Ak, un vēl taču gribēju pierakstīt, ko domāju, pastaigājoties parkā, starp izrādi un filmu, ka patiesībā man diegan labi patīk septembris Rīgā, kad visi kultūras notikumi saskrien kopā, kāpj viens otram uz galvas un raujas pēc uzmanības; tracina, bet arī patīk. Tāda ļoti dzīva sajūta, pat īpaši daudz tos neapmeklējot. Man diezgan labi patīk arī septembra laikapstākļi, kad paliek vēss, bet gaiss joprojām ir dzidrs un debesis augstas, bez mākoņu bļodas, kas uzzveļas vēlākā rudenī. Labāk gan pēc kārtīgas vasaras, bet kā nu ir, tā ir. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |