Validation

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
PRIEKS #10
Kaut kā man visu laiku sanāk tos priekus ierakstīt no rītiem par iepriekšējo dienu. Nu varbūt tas arī labi, iesākt dienu ar pozitīvu domu. Vakar bija diezgan draņķīgi, jo pēcpusdienā uzzināju, ka [info]jim ir saņēmusi ziņu no Iestādes, kur mēs abas kandidējām uz amata vietu, ka viņa ir pēdējā trijniekā - es nekādu ziņu neesmu saņēmusi, un tas man liek pamatoti secināt, ka darbu nedabūšu. Un tajā draņķīgajā omā man viss, ko varētu definēt kā dienas prieku, likās pārāk aiz matiem pievilkts.
Bet tad es sameklēju sev prieku. Noskatījos Stenfordas universitātes profesora Robert Sapolsky lekciju par depresiju. Biju redzējusi agrāk citu viņa lekciju par kādu citu tēmu un zināju, ka tas būs kaut kas labs. Varētu likties, ko gan zināšanas var palīdzēt, ja jūties slikti un tas nebeidzas. Taču man palīdz, ja uzzinu, ka slieksme uz depresiju ir ģenētikas + dzīves faktoru kombinācija, ka tā ir "iemācīta bezpalīdzība". Tas man palīdz apzināties, ka nav tā, ka es vienkārši esmu vāja un slikta, nespējot tikt ar sevi galā. Iemeslus, kuru dēļ man ir depresija, es neesmu varējusi kontrolēt vai ietekmēt. Es neesmu vainīga. Man dod spēku cīnīties tas, ka es uzzinu - slikto sajūtu pamatā ir tikai mans kortekss, kas dod rīkojumu limbiskajai sistēmai un smadzenītēm uzvesties tā, it kā apdraudējums būtu īsts, nevis iedomāts. Tikai smadzeņu mehānika.
Te ir tā lekcija, un ja jums nav laika vai intereses skatīties visas 52 minūtes, tad paskatieties vismaz, ko viņš saka 10. un 42. minūtē.
Es izlēmu nelikt šo ierakstu zem atslēdziņas, jo varbūt šis ieraksts un šī lekcija var palīdzēt vēl kādam, ko es nepazīstu. Un es negribu slēpties. Pats briesmīgākais par šo slimību ir tas, ka nevar noslēpties stūrītī un pagaidīt, kamēr pāries, un "atgriezties apritē" viss tāds smaidīgs un pašpārliecināts. Slēpjoties un norobežojoties kļūst tikai sliktāk. Tu nonāc apburtā lokā.
Lai izārstētos, ir nepieciešama sabiedrības iejūtība, darbs, kas apliecina to, ka esmu ko vērta, ģimene un draugi ar neizmērojamu pacietību. Ja es kaut ko varu vēlēties no sabiedrības, tas būtu - spēt iet, teiksim, uz darba interviju un teikt - jā, man ir depresija, un tādēļ es varbūt reizēm uzvedīšos dīvaini, būšu uzvilkta vai raudāšu, dažreiz man būs grūti ievērot termiņus, bet man ir nepieciešams šis darbs, lai atkal kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli un realizētu savas spējas. Jo manas spējas, mans potenciāls nekur nav pazudis, vienkārši manas smadzenes šobrīd domā, ka man uzbrūk plēsējs, tādēļ reaģē veidā, kas neliekas adekvāts ikdienas dzīvei.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 12:57, [info]rasbainieks commented:
tehniska piezīme: tikai atceries, ka darba devējam interesē, ko tu vari izdarīt un cik labs darbinieks tu būtu, nevis vai tev vajag vai nevajag šo darbu.
