extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2021-10-15 13:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viena lieta, ko es sajūtu ne tikai cibā, bet visas valsts mērogā, ir lielā pretestība pret cilvēkiem viegli uztveramas informācijas sniegšanu. Šo atšķirību starp oficiālu un viegli uztveramu vēstījumu var salīdzināt kā ar juridiskā valodā sastādītu līgumu, kurā ir pilns ar specifiskiem terminiem, kuru nozīmi nespeciālists nojauš tikai daļēji, un tirgotāja konsultanta izstāstu par preces īpašībām. Bieži vien ir prakse līgumus nemaz nelasīt, bet tikai parakstīt, lai gan arī tas nav pareizi. Tagad ir aicinājumi patērētāju līgumus rakstīt vienkāršiem cilvēkiem saprotamā valodā. Kad es UK slēdzu savu pirmo darba līgumu, darba devējs ne tikai iedeva līgumu rūpīgi izlasīt, bet arī izgāja cauri visiem punktiem pastāstot saviem vārdiem, ko tie nozīmē un ar piemēriem no reālās dzīves, kā tie darbojas. Šeit īpaši noderīga ir personīgā saruna, lai vajadzības gadījumā var uzreiz pārjautāt, ko nozīmē kāds vārds, un arī ātrāk izlaist kādas lietas, kas neattiecas uz manu gadījumu.

Ja mēs runājam par medicīnisku informāciju, tad šai rūpībai ir jābūt vēl lielākai. Es atceros, ka Latvijā bija pat publicēta vēstule ar prasību sniegt labāku informāciju par vakcīnām. Tas bija ļoti svarīgs signāls, ka cilvēkiem pietrūkst labas informācijas. Tā vietā bija nevajadzīgas diskusijas, ka, piemēram, vakcīnas nav eksperimentālas, jo Eiropas Zāļu aģentūra šādu terminu nelieto. Lai gan reāli cilvēki nelieto vārdus tikai ar birokrātu definētajām nozīmēm. Daudzi cilvēki sarunvalodā par eksperimentālām lietām sauc to, kas līdz galam vēl nav pārbaudīts, un arī šīs vakcīnas vēl nav līdz galam izpētītas. Tas nenozīmē, ka vakcinācija būtu nepamatota. Ieguvums vairākkārtīgi atsvēra iespējamo risku. Iespējams, ka birokrāti nezināja, kā to paskaidrot, tāpēc izsmēja tos, kas nosauca vakcīnas par eksperimentālām. Savukārt vienu no vēstules parakstītājiem pat atlaida no nozīmīga darba Saeimā. Iespējams, ka tur bija vēl citi iemesli, kas mazāk zināmi, tomēr tas bija ļoti slikts signāls, ka labākai informācijas sniegšanai nav lielas nozīmes.

Komunikācija ar cilvēkiem par medicīnas jautājumiem ir ļoti smalka un sarežģīta sfēra. Es nesaprotu, kāpēc man dzīvē ar to tagad ir jānoņemas, jo es tiešām esmu vismazāk piemērots šai lomai. Varbūt tas ir tāpēc, ka Latvijā neviens tai nepievērš nekādu uzmanību, ka esmu kā vienacis neredzīgo valstī.

Nesen bija gadījums ar vienu citu cilvēku, kurš ilgi negribēja vakcinēties, bet piedalījās dažādās diskusijās. Tad es atbraucu un neko nediskutēju, bet tikai pateicu – nu tagad ir pienācis laiks un tev vajadzētu novakcinēties. Un cilvēks mierīgi piekrita, ka jā, un es viņu tagad aizvedīšu uz vakcinācijas punktu. Tur nav mana nopelna, šo cilvēku pārliecināja tie pārējie, kas ar viņu iepriekš diskutēja. Es tikai atbraucu un uzķēru to brīdi, kurā cilvēks jau bija pārliecināts, lai gan to skaidri vārdos nebija paudis. Dažreiz ir jādod cilvēkam laiks pašam nonākt pie pareizā lēmuma. Mēs varam tikai dot precīzu un cilvēkam viegli saprotamu informāciju, atbildēt uz jautājumiem, bet, neizrādot nekādu spiedienu, izvēli atstāt paša cilvēka ziņā.

Cibā parādījās jautājumi par to, kāda ir mana attieksme pret (ne)vakcinētajiem personīgi? Absolūti nekāda. Man ir vienalga, vai mani apkārtējie ir vai nav vakcinējušies. Es to nejautāju, ja vien paši cilvēki neizrāda interesi par to runāt. Mani nesatrauc viņu izvēle, lai kāda tā būtu. Tā ir viņu privātā lieta, sensitīva veselības informācija, kura bez vajadzības nav citiem jāzina. Personīgi tas arī nekādi neietekmē manu attieksmi pret šiem cilvēkiem.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2021-10-17 14:46 (saite)
>vairums nevakcinēto nav ticības medicīnas sistēmai

dzirdēju stāstu (jā, anekdote nevis dati) par cilvēku kurš nomiris pēc vakcinācijas kaut kādu vakcīnas izraisītu vai saasinātu komplikāciju dēļ; viņam bija kaut kādas hroniskas problēmas, bet neviens viņam nebija pateicis, ka to dēļ būtu jāatturas no vakcinācijas

viegli uzminēt, kā šādi gadījumi ietekmē vēl nevakcinēto šādu cilvēku radu, draugu un paziņu motivāciju vakcinēties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-17 16:05 (saite)
Nu, nezinu. Cilvēki parasti nav tik trausli, ka var nomirt no nelielas vakcīnas slodzes. Šādi trausli cilvēki (frail) parasti jau ir viegli atpazīstami, un vispār viņiem kovida vakcīna nav ieteicama. Norvēģijā no sākuma deva visiem veco ļaužu namos mītošajiem, bet tad saprata, ka tā tikai paātrina daudzu nāvi, un tad izdeva rīkojumu nedot tiem, par kuriem nav sagaidāms, ka viņi dzīvos ilgāk par 3 mēnešiem.

Ja tās ir tikai hroniskas slimības, bet ne gluži uz nāves gultas, tad nav tādu zināmu slimību, kuru dēļ būtu obligāti jāizvairās. Pēc nejaušības jau viss var notikt – kādam anafilakse, citam trombi, bet tas ir reti un neparedzami. Piesardzības labad neiesaka uzreiz saņemt divas vakcīnas, bet UK mēs tāpat vakcinējam – pret gripu un kovidu vienlaicīgi, tikai katru savā rokā.

Šeit drīzāk ir ticība medicīnas sistēmai kā tādai. Es agrāk neko par medicīnu nezināju, un šīs lietas man bija mistika. Bet tagad es vispārīgi zinu par biežākajām slimībām, un tas ir pavisam cits redzējums. Bet arī pacienti var iegūt šādu redzējumu par savām slimībām, un daudzi par savu slimību zina pat vairāk nekā viņu ģimenes ārsti. Šis redzējums arī iekļauj to, ka ķermenis ir sarežģīta lieta, un ne visu var izskaidrot un paredzēt. Kā notiks, tā notiks, un neviens no mums nedzīvos mūžīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-17 18:11 (saite)
vai varētu teikt, ka JJ izraisa mazāku "vakcīnas slodzi" nekā pārējās lv pieejamās vakcīnas?

esmu dzirdējis, ka stradiņos ne-kovid pacientus, kas tur nonākuši ar hroniskām slimībām bet nav vakcinēti, mēdza vakcinēt ar JJ
(nezinu, cik relevanta, bet piebilde - tas bija pirms mēneša vai diviem, kad slimnīca nebija pārslogota ar c19 pacientiem)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-17 21:47 (saite)
Es domāju, ka atšķirība nav būtiska, bet JJ ir vienreizēja vakcīna, kas nozīmē, ka tā ir lielāka deva nekā tajās, kas sadalītas pa divām. Līdz ar to no JJ būs lielāka slodze.

