extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2016-02-13 10:42:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
strīds par olšūnu donorēm
Par sievietēm, kurām neļauj ziedot olšūnas. Es īsti nesaprotu, kur ir problēma? Vai tas, ka trūkst olšūnu donoru un ir daudz tādu sieviešu, kas gribētu ziedot, bet viņām to neļauj?

Tajā pielikumā manuprāt jau ir skaidri pateikts, ka iemesli ir divi, kāpēc sievietēm ir jābūt dzemdējušām: (1) tas palielina garantiju, ka olšūnas ir derīgas. Domāju, ka sieviešu neauglība mūsdienās tikai pieaug STI un slikta dzīvesveida dēļ, tāpēc olšūnu saņēmējām ir svarīgi, lai ar to nebūtu problēmas, jo katra neveiksme palielina izmaksas un riskus. (2) Pašas sievietes drošība. Es īsti nezinu, kā šīs olšūnas tiek iegūtas, taču no fizioloģijas šķiet, ka tur vajadzīga krietni lielāka invazīva iejaukšanās nekā vīriešiem. Jebkura invazīva iejaukšanās ir saistīta ar riskiem, un ja viens no riskiem ir kļūt neauglīgai, tad tā var būt traģēdija gan pašai sievietei, gan arī finansiāli zaudējumi apdrošinātājiem vai klīnikai, kuru pati sieviete iesūdzēs tiesā par nodarīto kaitējumu.

Arguments, ka īsti nav par to pētījumi un ka tas ir spekulatīvi, šoreiz nozīmē, ka ir jāievēro piesardzīgāka nevis riskantāka pozīcija. Medicīniskās manipulācijas ir līdzīgā statusā kā zāles. Ja nav skaidru pierādījumu, ka zāles ir drošas noteiktā populācijā, piemēram, grūtniecēm, tad piesardzības dēļ tās netiek licencētas lietošanai šajā populācijā, pat ja pēc zināmā darbības mehānisma tām vajadzētu būt drošām. Kas man šķiet interesanti, ka arī pati Dace Matule visdrīzāk domā par piesardzību, norādot, ka tie ir spekulatīvi pieņēmumi, kamēr pārējie to uztver pretēji – ja nav precīzu pierādījumu, tad nav ko baidīties. Tāpēc ir labi, ka pagaidām tiek ieviests regulējums, kas ir stingrāks nekā pārējā pasaulē, jo tas ir domāts pašu sieviešu aizsardzībai. Kādreiz tāds spiediens tika izdarīts uz ASV zāļu regulatoru par talidomīda atļaušanu, jo lūk, Vācijā grūtnieces to laimīgi lieto. Bet regulators pastāvēja, ka nevajag steigties, un beigās izrādījās, ka talidomīds rada šausmīgus iedzimtības defektus.

Apšaubāmais ir vienīgi tas, ka nedzemdējušām sievietēm nevar būt motivācija ziedot. Bet nu tad ir jājautā psihoterapeitiem, šajā gadījumā G. Ancānei, ko viņi ar to domā. Iespējams, ka tas ir diezgan greizs pieņēmums, bet es negribētu automātiski apšaubīt šos speciālistus un uzdoties par gudrāku, kamēr nav zināms, uz kā viņi šos faktus ir balstījuši. Pretargumentus pagaidām ir izteikuši tie, kas nav psihoterapeiti, tāpēc tie nav tik uzticami.

Belēviču ienīst visi, bet kasīties par šādām nebūtiskām lietām, manuprāt, nav produktīvi, jo tas novērš uzmanību no galvenā – kā ir gadījies, ka Latvijā jau pusi no medicīniskajiem izdevumiem sedz paši iedzīvotāji? Kur ir valsts medicīna vai vismaz obligātā, visus aptverošā apdrošināšana?

Un vēl jo vairāk – kā no medicīniski pragmatiska risinājuma, kas varbūt ir pārāk piesardzīgs, uztaisīt skandālu par sieviešu diskrimināciju?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2016-02-13 22:03 (saite)
Nē, tās nav manas spekulācijas. Es līdz tādām lietām nebūtu spējīgs pats aizdomāties. Tie ir nozares speciālistu izvērtēti viedokļi. Tie argumenti visdrīzāk ir pamatoti, jautājums ir tikai par to, kādus aspektus mēs pieņemam par būtiskiem.

