Par viltotiem sertifikātiem ir liela brēka, bet maza vilna. Domāju to skaits, it īpaši ar letālām sekām ir nenozīmīgi neliels (salīdzinoši ar visām citām ķezām, kurās iekļūst cilvēki), lai par to nebūtu jāsatraucas.

Bet ja tomēr tā nav un to apjomi ir satraucoši, tad vispirms vaina ir jāuzņemas tieši ārstiem. Grūti iedomāties, kāpēc gan viņi lielos apmēros varētu nodarboties ar dokumentu viltošanu. Dīvaini, kāpēc ārstu apvienības par to klusē, tāpat kā klusē par to, ka liela daļa ģimenes ārstu nevakcinē.

Sekundāri atbildība par to ir jāuzņemas pašai valdībai. Bieži tiek pārmests, ka lūk, mums ir nepieciešami vakcīnu sertifikāti, jo tauta ir neapzinīga. Bet tieši tāpēc vakcīnu pases ir slikta ideja, jo tas veicinās viltošanu. Ja būtu iziets uz principu, ka vakcīnas ir brīvprātīgas, tad nebūtu arī vajadzības pēc to viltošanas un cilvēki netiktu kārdināti pārkāpt noteikumus. Būtu izpalikušas milzīgas kaislības, kuru vietā būtu varēts komunicēt par to, kā vakcīna darbojas un kādi ir ieguvumi, blakusparādības un itin viss pārējais.

Ekspertus pārsteidz Jaunzēlandes atteikšanās no nulles kovida politikas. Nez uz ko gan citu šie eksperti vēl cerēja? Man tas bija skaidrs jau no paša sākuma, ka nulles kovids ir neiespējamā misija. Tas nenozīmē, ka nevajadzēja noteiktus ierobežojumus, bet ideāli ja šie ierobežojumi būtu rekomendācijas nevis piespiedu pasākumi, kas ir mazāk efektīvi.

Vēl es neuzticos preses sirdi plosošiem stāstiem. Es saprotu, ka viņu ideja ir mudināt cilvēkus vakcinēties, bet tie ir tik salkani un visdrīzāk safantazēti, ka tas tikai vēl vairāk grauj uzticību. It īpaši tas stāsts par diviem brāļiem. Kāda gan ir varbūtība, ka no kovida nomirs 30 gadus vecs vīrietis? Diezgan maza. Bet kāda ir varbūtība, ka tie būs divi brāļi? Ārkārtīgi maza. Ja tā ir noticis, tad visdrīzāk tur abiem ir kāda ģenētiska slimība, kas padara abus pakļautiem lielam riskam. Iespējams, ka tieši viņu veselības stāvoklis ir bijis par iemeslu kavēties ar vakcināciju. Bet šīs detaļas jau stratēģiski tiek izlaistas, tāpēc sagroza ziņojumu.

Jūs tiešām domājat, ka žurnālisti tā nerīkojas? Ja pat New York Times nekaunējās sagrozīt (16×) datus par bērnu hospitalizācijas apjomiem, tad ticēt Latvijas dzeltenajai presei ir diezgan naivi.

Visbeidzot – priekškars un lustra.

Ir viens pazīstams cilvēks no laukiem, jau sen pensijā, bet vēl aktīvs un mirt netaisās. Tāds šaubīgs, ka viņam vajadzētu vakcinēties, bet nu beidzot ir izlēmis. Tikai līdz Rīgai netiek, jo ir pastāvīgi jāaprūpē vēl citi, vēl vecāki un slimāki. Sarunāju, ka atbraukšu un aizvedīšu līdz tuvākai pilsētai, lai tikai piesaka vizīti – jo mazpilsētās jau nav tādu centru, kur var bez pieteikšanās nākt un vakcinēties. Šodien ierodamies uz vizīti – un šī medicīnas iestāde izrādās vairs nevakcinē. Zvans uz manavakcina un tur atzīst, jā, kļūda, jo šī iestāde ir pārtraukusi vakcinēt, bet sistēmā ir palikusi. Bet neko citu piedāvāt nevar, un vienīgais variants ir iet pie ģimenes ārsta, kurš šim cilvēkam arī ir Rīgā, un tāpēc šoreiz atkrīt.

Es atceros šo sarunu cibā, ka kad vakcinācija nokļūst līdz tantei Bauskā, tad jau problēmu nebūs. Aha, kā tad. Jā, es saprotu, ka tagad ir īpaša situācija un atkal ir vakcinācijas centri pilni un rindās, bet šim cilvēkam bija iepriekš pieteikts apmeklējums, viss bija sarunāts un tā nav viņa vaina, ka nepieņēma.

Es vairs negaidu, ka kāds no vakcinācijas biroja uzņemsies atbildību par pastāvīgiem klupšanas akmeņiem tik vienkāršā lietā. Šobrīd ir sajūta, ka vajadzēja paķert no UK līdzi portatīvo saldētavu ar dažām vakcīnām un novakcinēt šo lauku apkārtni. Bez visiem sertifikātiem, jo ne jau tajos ir būtība. Droši vien mani pēc tam tiesātu par neatļautu vakcināciju. Lai gan tiesāt vajadzētu tos, kas šo bardaku ir radījuši.