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 23:44, [info]dominika replied:
Es jau gaidīju kādu šādu komentāru. Zini, ko es šodien domāju - kā tas nākas, ka cilvēkus ar acīmredzamu slimību vai invaliditāti darba tirgū nedrīkst diskriminēt, bet cilvēkus, kuru slimība nav tik acīmredzama, drīkst? Vēzis arī nav redzams, un es pieļauju, ka tas noteikti arī atstāj iespaidu uz cilvēka darba spējām, bet vai tāpēc cilvēku drīkst neņemt darbā? Ar depresiju slimo ļoti daudzi cilvēki un domāju ļoti liela daļa no viņiem to slēpj, jo citādi viņu vietā uzreiz tiks atrasts kāds cits. Bet šāda situācija tikai, no vienas puses, atstāj neizpratnē darba devēju, no otras - paildzina slimību. Goda vārds, gribas nodibināt kādu depresijas slimnieku tiesību aizstāvības organizāciju.
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 23:55, [info]rasbainieks replied:
mans komentārs absolūti nebija par to. bet man ļoti žēl, ka tu gribētu dabūt darbu tāpēc, ka tev piemīt kaut kas tāds, kā dēļ nedrīkst neņemt darbā, nevis savu profesionālo spēju dēļ. un darba devējam tā ir diezgan stulba situācija - vot jāņem [insert here - melnādains, invalīds, utt] un nevar paņemt sakarīgāku cilvēku, kuram šīs īpašības nepiemīt.
manuprāt tieši pozīcija "man pienākas" padara dzīvi diezgan nepanesamu šajā pozīcijā stāvošajam.
[User Picture]
On 8. Septembris 2012, 00:16, [info]lyanna replied:
Nezinu, kā tekstā var redzēt, ka Dominika argumentētu darba vajadzību ar "man darbs pienākas, pat ja es to neprotu darīt"? Manuprāt, arguments uzsvēra vēlēšanos neslēpties un nenoklusēt savu situāciju darba intervijā, kurā pretendē uz darbu, ko PROT un VAR izdarīt.
[User Picture]
On 8. Septembris 2012, 11:33, [info]rasbainieks replied:
un kur tekstā var redzēt, ka es to "man pienākas" par darbu? es dominiku pietiekami labi pazīstu dzīvē, lai būtu šo pozu novērojusi visādās vietās unlietās, un manuprāt tieši tas viņu arī moka. diemžēl man nav padoma, kā šādu pozu var mainīt, tas ir katram savs ērkšķu ceļš.
[User Picture]
On 8. Septembris 2012, 00:49, [info]dominika replied:
Savukārt mans ieraksts bija tieši par to. Par to, ka es nedrīkstu pateikt darba devējam - es esmu satraukta nevis tāpēc, ka es nepārzinātu savu jomu vai nejustos droši par savu pieredzi, bet tāpēc, ka mans organisms pastiprināti ražo stresa hormonus un es nevaru to ietekmēt. Un es negribu dabūt darbu tāpēc, ka "nedrīkst neņemt", es gribu dabūt darbu tāpēc, ka man ir tam nepieciešamās zināšanas, spējas un pieredze, ar kurām es kaut ko varētu darīt citu cilvēku labā un kuras, diemžēl, mana slimība dažbrīd traucē mani pārliecinoši nodemonstrēt. Es ļoti ceru, ka tev nekad nekad nenāksies saskarties ar depresiju, jo tas ir neticami, ko šī slimība spēj nodarīt, pat tik salīdzinoši vieglā formā, kā tā ir man. Es nekad nebūtu tam ticējusi, ka var kļūt sev tik nepazīstams, ka var būt nepieciešama tāda gribas piepūle, lai kaut vai izkāptu no gultas, ka iespējama tik izmisīga nespēja koncentrēties vai noformulēt domas, kā man pēdējos gados periodiski ir bijis. Un pati šausmīgākā tajos brīžos ir neizbēgamā sajūta, ka tas nekad nebeigsies, neticība, ka reiz tā vairs nebūs. Tad vispār nevar būt runa par kaut kādu "man pienākas" pozīciju, jo tu jūties pilnīgi bezpalīdzīgs. Tu lasi savu 3 lpp cv un brīnies, kā tu jebko no tā esi varējis paveikt. Katrs atteikums, katra neveiksme un neizdošanās tikai apliecina, ka esi nekam nederīgs un nevērtīgs, lai kādi arī būtu pagātnes fakti.
