Jautājums tiesībsarga amata kandidātiem
Ja tev būtu iespēja uzdot jautājumu tiesībsarga amata kandidāntam (Juris Jansons, Anita Kovaļevska), ko tu viņam pajautātu, t.sk., par cilvēktiesībām vispār?
Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 |
22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 |
29 | 30 | 31 |
2) Kādēļ tiesībsarga birojs neveicina aktīvu diskusiju par pensionāru diskrimināciju? Nospiedošā daļa pensionāru (92,5% pēc CSP datiem par 2008. gadu) saņem pensiju, kas ir zemāka par 150 Ls, bet iztikas minimums patreiz ir 171 Ls. Kādēļ tiesībsarga birojs nereaģē uz to, ka pensionāri, kuri sastāds 1/4 LV iedzīvotāju kopš neatkarības atjaunošanas tiek turēti totālā nabadzībā?
3) Vai tiesībsarga kandidāti domā kaut ko mainīt patreizējā biroja darbības veidā, kur komunikācija ar medijiem un publiskais dialogs par vērtībām vispār netiek risināts.
4) Kā biroja vadītājs domā iegūt morālo autoritāti, bez kuras tiesībsarga pienākuma pildīšana nav iedomājama?
Tiesībsarga funkcija ir nevis dublēt policijas un tiesu sistēmas funkcijas, bet gan balstoties uz savu morālo autoritāti, darboties kā vidutājam strīdos par fundamentāliem, ar cilvēktiesībām saistītiem jautājumiem. Normālās valstīs tiesībsarka spriedumi ir kaut kas tāds, pret ko neviens politiķis neuzdrošinās iebilst, jo saprot, ka tā var neglābjami zaudēt reputāciju.
Tālāk, kā vienmēr, kad tēmā neko nerubījoši ļaudis runā par ētikas lomu sabiedrībā, tad tiek izmantots ģeniālais arguments: mūsu nabadzīgajā un tupajā miestā galvenais ir paēst, iedzert un nopisties, bet tāda ētika nevienu nekrata. Interesanti, kuros laikos un kurā sabiedrībā tas tā nav bijis? Antīkajā pasaulē? Viduslaikos?
Ja man ļauts jautāt, kuri būs tiek laiki (datumu, lūdzu), kad Latvijā drīkstēs ieviest ombudu? Kad visi būs pietiekami bagāti, lai rastos jēga iestāties par cilvēktiesībām, taisnīgumam, godīgumam, u.c.(summu IKP per capita, lūdzu)?
IMHO, tieši tagad arī ir jārunā par cilvēktiesībām u.c. morāles normām, atgādinot, ka cilvēks no lopa atšķiras tieši pateicoties tām. Jo bez tiesiska un ētiska progresa nebūs arī ekonomiska progresa - sociālā sistēma turpinās bezgalīgi atražot pati sevi.
http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsar
Citēšu kamrādu unpy: "iepazinos ar 2009.gada ziņojumu.
1. Veica pārbaudes cietumos un īslaicīgās aizturēšas kamerās. Daudz kur sūdīgi, neatbilst cilvēktiesībām. Par to informēja tieslietu ministriju(ja nu tur kāds nezina), ierosināja arī likuma grozījumus, kurus uzreizi atteica, jo piķa nav. Viss. Sausā atlikuma - nekāda.
2. Izrādās, policisti ne vienmēr korekti aiztur, konvojē vai veic kratīšanu. Devās apmācīt policistus Gulbenē, Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā. Apmācību gaitā policisti piekrita, ka ne vienmēr visu dara korekti, kā arī pastāstīja, ka vienmēr korekti to darīt nav iespējams. Viss.
3. Ir bijuši vairāki iesniegumi, ka ne viss ir kārtībā ar cilvēktiesību ievērošanu psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādēs. Aizbrauca uz divām gab. Secināja, ka galīgi viss ir šķērsām. Ir informētas "atbildīgās iestādes", visu aktivitāšu rezultātā slimnīcas ārstu sanāksmē vienam no ārstiem, kurš bija panācis, ka kādu pacientu ievieto psihenē bez jebkāda tiesiska pamata un pret viņa gribu, izteikts aizrādījums.
4. 2009. gadā tiesībsarga biroja pārstāvji piedalījās Tieslietu ministrijas rīkotajā Kriminālprocesa darba grupā, kurā izteica viedokli par dažādiem jautājumiem. Kā piemērs minēts viens viedoklis. Nav skaidrs, vai šis viedoklis ir ņemts vērā, ja visu pareizi saprotu, tad nē. Viss.
5. Saņemtas sūdzības par tiesiskumu kriminālprocesos. Dažos gadījumos tiesībsargs nav kompetents, citos viņiem vienkārši nedod dokumentus, jo tie ir izmeklēšanas noslēpums. Tas nav pareizi, ka nedod, arī Augstākās Tiesas Senāts tā uzskata, bet nedod. Nu, neko. Sūdīgi, ka nedod, īsumā.
6. Sūdzības par nepamatotu atlaišanu no darba. Ne tā izskatītas. Tiesībsargs un Tieslietu ministrija arī uzskatīja, ka kaut kas nav bijis īsti korekti, kamēr uzskatīja, tikmēr sūdzības iesniedzējs kaut kā tika galā pats.
