Naktī pirms savām "Lasītavas" izrādēm beidzot atradu īsto kladi, no kuras lasīt (15-18 gadu vecumā sarastīju kādu duci klažu, biju īsta grafomāne): tajā ir gan tas, ko grib režisors, gan tas, ko gribu es, gan tādas klasiskas lietas kā attiecības ar draudzenēm un omi, pie kuras dzīvoju vidusskolas laikā. Fuf, atvieglojums.