Un tava frāze "un darba devējam tā ir diezgan stulba situācija - vot jāņem [insert here - melnādains, invalīds, utt] un nevar paņemt sakarīgāku cilvēku, kuram šīs īpašības nepiemīt" ir ārkārtīgi diskriminējoša, jo netieši norāda, ka melnādains, invalīds utt. cilvēks nevar būt "sakarīgs". Lai nu ko, bet to es no tevis negaidīju.
[User Picture]
On 8. Septembris 2012, 11:38, [info]rasbainieks replied:
un kāpēc gan tu to nevari pateikt darba devējam? tieši tā, kā tu te to esi uzrakstījusi? to viņš arī novērtēs - ka tu esi atklāta, bet spēj par to runāt pragmatiski. bet šitā kājiņas ciršana grīdā ir vienkārši stulba, un to neviens nenovērtēs, ne darba devējs, ne kāds cits cilvēks.
es jūtu, ka tā ir runāšana pret sienu, bet vēl pēdējo reizi pamēģināšu - iedomājies sevi tā darba devēja vietā.
un ja pēdējā rindkopa tiešām ir tavas domas, tur nerunā alkohols vai bezmiegs vai kaut kādi citi īslaicīgi traucējumi, tad es esmu tevī šaušalīgi vīlusies.
[User Picture]
On 19. Septembris 2012, 01:13, [info]dominika replied:
Es nevaru to pateikt, jo būt pragmatiskai mājās, pie datora ekrāna, kur ierakstu var pārdomāt pusstundu, nodzēst un atkal uzrakstīt, lai pateiktu tieši to, kā jūtos, ir viena lieta, cita - izdarīt to tad, kad no satraukuma jau tāpat gandrīz raibs gar acīm. Praktiski neiespējami, jo klāt nāk bailes no tā, ka nesapratīs, no "tas tak nekas nav, savācies" attieksmes. Jā, es varu iedomāties sevi darba devēja vietā. Tas situāciju nemaz neatvieglo, jo gluži labi saprotu, ka nevienam darba devējam nav vajadzīgs nervu kamols un stosteklis. Tādēļ arī tas ir apburts loks.
Pēdējo rindkopu es domāju nopietni un to rakstot biju pie skaidras apziņas. Es gan labi saprotu, ka tu biji domājusi situāciju, kad no diviem kandidātiem d.devējs likuma dēļ ir spiests izvēlēties mazāk piemēroto, bet diskriminētāko kandidātu. Tomēr veids, kā tu šo domu formulē, nav man pieņemams tieši tāpēc, ka to var ļoti viegli iztulkot arī savādāk. Turklāt es uzdrīkstēšos izteikt apgalvojumu, ka Latvijā ir diezgan maz darba devēju, kas situācijā, kad abi kandidāti ir līdzvērtīgi, izvēlēsies diskiminētāko cilvēku, visticamāk viņu atraidīs tieši uz šīs atšķirības, nevis reālo spēju izvērtēšanas pamata.
Tev nav jāabild uz šo komentāru, ja uzskati, ka diskusija ved strupceļā un, vispār, ir jau pagātne. Man vajadzēja šo uzrakstīt pabeigtības sajūtai, kas ir man nepieciešama. Paldies tev par viedokli, jo arī tas bija nepieciešams.
[User Picture]
On 8. Septembris 2012, 01:21, [info]dominika replied:
Lai būtu godīgi, jāpiebilst, ka man tomēr paveicies būt vidē, kur cilvēki ir visai iejūtīgi un saprotoši, un es par to esmu ļoti pateicīga, ko arī neslēpju. Noteikti ir vides, kur attieksme pret cilvēkiem ar depresiju ir daudz, daudz nežēlīgāka. Un ar visu to, man ir grūti izteikt D vārdu, jo baidos saskarties ar attieksmi "nu tev taču tikai vajag saņemties".
* * *
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 13:04, [info]honeybee commented:
Es neko no depresijas nesaprotu, bet tu esi riktīgs malacis, ka neslēpies.