7. Iesniegums, kurā pausts, ka pārkāptas personas tiesības uz privāto dzīvi. "Tiesu institūcija sava darbinieka vainu atzina, bet, ņemot vērā noilguma iestāšanos, konkrēto darbinieku saukt pie disciplinārās atbildības nebija iespējams." Par tiesībām uz privāto dzīvi vispār daudz visa kā, cik noprotams, daļa nāk no "Lemberga lietas". Rezultāts - "Tiesībsargs, ņemot vērā augstāk minēto jautājumu aktualitāti, 2010.gadā ir plānojis izvērst padziļinātāku izpēti jautājumos par privātās dzīves neaizskaramību."
Līdz šim neesmu dzirdējis nevienu loģisku argumentu, kāpēc tā sinekūra vispār vajadzīga un kāds no tās labums (protams, izņemot pašas iesaistītās personas, un atskaišu rakstītājus "esam ieviesuši to un to"). Tb vēlams šo vakanci likvidēt un aizmirst, neatceroties pat tad, kad Inčukalnā naftu atradīs. Un ne jau nu kaut kāds ombuds būs tas, kas kā apgaismotais monarhs sabiedrību ētisku darīs (līdz šādam fantāzijas lidojumam pat XVII gs. franču utopisti neaizdomājās - kaut kādas veselā saprāta druskas šiem tomēr piemita). :)))
Iesaku tev, ja jau reiz esi ķēries pie tiesībsarga biroja likvidācijas, nolikvidēt pie reizes arī pašas cilvēktiesības, lai nav divreiz jāķēpājas. Jo tas viss pie mums nestrādā un nekad nestrādās, kā to veiksmīgi parāda tavs tiesībsarga aktivitāšu novērtējums.
Laimes lāča kā glābiņa garanta biroja likvidēšanu man neuzticēs vis. :( Tb nāksies pāris traumatologus no darba drīzāk atlaist, lai meklē laimi aizjūrā. Bet cilvēktiesības gan vajadzētu nolikt plauktiņā kā aukstā kara palieku - pie citiem XX gs. vidus atribūtiem. Ja likumdošana sakārtota un valsts tiesiska, neko tādu atsevišķi izdalīt nav nepieciešams. Tak arī tas nav iespējams, jo pārāk daudzi ļaudis savas dzīves jēgu saskata vēlmē "piespiest pārējos iemīlēt Raini".
Tā kā viss būs labi. Kā līdz šim. Varbūt pat 10 ombudus ar laiku iecels, kad budžets atlaus - jo vairāk ombudu, jo labāka dzīve.
Es nekur neteicu, ka man viss ir skaidrs, tāpēc nešuj nu bumbas (argumentācijas teorijā to sauc par straw man - "salmu vīru", kuru uzkonstruē lai pēc tam ar kritikas palīdzību saplosītu gabalos).
"Ja likumdošana sakārtota un valsts tiesiska, neko tādu atsevišķi izdalīt nav nepieciešams" - kurš nu būtu apsūdzējis oponentu utopiskā domāšanā. Interesanti, kurš tad tev to visu tā ņems un ieviesīs? Puškins, vai?
Tur jau tā lieta, ka neviens Raini mīlēt nespiež (vēl viens straw man), bet ka mīlēt vai nemīlēt ir katra paša izvēle. Bet izvēle, kā mēs zinām, mēdz būt gan saprātīga, gan nesaprātīga. Ar varu nevienu saprātīgu nepadarīsi, savu stulbumu katrs ārstē pats. Bet, lai vispār sāktu ārstēt, vajag kādu neapšaubāmu autoritāti, kas nosaka diagnozi (ja nebūs autoritātes, tad neviens ij neklausīsies). Un tas arī ir tiesībsarga uzdevums - un nav viņa rīcībā citu instrumentu, kā paša cieta pārliecība, kas balstās uz izpratnes par taisnīgumu, kā arī autoritāte un talants savu pārliecību nenogurstoši atkārtot. Ideālisms tīrā veidā. Donkihotisms.
Un tas arī ir ombuda uzdevums: būt par ērkšķi pakaļā, neļaut nostāvēties patreizējam cūciskumam un kļūt par standartu.
Utopija ir jauka lieta, tikai nejauki, ka par dažu cilvēku ideāliem jāmaksā tiem, kam ar to nav nekāda sakara.
Tad, kad jaunais tiesībsargs būt iecelts, varēsi iet pie viņa sūdzēties par to, kā viņš darmajeds, noēd tavu nodokļu naudiņu - jo nav taču taisnīgi, ka valsts uztur tādu idiotu, kurš aizstāv tavas (un arī visu pārējo) konstitucionālās tiesības un brīvības.
Attiecībā uz jautājumu par efektivitāti, varu tikai minēt, ka gadījumā, ja ombuds spēs ļaudīm izskaidrot un palīdzēt cīnīties par savām tiesībām, tad valstij būs jāmaksā kompensācijas par neizdarībām savos orgānos. Tur teorijā droši vien tā efektivitāte arī slēpjas, un institūcijas būs ieinteresētas ievērot nabaga pilsoņu tiesības - i cietumos, i tiesās, i visās citāds valsts iestādēs.