Citas tēmas es pieminēju jau sākotnējā postā un tieši tāpēc, lai ilustrētu, kāpēc nevar visu reducēt uz “ļausim mums pašiem izlemt par brīvība pretstatā drošībai”. Tāpēc, ka šī tehnoloģijas radītā brīvība un (ne)drošība ir sarežģītas zinātnes radīts produkts, kas nav nemaz tik ātri izprotams un izvērtējams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2016-02-13 22:43 (saite)
Kuri konkrēti speciālisti ir šos viedokļus pauduši un ar kādiem pētījumiem viņi tos pamato?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-02-13 22:59 (saite)
Tie ir norādīti tajā dokumentā, kas pievienots akcijai, kuras linku tu pati esi publicējusi. Par to, uz kā viņi balstījuši savus spriedumus, tu varbūt vari pajautāt viņiem personīgi, un ja saņemsi atbildes, tad dari man arī tās zināmas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2016-02-13 23:20 (saite)
Ne jau es atsaucos uz viņu viedokli kā ļoti izvērstu un pamatotu, bet gan tu.
Es, ja pamanīji, minēju argumentus, kāpēc šis viedoklis NAV uzskatāms par pietiekami pamatotu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-02-13 23:33 (saite)
Tavi argumenti bija tikai pieņēmumi šādā garā – nedzemdējusi var būt vesela, dzemdējusi var būt veselību sabojājusi utt. Jautājums ir par to, kāda ir riska varbūtība. Labs pieņēmums, bet ar to krietni par maz, lai to ņemtu vērā. Tāpēc tas ir tavs viedoklis pret nozares speciālistu viedokli. Šādā risku izvērtēšanā speciālistu viedoklis pilnīgi noteikti uzvar.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2016-02-14 00:06 (saite)
Nozares speciālisti izsaka empīriski nepamatotus pieņēmumus, neminot nekādus datus, neminot riska procentuālo iespēju, neminot vispār neko. Es iebilstu, ka viņu pieņēmumi nav pamatoti un norādu uz viņu apgalvojumu spekulatīvo dabu - tam pietiek ar veselo saprātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-02-14 00:18 (saite)
Speciālisti runā tikai par riskiem, kas varētu būt, nevis norāda, cik lieli ir šie riski. Vai saproti starpību? Es jau norādīju, ka, kā mūsdienu medicīnas praksē ir pieņemts, šoreiz ar pētījumiem ir jāpierāda procedūras drošība, nevis pētījumu datu neesamība jāuztver kā drošības apliecinājums. Kad šādi dati tiks iegūti, tad varēs arī vēlreiz izvērtēt politiku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_zirgs
2016-02-14 00:42 (saite)
Procedūra ir pierādīta kā droša.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-02-14 01:01 (saite)
Ja tu tā saki :) Bet jautājums ir, cik droša?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2016-02-14 01:23 (saite)
Varu vēlreiz atkārtot (un cik reizes vien tas būs nepieciešams) - ja riski, vienalga reāli vai tikai imagināri - vienlīdz attiecas uz divām rīcībspējīgām cilvēku grupām (šajā gadījumā dzemdējušām un nedzemdējušām sievietēm), tad korekti ir abas šīs grupas par to adekvāti brīdināt, nevis vienu no tām diskriminēt un atņemt lēmuma pieņemšanas iespēju.
Mani tiešām pārsteidz, ka kāds to var nesaprast.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-02-14 01:35 (saite)
Tāpēc ka medicīnā nebalstās uz parasta cilvēka izpratni, un lai to nesaprastu ir daudz vairāk jāzina :D 1) Kā mēs to varam zināt, ka tā patiešām arī ir? Mēs pat nezinām, kā paracetamols mazina sāpes, bet tu runā par grūtniecību, kas vispār ir vēl mazāk pētīta. 2) psihiskā veselība un kādi faktori to ietekmē ir vēl mazāk pētīta lieta. 3) Ko nozīmē vārdi korekti un adekvāti attiecībā uz brīdināšanu? Par šādiem jautājumiem ir sarakstītas grāmatas, aizstāvēti PhD, bet tev viss ir uzreiz skaidrs. Nu šis tas gadījums, kad tavs viedoklis is not even wrong.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_zirgs
2016-02-14 02:11 (saite)
Em. Vispār jau NAV runa par grūtniecību. Runa ir par oocītu ziedošanu. Grūtniecība turpina notikt gluži ierasti gan donorēm, gan saņēmējām.

Bet varbūt ka to, ka oocītu ziedošana dzemdējušai un nedzemdējušai sievietei notiek atšķirīgi, ir jāpierāda tiem, kas to apgalvo, nevis tiwm, kas nav novērojuši atšķirības. Kā būtu ar kādu pierādījunu no TAVAS puses, ka tā ir?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-02-14 08:11 (saite)
Tu mērķē garām – šīs lietas ir jāpierāda tiem, kas apgalvo, ka tā iestājas vienādi viegli, droši un bez komplikācijām, nevis tiem, kas to apšauba. Par to arī viss strīds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2016-02-14 10:01 (saite)
Nestrīdēšos par pētījumu neesamību (lai gan nepiekrītu), bet atļaušos apšaubīt pieņēmumu, ka, ja nav pētījumu par divām grupām, tad ir OK vienu no tām diskriminēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-02-14 10:25 (saite)
Man nešķiet, ka tā ir diskriminācija, jo personas tiesības uz veselību netiek ierobežotas. Tiek ierobežota tikai potenciālā iespējamība gūt kaitējumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2016-02-14 23:28 (saite)
Ok, skaidrošu ar primitīviem piemēriem.
Sieviete A - 18 gadi, nepabeigta pamatskola, 16 gadu vecumā dzemdējusi, no bērna atteikusies un to neaudzina, pamatzināšanas bioloģijā - tuvu nullei.
Sieviete B - 30 gadi, medicīnas doktore, specializējusies ginekoloģijā un endokrinoloģijā. Dzemdējusi nav, jo grūtniecība tikusi pārtraukta mugurkaula traumas dēļ; tās pašas traumas dēļ bērnu iznēsāt pati vairs nespēs, tāpēc dzemdēt neplāno. Vēlas palīdzēt neauglīgām sievietēm, ziedojot olšūnas, visus riskus lieliski apzinās.

Pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga pret viņām abām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-02-15 00:07 (saite)
Kas tur tieši ir netaisnīgs? Vai tas, ka sieviete B nedrīkstēs medicīniski riskēt? Vai tas kaut kā pasliktinās viņas dzīvi un labsajūtu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?