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 23:47, [info]dominika replied:
Paldies. Tā kā mana slimība būtībā ilgst jau vairākus gadus (tikai tagad, pēc gada+ psihoterapijas to spēju saprast un atzīt), kuru laikā es diezgan cītīgi izvairījos D. vārdu pieminēt pat savās domās, beidzot bija pienācis laiks pateikt skaļi.
* * *
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 13:15, [info]klusais_okeans commented:
paldies
* * *
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 21:12, [info]lyanna commented:
Paldies tev :)
* * *
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 22:27, [info]creature commented:
Jim pati filmas negrib vairs taisīt? Man liekas, ka to grūti būtu savienot...
[User Picture]
On 7. Septembris 2012, 23:49, [info]dominika replied:
Gan jau grib. Bet ēst arī gribas visiem.
[User Picture]
On 8. Septembris 2012, 01:23, [info]dominika replied:
Turklāt, tas amats ir tāds, kur patiešām varētu daudz ko darīt un realizēt idejas, kas neizgāja cauri ar, piemēram, citakinozeme.lv un gan jau Džimam ir vēl citas par kurām es nezinu.
[User Picture]
On 8. Septembris 2012, 09:03, [info]creature replied:
Cerams, ka izdosies, Tev, Jim vai kādam citam foršam cilvēkam tās labās idejas realizēt!
* * *
[User Picture]
On 8. Septembris 2012, 15:20, [info]klusais_okeans commented:
Man šķiet, ka Tev ļoti noderētu padzīvošana ārpus Latvijas, saku to arī ņemot vērā Tavu neseno vēlmi tā darīt.
[User Picture]
On 19. Septembris 2012, 00:22, [info]dominika replied:
Vai, man tā vēlme ir jau ļoti sena, bet es nekādi nespēju saņemties un spert to soli. Es pat nezinu, no kura gala lai sāk. Tā pilnīgi bez santīma kabatā, kā es šobrīd esmu, es arī neuzdrošinos kaut kur braukt, pat ja tas būtu iespējams.
Ceru, ka tomēr milimetru pa milimetram bīdos tuvāk tai robežai.
Vai tu uz Berlīni (pareizi sapratu?) brauc Erasmusā?
[User Picture]
On 19. Septembris 2012, 18:13, [info]klusais_okeans replied:
ja, Erasmusā, bet ne uz Belrīni - mazu pilsētiņu netalu no tās
* * *
On 11. Septembris 2012, 01:53, [info]etalonfunkcija commented:
khem! Tu iepaliec par 3 priekiem jau! :)
* * *
[User Picture]
On 11. Septembris 2012, 14:35, [info]saccharomyces commented:
šis ir viens no labākajiem cibas ierakstiem, ko pēdējā laikā sanācis izlasīt, pēdējā rindkopa vienkārši !!!. tas, ka vārds "depresija" no medicīniskas diagnozes ir pārtapis sugasvārdā, ar ko cilvēki mēdz apzīmēt vienkāršu jušanos skumjam, ļoti traucē pienācīgi iejūtīgas un cieņpilnas attieksmes uzturēšanai sabiedrībā, kura tad ļautu pastāvēt Tevis aprakstītajam variantam, un skumji ir tas, ka, ja, teiksim, visādus aizspriedumus pret homoseksualitāti vēl paši šie cilvēki cenšas kaut kā lauzt un risināt sasāpējušās problēmas sabiedrībā, tad par depresiju, nu, kaut kā nemana nekādu līdzvērtīgu aktivitāti - visdrīzāk tāpēc, ka, ja cilvēkam bieži ir sajūta, ka trūkst spēka pat dzīvot, kur tad nu vēl iet un kaut ko tādu organizēt, un pārējiem jau bieži nešķiet gana svarīgi.bet vispār vajadzētu taču par šīm lietām tā atklāti runāt, lai atvieglotu izveseļošanās iespēju. tāpēc tas ir ļoti, ļoti cienījami arī, ka tā publiski šo uzrakstīji.
[User Picture]
On 19. Septembris 2012, 00:25, [info]dominika replied:
paldies. ir patīkami, ka kāds saprot un novērtē.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry