Diapozitīvs

Ja esam pirktspējīgi geimeri un atzīstam oriģinālu lietu pilnvērtīgu kvalitāti, mums interesē jautājums - kur un kā ar pēc iespējas zemāko cenu iegādāties kāroto spēli.
Tad nu dodamies interneta komercijas plašumos (cenas tur, protams, būs vislētākās) un lietojam kailu salīdzināšanas metodi - ārzemju cenas (£) skatos caur ebay.co.uk, vietējās (Ls) - caur salidzini.lv, bet valūtas konvertācijai izmantojam Swedbank Valūtas kalkulatoru ar šodienas valūtas kursu - http://www.swedbank.lv/docs/kalkulatori-val.php

God Of War 2 (PS2):
£: 8.99 + piegāde £2.99 = £11.98 = 9.90Ls
Ls: 16.80 + 2-5Ls piegāde, ja neņemam preci uz vietas (vēl jautājums: vai prece ir uz vietas, jo LV interneta komersanti mēdz neaktualizēt datus)

GTA IV (PS3):
£: ~25 + piegāde ~5 = ~30 = ~25Ls
Ls: 42.00 + 5 piegāde ( ... tālāk ... )

Tā kā priekšrecenzijai līdzīgs priekšmets par dažiem ļoti sasodīti glītās un lieliskās Survival Horror videospēles Siren aspektiem.

Šķiet, ka beidzot būšu iemācījies mīlēt šo spēli, kuru līdz šim cienīju tās inovativitātes un ūberfakinētā grūtuma dēļ.
Iemācījos to novērtēt un tās daudzos, īsos, bet sasodīti ilgi spēlējamos, atkārtojošos variantus - viena karte var saturēt vairākas spēlējamās reizes - misijas: līdz pat trim, šķiet.

Iemācījos cieīt spēles mazlineāro uzbūvi un šo rekursīvo variantu repetetīvo, tomēr citādo, savādo dabu: ir karte, no sākuma dod pirmo misiju, pēc tās iziešanas: otro. Un ja neesi kaut ko variantā pamanījis, tad atsviedīs nepieciešamību iziet variantu vēlreiz, lai atrastu pazaudēto. Un ne vienmēr viena varianta visas instances būs spēlējamas ar vienu un to pašu personāžu. Iekš Siren ir kādi 9 spēlējamie personāži, kuri savu gaitu laikā satiek viens otru tiešā vai pastarpinātā veidā, vai nesatiek vispār. Un spēles stāsts ir lipināms kopā kā puzle, kur viens tās gabaliņš ir viena protagonista piedzīvotais viena varianta instancē. Interesants koncepts.

Interesants ir arī progress: nav gluži lineāri, nav arī hronoloģiski, bet ir pakārtoti atslēgnotikumiem, kuri savstarpēji saista protagonistus vai protagonistu + notikumu: savāc to, atrodi to, izmanto to un tad parādās uzraksts, ka ar to un to cilvēciņu var spēlēt tās un tās kartes otro misiju. ( ... tālāk ... )

Daudzi no jums droši vien zina tās bezpersonas balsis iekš Mortal Kombat spēles, kura saka tādas frāzes kā "Finish Him", "Flawless Victory", "Brutality", "Fight!", u.tml.

Bet fakts kā tāds, šai balsij ir arī īpašnieks un viņam patīk joki.
Gribat dzirdēt tādas frāzes viņa izpildījumā kā Epic Fail (un sajusties kā tiešām izgāzies EPISKĀ līmenī), Forgive Him, Tickle Him, Obama vins? :D Es jā, tamdēļ es eju te:
http://maxim.com/Exclusive-Unlocked-Mortal-Kombat-Phrases/BFG/blogs/2479/46449.aspx
 

(re-post)

Bieži, pārāk bieži redzu, ka tipiskas Splatter-Horror filmas tiek nosauktas par psiholoģiskām šausmu filmām, turklāt tie, kuri šādi rīkojas, nespēj argumentēti pamatot savu šādu definējumu, tajā pat laikā – ja izsaku kritiku šādai nepareizai definīcijai, momentāni tiek uzbrukts manai gaumei un tam, ka es neko nejēdzu. Tad nu, noskaidrosim to, vai jēdzu, vai nejēdzu, pa ceļam noskaidrojot to, kas, pie velna, ir šis šausmu kino apakšžanrs, angļu mēlē saukts par Psychological Horror.

Sāksim ar pazīmju definēšanu:
Diemžēl vienīgo kopsaucēju piedāvā Wikipedia (un šādai definīcijai sliecos piekrist):
“"Psychological horror" is a subgenre of horror fiction that relies on character fears, guilt, beliefs, and emotional instability to build tension and further the plot. Psychological horror is different from the type of horror found in "splatter films," which derive their effects from gore and violence, and from the sub-genre of horror-of-personality, in which the object of horror does not look like a monstrous other, but rather a normal human being, whose horrific identity is often not revealed until the end of the work”

Mana personiskā definīcija, kura sasaucas ar Wikipedia definīciju, nedaudz paplašina, precizē to:
Psiholoģisks šausmu kino tāda šausmu filma, kur spriedze, bailes un šausmu elementi tiek radīti vai nu caur kāda protagonista vai antagonista psihes mijiedarbību ar citiem tēliem, notikumiem vai vietu un laiku (Silent Hill), vai tāda šausmu filma, kur kāds notikums, vieta, kura apvienojusi vairākus cilvēkus vienā laikā un telpā, atstāj graujošu ietekmi uz protagonistu/antagonistu psihēm un kur šo tēlu psihes sāk mijiedarboties viena ar otru, tādējādi radot spriedzi un šausmu elementus (The Shining, Session 9), vai arī tāda šausmu filma, kurā atspoguļots kāds notikums, skatoties no protagonistu un antagonistu psihes viedokļa (Jacob’s Ladder). ( ... tālāk ... )

Pirmais iespaids - lol.
Tad nāk skaidrojums (secināts): tā ir Finish Him kombinācija labo supervaroņu izpildījumā, kuriem nogalināt vienkārši nepiestāv.

