Validation

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Un skriet neesmu bijusi mēnesi. Nožēlojami.
* * *
Hrmrhmr. Nesen biju pie frizieres, apčikāt galus, speciāli teicu, ka neko īpaši mainīt negribu, bet kopš vakardienas man piepeši atkal gribas īsus matus un čolku.
* * *
Neatceros, kad pēdējo rezi tik šausmīgi būtu nogulējusi kādu ķermeņa daļu kā vienu skausta pusi un plecu šodien - jau gandrīz stundu staipu un masēju, cik nu to sev var izdarīt, bet vienalga tik stīvs un sāpīgs, ka raudāt gribas. :(
* * *
you're the worst ir oficāli mans mīļākais seriāls šobrīd
* * *
Tradic. MAS
No pirmajiem teikumiem, kā parasti, man nekas labs nesanāk, bet, ja paņem katra mēneša pirmā ieraksta pirmo vārdu, sanāk gandrīz vai dzeja, lol:

šajā sabiedriskie fuf garastāvokļi
atcerējos sapnī
jāizbeidz atkal
ko
ko
jauni

* * *
Šodien daudzi gan cibā, gan FB raksta par pagājušonakt sapņoto. Es jau otro nakti pēc kārtas sapņoju par to, ka man jāatrod jauna dzīvesvieta un kā es to meklēju, un tad pamostos un atjēdzos - es taču jau pirms mēneša pārvācos. Bet tā simboliski tas tomēr.
* * *
Vakar tātad bijām ar [info]zirka spēlēt badmintonu sporta zālē.
Varētu domāt - badmintons, tā ir tāda laiska vasarīga nodarbe, volāniņa pamētāšana zaļā pļavā dzerot šampanieti. O nē. Badmintons telpās - tā ir īstā lieta. Tur ir sviedri un kaislības. Pirmkārt, tas ir pamatīgs izturības treniņš, jo tu visu laiku atrodies kustībā, šurpu turpu pa ~ 6x6 metru laukumu, nemitīgi mainot kustības virzienu. Pēc divām stundām iznākot no zāles vismaz es kreklu varēju izžmiegt. Otrkārt, tas nav nekāds vārguļu sporta veids - vakar nedaudz palasīju arī internetus par badmintonu - volāniņš lidojumā var sasniegt ātrumu līdz 300 km/h. Bez musīšiem to neuzsitīsi. Un faktiski badmintons visnotaļ iekļaujas šābrīža interval training trendā - visu laiku ir maiņa - no ātra uz lēnu tempu vai no maiga uz spēcīgu sitienu. Zibenīga reakcija un sava ķermeņa apzināšanās - tas pats par sevi saprotams. Nu un pie tā visa vēl ir arī stingri jādomā līdzi spēlei - gandrīz vai ar sesto prātu jājūt, jau izdarot sitienu, uz kurieni nāks pretnieka atbilde, un jāliek lietā viltība, lai apspēlētu.
Īsi sakot, bija ļoti forši, iesim vēl.
* * *


Atpakaļ mājās. Ievilkām tipa normālu Lattelecom internetu, bet šis negrib spēlēt mūziku no Spotify. Ko lai es tagad daru?!
* * *
Nu, viss, 21. gs. ienācis arī laukos - mamma paņēmusi uz 2 nedēļām izmēģināt mobilo internetu. Vairs nekur nevar glābties.
* * *
Dzīvokļbiedrenei ballīte, dabūju gabaliņu visšokolādīgākās šokokūkas, kādu jebkad esmu ēdusi, ņammm.
* * *
Nu, šitā man vēl nebija gadījies. Aplēju no rīta auzu pārslas brokastīm, strādāju strādāju un domāju - kāpēc man tik ļoti gribas ēst, es taču pārslas paēdu? Tikko skatos - a kas tur bļodiņā? Izrādēs, es pārslas aplēju gan, bet neapēdu.
* * *
Mākslīgais intelekts - viņš eksistē! Es te aiz slinkuma skatīties vārdnīcā iemetu dažus specifiskus vārdiņus gūgle trašleitā, dažus iztulkoja, bet tad viņam apnika un uz kārtējo vārdu es dabūju atbildi: Whatever.
* * *
Nošērošu arī šeit, ja nu kādam noder - brošūra "Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām". Lejupielādējama šeit.
* * *
Labākā dāvana pašai sev vārda dienā - pieveikti 8 km, no kuriem lielāko daļu patiešām noskrēju, un šis bija viens no labākajiem, vieglākajiem skrējieniem līdz šim. Astoņi kilometri!!! Pirms diviem mēnešiem es knapi pusi spēju pieveikt - aizelzdamās un labi ja pa pusminūtei vienā piegājienā paskrienot.
* * *
Vakar pēc "Lasītavas" pa Artilērijas ielu ejot mājās, gandrīz aizgāju uz vietu, kur dzīvoju vidusskolas laikā ar omi. Likās pilnīgi dabiski, ka mājas ir tur.
Šīs izrādes pieredze ir brīnišķīga. Un par to, ka tas ir bijis iespējams, visvairāk pateicīga esmu savai nu jau mirušajai mammas tantei Maijai, kura pati visu mūžu rakstīja dienasgrāmatu un mudināja mani to darīt.
Par klausītājiem. Es ļoti priecājos par to, ka viena no pirmajām manām klausītājām bija Kristīne Brīniņa, uz kuras izrādi es biju svētdien - tas bija tāds īpašs mirklis, kad es varu dot pretī cilvēkam, kas pats ļoti atklājas publikas priekšā; tad puisis, kurš atzinās, ka viņam ir ļoti grūti skatīties acīs - un es redzēju, ka viņam bija grūti, viņam pilnīgi rokas trīcēja, bet viņš varonīgi nenovērsa skatienu; ļoti nopietnā meitenīte ar čirkainiem matiem un brillēm, kam man bija ļoti grūti lasīt, jo viņa, atšķirībā no daudziem citiem, nekā nereaģēja uz manis lasīto - bet pēc tam uzdeva ļoti dziļus un ieinteresētus jautājumus. Ai, bet patiesībā jau katrs no viņiem ir īpašs, un man šķiet, ka es, ļaujoties intuīcijai un piesakoties šim projektam, esmu ieguvusi daudz vairāk, nekā devusi, un daudz vairāk, nekā jebkad varēju iedomāties.
No šīs pieredzes man ir daudz ko mācīties.
* * *
Naktī pirms savām "Lasītavas" izrādēm beidzot atradu īsto kladi, no kuras lasīt (15-18 gadu vecumā sarastīju kādu duci klažu, biju īsta grafomāne): tajā ir gan tas, ko grib režisors, gan tas, ko gribu es, gan tādas klasiskas lietas kā attiecības ar draudzenēm un omi, pie kuras dzīvoju vidusskolas laikā. Fuf, atvieglojums.
* * *
Ak, un vēl taču gribēju pierakstīt, ko domāju, pastaigājoties parkā, starp izrādi un filmu, ka patiesībā man diegan labi patīk septembris Rīgā, kad visi kultūras notikumi saskrien kopā, kāpj viens otram uz galvas un raujas pēc uzmanības; tracina, bet arī patīk. Tāda ļoti dzīva sajūta, pat īpaši daudz tos neapmeklējot. Man diezgan labi patīk arī septembra laikapstākļi, kad paliek vēss, bet gaiss joprojām ir dzidrs un debesis augstas, bez mākoņu bļodas, kas uzzveļas vēlākā rudenī. Labāk gan pēc kārtīgas vasaras, bet kā nu ir, tā ir.
* * *
Es kaut kur eju reti, bet kad eju, tad eju uz diviem pasākumiem uzreizi un vēl pa virsu uzmetu pasēdēšanu. Šodien izgulējos, noskrēju 6 km, biju uz Homo Novus izrādi un Baltijas jūras dokfilmu foruma filmu un tad vēl jauki papļāpājām ar ķinīti satiktajām [info]neoplasm un [info]deloveja_kundze. Laba diena.
* * *
Kā man patīk šādas siltas vasaras naktis! Šovasar tādu ir bijis daudz daudz daudz par maz. Sēžu un čubinos ap saviem rediģējamajiem tekstiem, un man nemaz nenāk miegs, kaut gan šorīt cēlos ap pusseptiņiem, lai pavadītu omi uz procedūrām slimnīcā. Prātoju, ka rīt arī varētu mēģināt piecelties agri un aiziet paskriet no rīta - jau otro vakaru atlieku skriešanu, jo liekas, ka ir pārāk karsts, lai skrietu, siltajā gaisā gribas tikai rāmi planēt. Bet skriet man nudien gribas, zombijaplikācija dara brīnumus.
* * *
Iedarbināju kompi. Šķiet, ka darbojas normāli. Vienīgi klaviatūras gaismiņa nedarbojas. Bet ekrāns toč tīrāks un spožāks :)
* * *

Previous · Next