Validation

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Pie pusdienām palasīju feministu lasāmpulciņa tekstu, fragmentu no Džuditas Batleres "Gender Trouble", šī pasāža ļoti iepatikās:
"The boundary between the inner and outer is confounded by those excremental passages in which the inner effectively becomes outer, and this excreting function becomes, as it were, the model by which other forms of identity-differentiation are accomplished. In effect, this is the mode by which Others become shit. For inner and outer worlds to remain utterly distinct, the entire surface of the body would have to achieve an impossible impermeability. This sealing of its surfaces would constitute the seamless boundary of the subject; but this enclosure would invariably be exploded by precisely that excremental filth that it fears."
* * *
līkumslēdzēja puse
* * *
Nevar saprast, vai braukt uz centru nokārtot ģēlas un iet uz ballīti, vai atlikt braukšanu uz rītdienu un palikt mājā taisīt sautējumu. Bet varbūt aizbraukt, nokārtot ģēlas un tad braukt atpakaļ un taisīt sautējumu. Hm.
* * *
Konstatēju, ka nedēļas laikā esmu aprijusi kasti spinātu, kluci liellopu gaļas un tikko uzvārīju bietes salātiem, ko taisīt šovakar vai rīt. Hm, laikam dzelzs trūkums organismā.
* * *
Jej, jūtos atguvusi savu adīšanas modžo! Laukos pa lietainajām dienām uzadīju džemperi - vēl tikai jāsašuj un jāpieada apkaklīte, pa pagājušo nedēļu uzmargoju bēbīšsedziņu dāvanā [info]ripp, un nupat šodien iesāku skaistās Grace zeķes. Tās gan man drošvien būs jāuzdāvā/jāpārdod kādai ar lielāku pleznu nekā man, jo izskatās, ka man būs par platu, bet slinkums ārdīt, pārrēķināt valdziņu skaitu musturam un sākt no jauna.
* * *
Šodien biju uz divām izstādēm un nopirku divus pārus kurpju. Ļoti labs līdzsvars, man liekas.
* * *
Lauki arī pārkārtojuši manu iekšējo pulksteni - jau otro dienu pamostos pirms astoņiem bez modinātāja. Redzēs, cik ilgi.
* * *
Manā draugu lentā šodien pa visu dienu tikai 9 ieraksti. Vasara acīmredzot. Savukārt es šodien krāmēju malku, pļāvu zāli un izzāģēju ābelei vecos zarus. Vasara.
* * *
No pēdējiem lauku rabarberiem uzcepu debešķīgāko rabarberu kūku ever, pēc šīs receptes http://www.mykitchenintherockies.com/2011/05/20/french-rhubarb-cake/. Atslēga patiesi ir pa virsu sabērtajās kraukšķīgajās mandelēs.
* * *
Sestdienas rīta distopija
Pa pagalmu pilnā ātrumā nēsājas divi kombinezonos un lietusmēteļos satērpušies veči ar zāles pļaujamajiem traktoriņiem un viens ar krūmgriezi. Kopā ar mežonīgi pa debesīm skrejošajiem mākoņiem un vēja plosītajiem krūmiem nezkādēļ rodas iespaids, ka šajā visnotaļ ikdienišķajā ainā kaut kas nav pareizi, kaut kas tūlīt tūlīt notiks, tajā ir kaut kas draudīgs, kā ainā no Black Mirror.
* * *
Aizgāju līdz veikalam pirms pie mums sākas gaismu šovs, un konstatēju, ka laiciņš arā tiešām ļoti seksīgs - silts, mikls un tāds glāsmains vējiņš, kas reizēm kaislīgi uzbrāzmo. Ahh.
* * *
Nolēmu, ka ir pareizie laikapstākļi, lai vismaz virtuāli pārceltos uz Korfu.
* * *
Man ir jauns mīļākais podkasts - One Shot, kurā improvizatori spēlē visādas RPG, kas ir vienkārši nepārspējama kombinācija. Piemēram, pašlaik klausos kā grupa burvju mākslinieku mēģina nozagt ļ. svarīgo kultūras artefaktu - vienradžu gobelēnu no Ziemeļākās Korejas (Northerner Korea) diktatora Kim Jong Deux. Tas, dabiski, ietver milzīgi daudz joku par U2 dziesmām, Spaidermena mūziklu un Denisu Rodmenu.
* * *
Šodien iemācījos spēli Rummy, izspēlēju četras partijas, visās vinnēju. Ļ. apmierināta.
* * *
Tas laiks, kad ar vienu segu vēl salst, bet ar divām jau ir par karstu. #firstworldproblems
Bet vispār šorīt pie rīta tējas lasu vikipēdijā par sleep paralysis un sleep disorders, jo šorīt atkal biju nokļuvusi sapnī, kurā zināju, ka sapņoju, bet nespēju uzmosties. Man reizēm tādi gadās, un vispār es zinu, kā no tādiem pamosties, bet tas ir diezgan nepatīkami.
* * *
Citi Lieldienās krāso olas, bet es uzadīju šallīti:
 
* * *
Pirmoreizi šogad izskrēju līkumiņu pa rajonu. Kosmoss man atlīdzināja ar burvīgu saulrietu, bet es pati - ar vienu no saviem ātrākajiem km ever (kas nav diezko ātri, bet tomēr!) Prieks, jo likās jau, ka pēc divu mēnešu neskriešanas būs atkal no jauna jāmācās skriet.
* * *
Jau nedēļu laikam balansēju uz slimošanas robežas. "Laikam" - tādēļ, ka nav tādas aizkaitinājuma un panīkuma sajūtas, ko parasti jūtu, kad grasos slimot. Jūtos mundra, un tomēr vienlaikus ne-gluži-vesela. Bija aizsmacis kakls, ko dakterēju ar tējām un ingveru, un mazliet arī zālēm, tagad klepoju ārā to riebeklību. Pagājšnedēļ pāris dienas un tad atkal šodien bija dulla galva un visādi savdabīgi efekti redzes laukā, kā tad, kad nāk virsū migrēna, un grūti nosēdēt pie galda. Temperatūras man nav (vai arī stulbais elektroniskais termometrs nerāda pareizi - bet nav arī temperatūras sajūtu), tā ka ja tā tomēr ir tā negantā gripa, kas klīst apkārt, tad tas ir kaut kāds stipri novājināts vīruss, kas ir nolēmis mani iekarot. Katrā ziņā, mulsinoši. Ķermeņi ir mulsinoši.
* * *
Nezkādēļ jau otro dienu pēc kārtas visu dienu jūtos nogurusi. Dzeru tagad kafiju, bet mundruma vietā esmu dabūjusi kofeīna tricekli ar nogurumu joprojām fonā. Mļe. Atvēru logu, lai ienāk svaigs gaiss, redzēs, vai tas ko mainīs.
* * *
Today's weather - on repeat.
* * *

Previous · Next