Vispār Latvijā ir kaut kā jocīgi, ka viņi piedāvā izvēlēties, un pēc tam, ka pacients izvēlas JJ, tad cenšas no tās atrunāt. Skaidrs, ka cilvēki grib JJ, lai ātrāk tiktu pie sertifikāta, bet ne jau sertifikāta dēļ ir jāvakcinējas. Šeit valdības politika ar piespiešanu iet pretī medicīnas ētikai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-18 17:34 (saite)
kas cenšas atrunāt? ģimenes ārsti, vakcinācijas centru darbinieki?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-18 18:49 (saite)
Tie, kas vakcinē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2021-10-18 17:36 (saite)
>kas nozīmē, ka tā ir lielāka deva
tas ir tavs pieļāvums, vai ar datiem pamatots fakts?

un kura no lv pieejamajām vakcīnām izraisa vismazāko "slodzi"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-18 18:48 (saite)
JJ ir gandrīz tas pats kas AZ.

https://www.gov.uk/government/publications/regulatory-approval-of-covid-19-vaccine-astrazeneca/information-for-healthcare-professionals-on-covid-19-vaccine-astrazeneca

2.5 × 10^8 infectious units (Inf.U)

https://www.gov.uk/government/publications/regulatory-approval-of-covid-19-vaccine-janssen/summary-of-product-characteristics-for-covid-19-vaccine-janssen

8.92 log10 infectious units (Inf.U).
8.92 log 10 = 8.3 x 10^8 Inf. U

Tātad JJ devā pēc skaita ir apmēram 3 reizes vairāk vīrusu.

Lai gan pilnībā pēc tā salīdzināt nevar, jo pat nelielas izmaiņas vīrusā var ietekmēt, cik spēcīgi tās darbojas utt.

Var argumentēt, ka viena deva var būt drošāka nekā 2 atsevišķas devas. Bet mēs zinām arī, ka šīs vakcīnas nerada pārāk spēcīgu imunitāti un to vēlams nostiprināt ar papildu devu pēc kāda laika. Tāpēc man šķiet, ka ar AZ tomēr ir labāk. Un arī pēc slodzes šeit 2 atsevišķas AZ devas < vienreizēja JJ. Un ar JJ tik un tā ir mazāka efektivitāte un stiprākas blakusparādības.

Bet es negribu arī atrunāt no JJ. Jebkura vakcīna ir daudz daudz labāk nekā neviena.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-18 18:58 (saite)
>Jebkura vakcīna ir daudz daudz labāk nekā neviena.

vai šis nav pretrunā ar tavu pozīciju, ka, ja nejaucu, bērniem un jauniešiem saslimšanas riski ir tik zemi, ka tie ir salīdzināmi ar vakcinācijas riskiem un līdz ar to viņiem vakcinācija nav viennozīmīgi ieteicama?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-18 19:02 (saite)
Šis ir viens no faktoriem, kas izlīdzina. Riski dažāda vecuma cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi, un vairums pētījumu pat nebija iekļauti veci cilvēki. Savukārt smaga saslimstība jauniešiem ir diezgan reta, ka viņiem 20%-30% atšķirība sabiedrības līmenī ir nebūtiska.

Par ieguvumiem no vakcinācijas es pamatā domāju vecos cilvēkus/riska grupas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-18 23:17 (saite)
ok, bet vai "bērniem un jauniešiem saslimšanas riski ir tik zemi, ka tie ir salīdzināmi ar vakcinācijas riskiem un līdz ar to viņiem vakcinācija nav viennozīmīgi ieteicama" ir tava pozīcija vai nē?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-19 09:42 (saite)
Viņiem arī riski no vakcinācijas ir mazāki (bērni ļoti labi atgūstas no kaitējuma, pat miokardīta), tāpēc tā ir lieta, pret kuru nedomāju īpaši iestāties. Varbūt pat solidaritātes vārdā ir labi, ka viņi vakcinējas.

Jauniešiem vēl ir maza pieredze ar medicīnas sistēmu un viņiem ir dabiskā, naivā uzticēšanās, tāpēc viņi nāk aktīvāk vakcinēties, jo šī uzticība vēl nav sagrauta. Pozitīva vakcinācijas pieredze var tikai vairot viņu uzticēšanos, un viņi vēlāk būs labs atbalsts pozitīvām reformām, ja kaut kas nestrādās kā vajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-20 02:49 (saite)
Paldies, ka izskaidroji man jauniešu aktivitāti vakcinēties ar uzticību medicīnas sistēmai, es par to nebiju iedomājies.
Bet lieta, ko es esmu saskatījis, un kas man nepatīk, tā ir jauniešu bezierunu pakļaušanās valdības ierobežojumiem - "ō, ballītes tikai vakcinētiem? no prob, sapotēšos", "ō, klātienes studijas tikai vakcinētiem? no prob, sapotēšos".
Kāpēc zūmeri ir tādi ultranormīši? Kur ir pazudis parasti jauniešiem raksturīgais rebelīgums pret sistēmu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-20 08:09 (saite)
Te man ir jāpiekrīt. Saņemt vakcīnu ir ok, bet prasība uzrādīt pasi/id + sertifikātu visu pakalpojumu saņemšanai Latvijā man bija šausmīgi pazemojoši. Pat krievu laikos (PSRS), kur visu kontrolēja valdība, tādas lietas nebija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-20 11:18 (saite)
hmmmm varbūt tevi kādu tava autismam specifiskā maindseta faktoru dēļ trigerē prasība uzrādīt kaut ko, mani nekad nav trigerējusi prasība uzrādīt ID vecuma apliecināšanai vai pat uzrādīt ID spēļu zālēs (pārbaudei vai es neesmu iekļauts no pielaides pie azartspēlēm atteikušos cilvēku reģistrā) kad es tur ieeju pēc kafijas (ko es kopš spēļu zāļu atkalatvēršanās pavasarī enīvei vairs nevaru izdarīt, jo tur tiek apkalpoti tikai vakcinētie), mani trigerē prasība ka man ir jābūt tam sertifikātam

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2021-10-18 18:53 (saite)
Es nepateikšu precīzi par mazāko slodzi, bet man šķiet, ka konsensus ir ka Pfizer ir visdrošākā un šobrīd ar vislielāko dokumentēto blakusparādību profilu. Vienmēr var šaubīties, ka datu ir par maz, bet ar katru dienu mēs iegūstam lielāku pieredzi.

Bet nav tā, ka citas vakcīnas pēc drošuma profila būtu ļoti atšķirīgas. 20-30% atšķirības var likties nozīmīgas, ja salīdzina individuāli, bet populācijas līmenī tas nav tik svarīgi, jo ir arī citi faktori, kas izlīdzina riskus un ieguvumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-18 18:56 (saite)
kas ir tie citi faktori?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-18 19:30 (saite)
Vēl jau arī tas, ka izplatība nav lineāra. Acīmredzot, ir faktori, kas ir neatkarīgi no vakcīnas un kuri variē, kā tiem “ienāk prātā”. Visi modeļi, kas mēģina to paredzēt, ir izgāzušies. Bet mēs tomēr zinām, ka vakcīnas samazina inficēšanos zināmā mērā. Bet cik daudz – ja to nevar precīzi paredzēt, tad arī nevar spekulēt, ka ar vienu vakcīnu ir labāk nekā ar otru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-18 23:20 (saite)
tātad "citi faktori, kas izlīdzina riskus un ieguvumus" bija domāts par riskiem un ieguvumiem populācijai, nevis indivīdam?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-19 09:36 (saite)
Tas ir par populāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?