Jaunos MK. Vs. DC Fatality brīnumus (Mortal Kombat izpratnē nekā jauna gandrīz, tikai apstrādāta klasika) skatīties te:
http://kotaku.com/5093725/lets-watch-every-single-mk-vs-dc-fatality
 

Cilvēki, kuriem patīk necenzētas lietas un tualetes humos, JUMS OBLIGĀTI ir jānoskatās šie video pat tad, ja neesat geimeri, jo šie video lika man smieties līdz asarām. Gandrīz katrs no tiem. NSFW!

Ibio, kā man patīk kvalitatīva un necenzēta kritika par dažādām spēlēm:

Gears of War (Xbox 360);
Teenage Mutant Ninja Turtles [!!!];
The Orange Box (360/PC/PS3)...

Un tur ir vēl no Angry Video Game Nerd :D
 

Ehh, šī vecā, labā spēle, par kuru objektīvi un pilnvērtīgi izsakās cilvēks videorecenzijā, atspoguļojot gluži manas domas - prieks, kad pie recenzēšanas ķeras zinoši sugasbrāļi.

Viena no pirmajām videospēlēm, kurā iemīlējos un tie bija deviņdesmitie, to sākums - gāju kādā 4. klasē?!.
Tajos laikos es biju Super Mario Bros. 2 pavēlnieks, bet šī spēle bija kas cits - kas grūts, nopietns, ļaunskanīgs, tumšs un vilinoši estētisks!

Laika gaitā ieguvu šo spēli arī uz sava NES klona un spēlējos tad acis pārgriezis. Tad vecās konsoles plīsa, jo nervi neturēja to, ka esi sasniedzis kārtīgu progresu un tad zaudē un jāsāk spēle no jauna - ehh, vecie, labie laiki bez save opcijas.
Un tad es dzīvojos bez šīs spēles labu laiku.
Un tad es atklāju emulatorus un atkal biju ar šo spēli, spēlēdams to uz PC.

Visbeidzot es atklāju arī NES emulatorus uz Symbian mobilajiem un prieku maisam gals bija vaļā - spēle iekš mana telefona stāv joprojām un kad uznāk, tad telefonu pievienoju pie mājas kinozāles un elle iet vaļā - vecais, labais NES action! Esmu to izgājis kādas padsmit reizi droši - varbūt visas 20 un vairāk?!


Bet, lai par spēli vairāk runā/rāda recenzētājs:
http://www.youtube.com/watch?v=YkPSzYc7JHU

Par apdziedāto emulēšanu ir te:
http://klab.lv/~disfigurator/33025.html

 

Ideja par videospēlēm briedusi jau no neiedomājamas pagātnes, kad šķiet, ka tas tehniski nebija iespējams. Bet bija. Un kā vēl. Ideja dzima 1948.gadā, un tās autori Thomas T. Goldsmith Jr. un Estle Ray Mann patentēja to.

Pašu pirmo videospēli ir samērā grūti nosaukt, bet var mēģināt. Varbūt tā ir 1958.gadā radītā William Higinbotham's “Tennis for Two”, kura bija interesanti modificēts osciloskops?
Varbūt arī 1962.gadā Steve "Slug" Russell, un biedru radītā Spacewar!, kura tiek uzskatīta par pirmo? Lai nu kā, sliecos uzskatīt to otro par pareizo atbildi esam, jo tā ir plaši pieņemta par pirmo digitālo video spēli. Sākotnēji tā bija paradīzē Folkblack’am – ar agrīnajām spēlēm naudiņu netaisīja, bet izklaidēja cilvēciņus, kuri atvērtām mutēm stāvēja rindā uz pirmajām vektoru video spēlēm un sajūsmā spiedza par mūsdienu bārbijām (domāju tos, kuri mūsdienās spēlē meklē grafiku, grafiku, un vēlreiz grafiku. Ā, un arī grafiku!) nesaprotamām lietām. Spiedza un sajūsminājās par vientuļu kosmosa kuģīti uz melnā ekrāna, kurš vareni un braši iznīcināja asteroīdus un citas kosmiskās drazas, kuras to tik vien darīja kā ļauni uzglūnēja mazajam pasaules (dienas) glābējiņam.
Tādi bija vecie laiki...

Izmaiņas notika 1970. līdz 80-tajos gados, kad videospēles kļuva par komerciālu izklaides mēdiju, par kuru tagad maksāt būs (nabaga FB). Un ar šo laiku sāk iezīmēties spēļu sadalījums reģionos: ASV, Japāna un Eiropa. Ar laiku šī reģionu būšana sagādās ne mazums vien skumjus mirkļus tādiem nelabojamiem spēļu atkarībniekiem kā man. ( ... tālāk ... )