Jautājums tiesībsarga amata kandidātiem
Ja tev būtu iespēja uzdot jautājumu tiesībsarga amata kandidāntam (Juris Jansons, Anita Kovaļevska), ko tu viņam pajautātu, t.sk., par cilvēktiesībām vispār?
Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 |
22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 |
29 | 30 | 31 |
Es nekur neteicu, ka man viss ir skaidrs, tāpēc nešuj nu bumbas (argumentācijas teorijā to sauc par straw man - "salmu vīru", kuru uzkonstruē lai pēc tam ar kritikas palīdzību saplosītu gabalos).
"Ja likumdošana sakārtota un valsts tiesiska, neko tādu atsevišķi izdalīt nav nepieciešams" - kurš nu būtu apsūdzējis oponentu utopiskā domāšanā. Interesanti, kurš tad tev to visu tā ņems un ieviesīs? Puškins, vai?
Tur jau tā lieta, ka neviens Raini mīlēt nespiež (vēl viens straw man), bet ka mīlēt vai nemīlēt ir katra paša izvēle. Bet izvēle, kā mēs zinām, mēdz būt gan saprātīga, gan nesaprātīga. Ar varu nevienu saprātīgu nepadarīsi, savu stulbumu katrs ārstē pats. Bet, lai vispār sāktu ārstēt, vajag kādu neapšaubāmu autoritāti, kas nosaka diagnozi (ja nebūs autoritātes, tad neviens ij neklausīsies). Un tas arī ir tiesībsarga uzdevums - un nav viņa rīcībā citu instrumentu, kā paša cieta pārliecība, kas balstās uz izpratnes par taisnīgumu, kā arī autoritāte un talants savu pārliecību nenogurstoši atkārtot. Ideālisms tīrā veidā. Donkihotisms.