un kultūrās. Zīmīgi, ka pēc PVO datiem šizofrēnijas ārstēšanas rezultāti ir labāki mazattīstītās valstīs, nekā rietumos. Tā ka sabiedrības attieksme, plašākas ģimenes atbalsts, mazāk konkurējoša sabiedrība, lielāka reliģijas ietekme utt. var vairāk palīdzēt pat šādu slimību gadījumā nekā tikai zāļu lietošana.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2016-03-02 23:15 (saite)
Pneimonijas gadījumā abiem cilvēkiem ir kāds slimības izraisītājs – vīruss vai baktērija, ko var laboratorijā izolēt un parādīt, ka lūk te viņš ir. Tas, ka ne vienmēr to dara praktiski iemeslu dēļ, ir cits jautājums.

Lūk, šizofrēnijai nav šāda absolūta izraisītāja un objektīva testa.

Kāds, piemēram, varētu notēlot, ka viņam ir šizofrēnija, un nav iespējams pierādīt, ka viņš tikai tēlo.

Lai gan es apmēram sāku saprast, kā tu domā – ja reiz vadlīnijās tā ierakstīts, tad tā ir. Par to jau ir runa, ka klasifikācija neatspoguļo realitāti. Attiecībā uz šizofrēnija pret bipolārā depresija nav pierādījumu, ka noteiktas diagnozes piešķiršana uzlabo ārstēšanas iznākumu. Es ceru, ka tu saproti, ka tā ir diezgan nopietna kritika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_zirgs
2016-03-02 23:38 (saite)
Bet vai tad psihiatrijā vispār ir runa par absolūti objektīviem testiem?
Tā jau ir gadiem ilga psihiatrisko slimību diagnostikas problēma.

Nevajadzētu gan piešķirt sev visziņa un cilvēku 'lasītāja' spējas un apgalvot lietas, ko nezini. Jo nē, es nerunāju par vadlīnijām, bet par realitāti.
Nezinu (bet atļaušos apgalvot), ka neesi redzējis klīniskā kontekstā ne dažādus šizofrēnijas pacientus, ne bipolāri afektīvo traucējumu pacientus, un visticamāk neesi aicināts tos salīdzināt tieši simptomu ziņā. Es gan esmu. Un ir atšķirība starp vieniem un otriem.
Neārstē jau diagnozi, bet cilvēku un tā simptomus. Ceru, ka saproti, ka tas nav viens un tas pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-03-02 23:47 (saite)
LOL, es jau tieši arī saku, ka mēs nezinām daudzas lietas. :D Bet tu iebilsti – nē, viss ir skaidrs, iedalīts, klasificēts. Es atļaušos to apšaubīt, jo neviens vēl nav atklājis šizofrēnijas cēloni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_zirgs
2016-03-02 23:42 (saite)
Bet vispār.
Neiešu neauglīgi diskutēt ar kādu, kam, šķiet, viss jau ir zināms un skaidrs.
Es teiktu, ka psihiatrijā ir gana daudz neatrisinātā un problemātiskā. Teiktu, ka ir pozitīva psihiatru vēlme pārkārtot izpratni par psihiatriskajām slimībām jeb jau minētā spektra izpratne, jo tāda pieeja, iespējams, dotu labākus rezultātus.
bet tas arī viss, ko teikšu.
Jauku vakaru!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-03-02 23:50 (saite)
Jauku vakaru! Un man prieks, ka tu piekrīti, ka pašreizējā izpratne nav diez ko pilnīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?