(bez virsraksta) @ 19:14
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
7. Jūnijs 2011CommentsLūdzu piemēru kādai Eiropas valstij, kurā iespējams pamatizglītību iegūt pakistāņu, arābu, persiešu valodā. Nav tādu. Ir valsts finansēta iespēja apgūt dzimto valodu dažas stundas nedēļā papildus obligātajai skolas programmai, tas arī viss.
(Reply to this)
(Thread)
Vai tā bija atbilde uz jautājumu par konkrētiem piemēriem?
(bet,protams, ka jebkura nacionālista sapnis ir Latvija kā normāla Eiropas valsts nevis kā Krievijas kolonija) Vācijā šobrīd ir valsts apmaksāta pamatizglītība kādās trīs, četrās valodās (jā, tās ir atsevišķās skolas reģionos, kur vēsturiski mīt, piemēram, dāniski runājoši vācieši, taču fakts ir fakts), turklāt tiek nopietni runāts par valsts atbalstu izglītībai turku valodā (pagaidām laikam gan vēl nav). Eiropa vispār ir dažāda izglītības finansēšanas struktūra un arī valsts valodas statuss (ir atšķirības "valsts", "oficiālās" un "nacionālās" valodas jēdzienu juridiskajās niansēs, par to pašu Vāciju es tā arī netiku skaidrībā, vai pirms pāris gadiem kristīgo demokrātu rosinātais likumprojekts par valsts valodas statusa piešķiršanu vācu valodai nozīmē, ka tai šāda statusa nav).
Bet par lietas būtību - es domāju, ka Latvija par Krievijas koloniju daudz efektīvāk kļūs tad, kad Latvijas bērnus izglītos Krievijas finansētās krievu skolās, nevis tad, ja to darīs valsts sistēmā. Tad vāciešiem vajadzētu uztraukties, ka Turcija tur finansēs savas skolas? Finansēt varēs tikai tad, ja likumdošana atļaus.
(Reply to this)
(Parent)
Nu ja vajag piemēru, tad, lūdzu. Somijā ir, šķiet, kādi 8% zviedru. Gans skolās, gan universitātes mācības ir gan somu, gan zviedru valodās. Turklāt somiem ir jāmācās arī zviedru valoda.
Jā, tagad vēl izstāsti, ka krievi Latvijā dzīvo kopš 40-tajiem, vai ne? Turklāt, Zviedri savā laikā ir saimniekojuši Somijas teritorijā.
Nu tad arī var atzīmēt, ka tie krievi, kas dzīvo kopš XVIII gadsimta jau sen vairs nerunā. Bet tie, kas šobrīd nerunā latviski arī pavisam drīz vairs nerunās. Savukārt krievu jaunieši latviešu valodu prot visnotaļ labi. Daži pat labāk par vienu otru latvieti (es šeit runāju par studentiem, kuru rakstīto man šad tad nākas lasīt).
(Reply to this)
(Parent)
Cik daudz ir sastapti nelatvieši, kas vidusskolu beiguši pēdējo 15 gadu laikā un neprot runāt latviešu valodā?
(Reply to this)
(Parent)
Es ar varu daudz ko izstāstīt par zviedru valodu Somijā un kāpēc pēdējās vēlēsanas šopavasar somiem bija īpaši karstasinīgas. Mani vienmēr uzjautrina, ka somus min kā piemēru. Ar pašiem somiem esmu daudz runājusi par šo tēmu un aina un viedokļi nemaz nav tik viennozīmīgi. Slinkums tēmu izvērst un auditorija jau še nav tā, kas neuztaisītu no tā demagoģiju
vot man vienmēr bijis interesanti, kā somi pacieš to, ka uz zviedrijas pusi ceļazīmēs vispirms zviedriski rakstīts un tikai pēc tam somiski.
(Reply to this)
(Parent)
Cilvēks prasīja pēc piemēra, es tādu minēju. Bet nekur neesmu teicis, ka tur nav rīvēšanās. Skaidrs, ka, piemēram, kādam puisim no Rovaniemi, kurš, ļoti ticams, nevienu zviedru savā mūžā var arī nesatikt, varētu būt pagrūti saprast, kāpēc viņam zviedru valoda jāmācās.
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|