Es vienkārši neaptveru, kā tie darba ņēmēji nerubī, ka darba devējs patiešām ir pelnījis dauzkārt lielāku atalgojumu (privātajā biznesā), protams, ja uzņēmumam ir peļņa, jo viņš taču šo uzņēmumu ir tādu radījis un vada un tieši viņa dēļ tas ir tāds, kāds ir - proti, stratēģiski pareizs, peļņu nesošs. Katrts atsevišķais darbinieks var būt nez kāds ģēnijs, bet darba devējs ir atalgojams par to, ka spējis izvēlēties pareizos darba ņēmējus un panākt, ka tie nepārgrauž viens otram rīkles, un uzņēmums var sekmīgi strādāt. Tas nav nekas tik vienkāršs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ja uzņēmums ir peļņu nesošs, tad tas ir darba devēja nopelns, bet ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem, tad vainīgi ir darbinieki!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Būšu skarbs un atgādināšu, ka kapitālisma sistēmā darba ņēmējs ir tikai instruments darba devēja rokās - tāds pats kā datori vai darbagaldi. Tikai grūtāk kopjams un bieži sasodīti sūdīgs, neatkarīgi no atalgojuma.

(Reply to this) (Parent)

basic princips! :) darbinieki jau to vien dara, kaa parazitee uz veiksmiigaa, apkjeeriigaa un straadiigaa uznjeemeeja reekjina :) :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinu vairākus uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, apķērīgi un strādīgi. Un kuriem ir vairāk darbinieku, nekā vajadzētu. Zināmā mērā var teikt, ka daļa darbinieku parazitē uz šo uzņēmēju rēķina, jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iedod adresīti, varbūt, viņiem vajag vēl vienu

(Reply to this) (Parent)

ja jau apkjeeriigi, kaaadeelj tad ir vairaak nekaa vajadzeetu? :) tad jau varbuut driizaak - labdariigi? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau viens otru neizslēdz. Cilvēku atlaišana vispār ir viena no smagākajām funkcijām.

(Reply to this) (Parent)

To es neteicu. Un aiziešanai uz grunti ir tik daudz iespējamu iemeslu, ka tos nav vērts sākt uzskaitīt. Protams, tai skaitā var būt arī tā, ka darba devējs vienkārši izraudzījies nepareizo biznesu, nav labs stratēģis, ir slikts organizators... slikti darbinieki vistiešākā mērā ir darba devēja vaina, jo viņš nav pratis izraudzīties labus. Bet aiziešanai uz grunti, protams, var būt vēl desmit citu, daudz sarežģītāku un arī objektīvu iemeslu. Un, kā pareizi minēja unpy, darba devēja riski ir dauz lelāki.

(Reply to this) (Parent)

Un riski! Darba ņēmējs, ja uzņēmums aiziet pa grunti, saņem bezdarbnieka pabalstu, svilpodams. A darba devējs? Jo īpaši, ja pēdējo kreklu ieķīlājis?

(Reply to this) (Parent)

un vispār, nevajag jaukt lietas - ne vienmēr darba devējs (uzņēmuma īpašnieks) ir tas pats, kas direktors

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Direktors ir darba devēja pārstāvis. Un atbild par to, lai uzņēmums funkcionētu. Ja darba devējs grib, direktoram var maksāt kaut pusi peļņas. Jā, ka jau minēju, tā ir problēma uzņēmumos, kuros nav strikti izteikta īpašnieka - akciju sabiedrībās un tamlīdzīgi.

(Reply to this) (Parent)

Es, piemēram, nejaucu. Jo direktoru uzvēlas īpašnieks (darba devējs) - un jau tur sākas viņa atbildība par to, ko viņš ir izraudzījies. Muļķi, zagli, sliņķi...
Nerunājam jau par milzu sindikātiem, kur augšas tikai shēmo un kam nav nekāda sakara ar reālo darbu tur lejā. Bet tādos gadījumos tie direktori arī kļūst par īstajiem darba devējiem tādā ziņā, ka katrs atbild par savas nodaļas darbu un tiek veicināts ar izaugsmi uzņēmumā, prēmijām u.t.t. - kļūst personīgi ieinteresēts uzņēmuma izaugsmē, tātad -arī pareizā darba ņēmēju izvēles un atalgošanas politikā.

(Reply to this) (Parent)